Audzēšanas tehnaloģijas:

Helix Pomatia audēšanā

Vispirms būtu jāpaskaidro, kādu vīngliemežu saimniecības modeli mūsu klimatiskajos apstākļos jāuzskata par optimālu. Ja lauku saimniecībā ir visas pamatnozares gan lopkopībā, gan zemkopībā, kas dod pastāvīgu peļņu un ļauj uzturēt saimniecību, ja zeme ir pietiekoši liela, lai daļu no tās varētu atļauties neuzart, nenopļaut un nenocirst, tad kādu daļu no zemes, kuru nevar izmantot citām, ienesīgākām saimniecības nozarēm, varētu izmantot vīngliemežu audzēšanai. Galvenais priekšnoteikums – izvēlētajā vietā jābūt vīngliemežiem piemērotiem dzīves apstākļiem.

Galvenie faktori, kas nosaka, vai vieta ir piemērota un labvēlīga vīngliemežiem ir:

kaļķa avots
barības bāze
piemērota augsnes virskārta.

Gliemeža čaula sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta, tādēļ, lai gliemezis varētu normāli augt un attīstīties, tam visu laiku ar barību jāuzņem kaļķi. Barība vīngliemežiem ir lakstaugi un to atmirušās daļas, tādēļ gliemežu dzīvesvietā tiem jābūt pietiekamā daudzumā. Biezā čaula gliemežus labi pasargā no visiem dabīgajiem ienaidniekiem, taču, trūkstot kaļķim, čaula ir plāna, tātad vieglāk sakožama, sagraužama, saknābjama, jo gliemežus labprāt ēd gan žurkas un peles, gan putni. Kā kaļķa avots var kalpot gan avotu kaļķi, gan kaļķakmeņi, gan dolomīti. Olu dēšanai vīngliemežiem nepieciešamas tādas vietas, kur augsnes virskārta ir mīksta un nav daudz augu. Svarīgi ir, lai būtu pietiekams mitruma daudzums. Tātad vīngliemežiem labvēlīgi dzīves apstākļi, piemērots biotops, būs visu ūdenskrātuvju tuvumā, ja to krastos ir atstāta saimnieciski neskarta josla ar lapu kokiem un krūmiem.

Svarīgs ir arī vides aizsardzības aspekts. Ja vietas, kurās dzīvos vīngliemeži, netiek apsaimniekotas atbilstoši lauksaimniecības tradīcijām, tajās mājvietu atradīs daudz un dažādi sīki dzīvnieciņi, kuri var dzīvot blakus vīngliemežiem un cits citam netraucēt. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātos Latvijas dabas daudzveidība. Un vēl šeit noteikti jāpiemin estētisko aspektu. Ja Jums pieder maza upīte ar palienes pļavām un kārklu krūmiem, tad Jūs varat tur ne tikai palaist vīngliemežus, bet arī iestādīt dažus ievu krūmus, kā arī liepas, ozolus un citus lapu kokus sausākajās vietās. Vīngliemežiem neliels noēnojums ir vajadzīgs. Pēc dažiem gadiem, kad ievas būs paaugušās, pavasaros tās ziedēs un smaržos, šādā palienes mežā atnāks dzīvot gan lakstīgalas, gan citi sīki putni un dzīvnieki. Tāda vieta būs ļoti nozīmīga dabas daudzveidības saglabāšanai, jo iekoptās lauksaimniecības zemēs nespēj dzīvot daudzas retas dzīvnieku un augu sugas, kas Eiropā jau gandrīz izzudušas, bet Latvijā vēl ir sastopamas.

Gliemežus audzē no maija līdz septembrim. Ja gliemezi audzē dobē, tad izveido nožogojumu, nodrošinot nepieciešamo ēnu, siltumu, mitrumu un laistīšanu. Jābūt mitrai smilšmāla zemei un kaļķim, lai gliemezis var veidot savu māju. Gliemežiem garšo nātres un diždadži. Jāņem vērā, ka vīngliemežus nevar turēt iesprostotus. Tāpat tos nevar arī audzēt siltumnīcās. Kad vīngliemeži teritorijā pārsniedz noteiktu blīvumu, tie izdala indīgas vielas un citus noindē. Tā tie regulē skaitu. Pamodušies no ziemas guļas, gliemeži ne tikai aktīvi meklē barību, bet arī partneri mīlas rotaļām. Šajā laikā nereti iespējams novērot vīngliemežu pārošanos, kad tie stāvus izslējušies salipinās kopā ar pēdām. Vīngliemeži ir hermafrodīti, tas nozīmē, ka katrs gliemezis var pildīt gan mātītes, gan tēviņa lomu un ir spējīgs dēt ola

