Gliemeži un to sistemātiskais
iedalījums
Gliemeži pieder pie
gliemju grupas. Gliemji ir otrā lielākā dzīvnieku grupa uz zemes. To lielums
variē no niecīgiem gliemežiem līdz milzu kalmāriem, kas sasniedz vaļa lielumu.
Tie sastopami jūrās un okeānos, saldūdeņos un uz sauszemes
Gliemežu jeb vēderkāju
klase (110 000 sugu) ir sugām visbagātākā gliemju klase. Šeit arī vērojama
vislielākā ķermeņa uzbūves un dzīvesveida daudzveidība. Gliemeži apdzīvo gan
jūras, gan sauszemi un saldūdeņus. Vairākumam gliemežu ir spirālveida čaula,
kuras izmēri var būt no 2 mm mazajam punktgliemezim (Punctum pygmaeum),
līdz 70 cm milzu sīrinksam (Syrinx aruana). Arī pēc dzīvesveida
gliemeži ir ļoti dažādi, daudzi ir augēdāji, bet daudzi ir arī plēsēji. Vairāku
sugu gliemeži pielāgojušies planktoniskam dzīvesveidam, bet daži arī
parazītiskam.
Latvijā sastopmas ap
80 sauszemes gliemežu sugas, 48 saldūdens gliemežu sugas un 3 jūras gliemežu
sugas.
No saldūdens gliemežiem
biežāk sastopamās sugas Latvijas ezeros ir ezera lielvāciņgliemezis (Viviparus
contectus), parastā bitīnija (Bithynia tentaculata), lielais
dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis), ausveida dīķgliemezis (Radix
auricularia), lielā ūdensspolīte (Planorbarius corneus) un dūkstāja
ūdensspolīte (Planorbis planorbis). Lēni plūstošās upēs biežāk sastopamās
sugas ir upes lielvāciņgliemezis (Viviparus viviparus), parastā valvāta (Valvata
piscinalis) un ovālais dīķgliemezis (Radix ovata). Savukārt ātrai
straumei vislabāk pielāgojušies ir upes raibgliemezis jeb mēnestiņš (Theodoxus
fluviatilis), upes akmeņgliemezis (Lithoglyphus naticoides) un upes
micīšgliemezis (Ancylus fluviatilis).
Sauszemes gliemežu
faunu veido ~80 sugas, pēc ekoloģisko grupu iedalījuma šeit ir vērojama daudz
lielāka daudzveidība nekā starp saldūdens gliemjiem. Lielākās ekoloģiskās grupas
ir: tipiskās mežu sugas, piemēram, visas 13 vārpstiņgliemežu (Clausiliidae)
dzimtas sugas un tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger); atklātu
nenoēnotu vietu sugas, piemēram, gludais zāļgliemezis (Vallonia pulchella)
un sūnu cilindrgliemezis (Pupilla muscorum); mezofīlās sugas, kas
sastopamas dažādos biotopos, piemēram, raibais vīngliemezis (Arianta
arbustorum), birztalas vīngliemezis (Cepaea nemoralis) un parka jeb
īstais vīngliemezis (Helix pomatia); kserotermofīlās sugas, piemēram,
mazais gludgliemezis (Cochlicopa lubricella) un baltais vīngliemezis (Helicella
obvia); higrofīlās sugas, piemēram, slaidais sīkgliemezis (Carychium
tridentatum) un slaidais pumpurgliemezis (Vertigo angustior);
tipiskās purvu un dūkstāju sugas, piemēram, parastais dzintargliemezis (Succinea
putris) un purva pumpurgliemezis (Vertigo antivertigo); kalcifīlās
sugas, piemēram, lielais pumpurgliemezis (Cochlicopa nitens) un bezzobu
veltņgliemezis (Columella edentula). Katrā konkrētā biotopā parasti kopā
ir sastopamas vairāku ekoloģisko tipu sugas.
Latvijas mežos zemsedzē
un zemsegā atkarībā no mežu tipa sastopamas 10 - 50 gliemežu sugas, zāļu purvos
un dūkstājos 10 - 20 sugas, upju palienēs 20 - 30 sugas, slapjās pļavās ap
20 sugu. Vislielākā sugu daudzveidība ir kalcifīlos un eitrofos biotops, kuros
ir pietiekams mitruma daudzums. Malakofaunistiski visbagātākās teritorijas ir
visu lielāko upju ielejas, it īpaši vietās, kur dominē kaļķainas augsnes. Tur
sastopamas ne tikai kalcifīlās gliemežu sugas, bet arī visas pārējās sugas
lielākā skaitā, turklāt gliemežu čaulu izmēri ir lielāki nekā biotopos, kas
veidojušies uz smilšainām un nabadzīgām augsnēm. Skuju koku mežos mēdz būt līdz
10 gliemežu sugu, lapu koku līdz 50 sugu. Jo vecāks mežs, jo vairāk tajā reto,
mežiem tipisko sugu. Pastāvīgu ūdenskrātuvju mitruma režīma zonā (atkarībā no
biotopa noēnotības) var būt sastopamas 20 - 40 dažādas gliemežu sugas.
Tikai 15 % sugu ir
ekoloģiski tik plastiskas, ka spējušas pielāgoties dzīvei sinantropā vidē
(dārzos un parkos). Te varētu minēt, piemēram, parka jeb īsto vīngliemezi (Helix
pomatia), birztalas vīngliemezi (Cepaea nemoralis), raibo vīngliemezi
(Arianta arbustorum), milzu kailgliemezi (Limax maximus), raibo
mīkstgliemezi (Deroceras reticulatum), parasto gludgliemezi (Cochlicopa
lubrica), parasto matiņgliemezi (Trichia hispida) u. c. Pārējās sugas
ir saistītas pie dabīgajiem biotopiem un to izdzīvošana ir atkarīga no dabīgo
biotopu saglabāšanas.
Vienīgā komerciāli
izmantojamā suga Latvijā ir parka jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia),
kuru kopš 1994. gada ievāc ~150 t gadā. Monitoringa pētījumi rāda, ka pagaidām
tāds nolasīšanas daudzums nespēj apdraudēt sugas pastāvēšanu.
|