Nepieciešamie dokumenti šāda veida lauksaimniecības uzsākšanai

 `

 Kopumā ir nepieciešami desmit papīri, la varētu uzsākt šāda veida saimniecību. Ir ziņots, ka saskaņā ar normatīvajos aktos veiktajām izmaiņām atļaujas vīngliemežu audzētavu izveidi līdz šā gada beigām turpinās izsniegt Dabas aizsardzības pārvalde, bet pēc tam šī joma nonāks Pārtikas un veterinārā dienesta pārraudzībā. Formalitātes ir jānokārto gan Pārtikas un veterinārajā dienestā, gan Valsts ieņēmumu dienestā. Kaut arī gliemeži ir simtiem reižu mazāki par mājlopiem, dokumentācija no liellopu ganāmpulka ne ar ko neatšķiras, jo arī to audzētāji iesaistīti pārtikas apritē.

Gliemežu ganāmpulku apdraud putni, peles, žurkas un kurmji, bet ir metodes, kā pret to cīnīties. Vīngliemeži ir smagā metāla uzņēmīgi, tāpēc audzētavas vietai jābūt vismaz 200 m attālumā no lielajām maģistrālēm. Ir izteikta arī iedeja par laboratoriju, un katra partija pirms pieņemšanas tiks pārbaudīta, lai būtu drošība par kvalitāti. Pirms saimnieciskās darbības sākšanas VID jāreģistrē saimniecība vai jākļūst par pašnodarbināto personu. Valsts aģentūrā Lauksaimniecības datu centrs jāreģistrē gliemežu novietne, jāiegūst PVD, tāpat Valsts Vides dienesta lēmums un atļauja dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas medījamo dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās. Ir vajadzīga veterinārās uzraudzības objekta reģistrācija, jāsaņem tehniskie noteikumi žoga izveidei gliemežu audzētavai. Tas viss izmaksās aptuveni 50 latu.

Dienestu dotā zaļā gaisma ļauj gliemežus realizēt ne tikai pārstrādei pārtikā, bet arī kā vaislas materiālu citām saimniecībām un tad ir jaievieto sludinājumi un jāgaida kad tiks saņemts labākāis piedāvājums un laiku pēc Jāņiem, kad oliņas izdējušos gliemežus varēs realizēt. Gliemežiem līdz tirgošanai jāaug divus gadus, tāpēc vasaras otrajā pusē lielākos varēs nolasīt. Pērn bez lielām ilūzijām gatavotais biznesa plāns paredz, ka, sadalot «tīro» peļņu uz 12 mēnešiem, no parka vīngliemežiem mēnesī varētu dabūt 50 latu.