330 m2 ar plēvi ierobežotā koka voljērā (aplokā) iespējams izaudzēt 2 t gliemežu. Būvniecība un aprīkojums izmaksā aptuveni Ls 300. 50 cm augstas gliemju mājiņas no koka jābūvē aploku veidā un jāierok 30 cm dziļi zemē, lai gliemji nelauztos ārā, jo viņi to mēdz darīt. Kursantiem skaidroja tehniskos parametrus, kā voljēri būvējami. Gliemju nosargāšanai labākais līdzeklis ir 8 ampēru elektriskais gans. Bauskā dibinātā Gliemežu audzētāju biedrība ir gatava nodrošināt interesentus ar 100 kg gliemežu, un ir pieļaujams, ka vēl kādu daļu cilvēki var salasīt klāt brīvā dabā. 100 kg ir 5000 gliemežu, tāds daudzums pircējam maksātu aptuveni Ls 70

Nozīmīgi ir arī tas, ka salasīt gliemežus "sēklai" nevarēs. Lai varētu tos pārdot pārtikai, nepieciešami izcelsmes dokumenti. Vīngliemežus var iegādāties Lietuvā, bet var meklēt arī saimniecībās Latvijā. Parasti katrs audzētājs pērk 50 kilogramus (viens vīngliemezis sver vidēji 20 gramus), bet tad nepieciešams ilgs laiks, kamēr izveido lielu audzētavu. Vīngliemeži oliņas dēj vienreiz gadā. Parasti ir 20 – 30 oliņas, taču ne visas izšķiļas.

Gliemeži jānodrošina ar ēnu, mitrumu un barību. Laba prece nav izaudzējama, barojot tos tikai ar gārsu. Vīngliemeži ēd āboliņu, stiebrzāli, dārzeņu lapas, burkānus, bietes, ķirbjus, kāpostus, pārtikas atlikumus. Tie jābaro katru dienu noteiktā laikā un bagātīgi. Audzētāji gliemjus līdz šim piebarojuši ar kukurūzas miltiem, bet jau tiek solīts gādāt, lai jau šovasar būtu pieejama Latvijā ražota vīngliemežu spēkbarība.

Helix Aspersa audzēšanā:

Helix aspersa tiek saukti par Dienvidamerikas lielajiem dārza gliemežiem. Augumā gan tie ir mazāki par mūsu vīngliemežiem. Pagaidām tos audzē tikai Lietuvas gliemežu asociācijas biedri. Lietuva ir izveidojusies gliemežu asociācija, bet Latvijas tas vēl nav noticis. Lietuva gliemežu audzēšanā ir soli priekšā Latvijai, un kaimiņvalstī cilvēki jau desmit gadus strādā šajā jomā.

Šim gliemežu sugas pārstāvim ir vajadzīgs mitrs un silts klimats ar +18 grādiem cauru gadu un, kamēr iemanās tos audzēt, jārēķinās ar lieliem atbirumiem.

Galvenais – nepārbarot!

Tā kā gliemeži tiek audzēti nebrīvē, tiem nepieciešama rūpīga kopšana un barošana. Gliemeži, sašķiroti pa lielumiem, aug plastmasas kastēs. Viņi tiek baroti ar īpašu maisījumu, kura sastāvā ir piena pulveris, kukurūzas milti un minerālvielas. Interesanti, ka barība tiek bērta pie mājvietas griestiem un mīkstmieši ēd "kājām" gaisā. Kārums tiem ir gurķi, kāposti, salātu un dadžu lapas. Ļoti svarīgi mazās radības nepārbarot, jo pārēšanās parasti beidzas letāli. Reizi nedēļā gliemežiem ir atslodzes diena, kad jāiztiek bez pārtikas. Tas nepieciešams, lai gliemežnīca labāk veidotos un kļūtu stingrāka.

Katru dienu kopēja tīra gliemežu mājvietu un salasa izdētās oliņas. Tās tiek saliktas atsevišķā kastītē, kurā pēc laika izšķiļas mazie gliemezīši. Helix aspersa dēj no 30 līdz 120 oliņām divas reizes gadā. Diemžēl ne jau no visām oliņām izaug mazi gliemji.

Ātraudzīgajiem gliemežiem nepieciešams siltums. Mazuļiem ideāli augšanas apstākļi ir +23 grādu temperatūrā. Tāpat ļoti svarīgs ir mitruma līmenis, jo sausumā neattīstās sekrēts un vēderkāji var iekalst uz muguras esošajā čaulā. Nedrīkst būt arī pārāk mitrs, jo tad atkal veidojas par daudz gļotu. "Brīvā dabā gliemeži paši atrod, kur paslēpties no saules vai patverties no lietus, bet, augot kastēs, par šo dzīvnieku labsajūtu jāgādā cilvēkam," skaidro Imants. Ideālie apstakli šim gliemežu sugas pārstāvim ir mitrs un silts klimats ar +18 grādiem cauru gadu un, kamēr iemanās tos audzēt, jārēķinās ar lieliem atbirumiem.