Teika par "Mīlestības kalniņu"
Reiz kungs gājis pastaigāties. Iegājis parka vidū un atsēdies pie atpūtas mājiņas. Viņu no dziļām pārdomām iztraucējis negaidīts mednieka šāviens. Kungs no liela uztraukuma ar sirdstrieku bijis uz vietas beigts. Viņa sieva bija sarūgtināta par vīra nāvi, likusi saviem kalpiem izrakt parkā upes dažādos virzienos par godu savam vīram tā, lai upju virzieni attēlotu vīra pirmos vārda un uzvārda burtus. Mednieku, kurš nobaidījis kungu, likusi aprakt dzīvu zemē un uzbērt virsū visu kanālu izrakto zemi - tā radies "Mīlestības kalniņš". Uz šī kalniņa, kā liecina nostāts, bijusi nevainīga tējnīca, kurp kungi pēc pieciem vakarā nākuši malkot šo dzērienu, bet lejā - trīs lapenes, kur paslēpties lietus laikā, ja tas pārsteidz pastaigā. Ne zariņu nedrīkstēja nolauzt, par to draudēja bargs sods.