|
Antibiotikas
Antibiotiku atklāšana
Antibiotiku iegūšana
Antibiotiku lietošana
Draudi, kas sastās ar antibiotiku lietošanu
Profilakse pēc antibiotiku lietošanas |
Antibiotiskās vielas — ķīmiski savienojumi, kas rodas
mikroorganismu vielmaiņas procesos. Darbības mehānisma ziņā antibiotikas
iedalās bakteriostatiskās, kas kavē baktēriju augšanu, un baktericīdās,
kuras tās nogalina. Šīs vielas mūsu zāļu plauktiņos parādījās salīdznoši
nesen, bet jau kļuvušas par svarīgu atklājumu un tiek plaši un efektīvi
izmantotas ārstniecībā.
Antibiotikas būtībā bija zināmas jau sen. Senie romieši
un grieķi ievēroja dziedniecisko pelējuma sēnītes iedarbību uz brūcēm.
1928. gadā Aleksandrs Flemings atklāja, ka uzliekot nelielu daudzumu
zilganzaļa pelējuma uz stafilakoka baktērijām, tās tiek iznīcinātas. Tā
tika atklāta viena no visizplatītākajām antibiotikām - penicilīns, kura
ir radīta no viena veida pelējuma.
Antibiotikas dabiskā veidā veidojas dzīvu organismu
šūnas. Svarīgākie antibiotikas producenti ir pelējuma un starainās sēnes
un augsnes baktērijas. No tām iegūst jau gatavas antibiotikas vai to
biosintēzes starpproduktus, no kuriem tiek radīti pussintētiski
savienojumi, kas efektivitātes ziņā pārspēj dabiskās antibiotikas.
Vairākas samērā vienkāršas uzbūves antibiotikas tiek iegūtas tikai
ķīmiskās sintēzes ceļā, tāpēc izzudusi stingra robeža starp
antibiotiskajiem un sintētiskajiem ķīmijterapijas līdzekļiem. Atklāts
simtiem antibiotisko savienojumu; medicīnas praksē vislielākā nozīme ir
šādām antibiotikas: penicilīniem, streptomicīniem, levomicetīnam,
tetraciklīniem, kā arī cefalosporīniem (ceporīnam), makrolīdiem
(eritromicīnam, oleandomicīnam), aminoglikozīdiem (neomicīnam,
kanamicīnam, monomīcīnam), polimiksīniem (b,m), gramicidīnam-s
(lietojams tikai vietēji).
Antibiotikas lieto pie dažādiem iekaisumiem, pie
baktēriju saslimšanām, bet antibiotikas nevar palīdzēt, ja ir vīrusu
saslimšana, piemēram, gripas vīruss vai rota vīruss. Zināmākās
antibiotikas ir penicilīns, streptomicīns, eritromicīns, tetraciklīns,
ampicilīns un citas.
Antibiotikas drīkst tikai ārsta uzraudzībā. Ārstiem ir
ļoti svarīgi izvēlēties katras infekcijas gadījumā visefektīvāko
antibiotikas, lietot to pietiekamās devās, pietiekami bieži un ilgstoši,
jo to nedarot terapija nav efektīva un ir bīstama, jo veidojas mikrobi,
kuri ir nejūtīgi pret lietoto antibiotiku.. Antibiotikām var būt katrai
no tām raksturīga blakusiedarbība un gandrīz visas var izraisīt
alerģiju. Lietojot antibiotikas, var rasties organisma pretreakcija:
vemšana, caureja, vitamīnu uzsūkšanās problēma, kas izskaidrojama ar to,
ka antibiotikas "paķer" līdzi ne tikai sliktās baktērijas, bet arīdzan,
piemēram, organismam derīgas baktērijas zarnu mikroflorā. Jeb var
izveidoties disbakterioze (tiek iznīcināta arī organisma normālā
mikroflora, izzūd normālās attiecības starp dažādām mikrobu sugām) un
savairoties pret attiecīgo antibiotikas izturīgi mikroorganismi. Samērā
bieži var būt palielināta jutība pret tām, it īpaši pret penicilīna
preparātiem.
Protams, ir arī ķīmiskā ceļa radītas antibiotiskas
vielas, tādejādi pieejamajā klāstā ir gan dabiski, gan mākslīgi iegūti
pretmikrobu līdzekļi. Lai atjaunotu derīgo baktēriju līdzsvaru
organismā, nepieciešams papildus antibiotikām lietot vitamīnus un
dabiskos jogurtus.
|