PVG

Top.LV

LV     LV

Jaunumi

Arhīvs

Izglītība

Absolventi

Serviss

Atsauksmes

--> --> -->
  Par PVĢ
  Uzņemšana
    Virtuālā PVĢ
    E-klase
    Uzdevumi.lv
    StartIT.lv
    Pasākumu plāns
    PVĢ bibliotēka
    PVĢ panākumi
    Tradīcijas
    Parlaments
    Skolas projekti
    Skolēnu projekti
    PVĢ avīze
    Bildes
    Stundu saraksts
    Mācību materiāli
    Labā prakse
  Datorlapa
  Preiļu bibliotēka
  Preili.lv
  Dažādas vietnes
  Latvija un ES
    Ģimnaziādes
    Atklātā olimpiāde
  Konkurss Krauklīts
Saules aktivitāte PVĢ Solis
Projekts SOLIS
  0 W/m2

  Meklēt
  Sūtīt SMS
LMT   TELE2   Bite
 
  Apmeklētāji
  
 
Īsa Preiļu vēsture

Ieskats Preiļu vēsturē

   Preiļi atrodas Latvijas DA daļā, Latgales augstienes R malā pie mazas upītes - Preiļupes. Preiļi ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, vēstures avotos minēti agrāk par Daugavpili un Rēzekni. Vēsturnieks A. Anspaks uzskata, ka Preiļu vārds kā apdzīvotas vietas nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts ap 1250. gadu (oriģinālā - Preylen). Pastāv daudzas versijas par Preiļu nosaukuma rašanos. Preiļi savu nosaukumu varēja aizgūt no lietvārda "preilis", tas ir "pēcnācējiem" (atnācējiem, atbēdzējiem), kas ieradušies un apmetušies uz dzīvi pie Plivdu pilskalna esošās pils. Otrkārt, raksta K. Mīlenbahs, par Preiļiem saucot divus stabiņus audekla piestiprināšanai. Un beidzot - Preiļu nosaukumu izcelsmei varētu būt arī cits pamats. Filoloģijas maģistrs L. Latkovskis raksta, ka Preiļu vārds disimilācijas ceļā veidojies no vecākas formas - Preiļi. Sugas vārds "preiļi" senāk nozīmēja "klaja līdzena vieta".
   Kam piederēja vai kas pārvaldīja Preiļus, Preiļu zemi 13. gs. sākumā, nav zināms, bet Jersikas valsts tā daļa, kur atrodas Preiļi, kā lēnis piederēja Visvalža mantiniekiem - viņa meitai ar pirmo vīru bruņinieku Meiendorfu, otro vīru bruņinieku Johanu Bradevisu jeb Ikšķili un viņu pēcnācējiem Ikšķiļiem.
   1382. gadā Preiļi minēti kā Borhu īpašums. Borhi pieder pie vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā. Tās sākumi D - Itālijā, Neapoles karalistē.
   1852. gadā Preiļiem piešķīra miesta tiesības.
   Līdz 1. Pasaules kara sākumam nomainījās vairāki Preiļu muižas īpašnieki. Preiļi piederēja Lielbritānijas pavalstniekam Johanam Fredriksam, tad vācu baronam Ungern - Štenbergam, pārvaldītājs bija Jans Mols. No 1891. gada Preiļi piederēja krievu muižniekam, vēlākajam Krievijas sūtnim Itālijā Konstantīnam Guļķēvičam. Bet no 1910. g. līdz 1920. g. vācu muižniekam Kārlim Hipinsam.
   Krievu valdības ekonomiskie, politiskie, morālie spaidi un brutālā rusifikācija preiliešos radīja lielu neapmierinātību, tādēļ miesta un apkārtnes iedzīvotāji aktīvi piedalījās 1905. - 1907. g. revolucionārajā kustībā.
   Pēc 1905. - 1907.g. revolūcijas Preiļos sarosījās ekonomiskā un sabiedriskā dzīve. 1911. g. rudenī te Latvijas Lauksaimniecības ekonomiskā sabiedrība atvēra savu nodaļu, kas izvērsa plašu darbību.
   Grūtus laikus Preiļi piedzīvoja 1. Pasaules kara gados, sevišķi pēc tam, kad pie Daugavas uz 2,5 gadiem nostiprinājās fronte. Preiļos apmetās lielas krievu armijas karavīru masas. Bez tam Preiļos un to apkārtnē apmetās arī daudz Kurzemes un Zemgales bēgļu. Te nodibinājās Latgaliešu palīdzības biedrības kara upuriem nodaļa.
   Drīz pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Petrogradā komunisti tā paša gada novembra sākumā varu sagrāba arī Preiļos, bet nekādus lielos "sociālistiskos pārkārtojumus" nepaspēja veikt, jo 1918. g. februārī Preiļus ieņēma vācu armija.
   1918. g. 18. novembrī proklamētajā Latvijas republikā tā paša gada novembra beigās iebruka Padomju Krievijas sarkanā armija un 1918. g. 4. decembrī ieņēma Preiļus. Okupanti nodibināja padomju varu, faktiski komunistu diktatūru. Sākās īpašumu un mantu nacionalizācijas un rekvizīcijas terors pret citādi domājošajiem, ticīgo jūtu aizskaršana, nepieredzēts trūkums un posts.
   Tas viss preiliešos radīja milzīgu neapmierinājumu ar okupācijas varu, un tie gaidīja atbrīvošanu.
   Jau pirmajā vispārējā uzbrukuma dienā 1920. g. 13. janvārī Latvijas armijas Kurzemes divīzijas 9. pulks atbrīvoja Preiļus. Miests bija nolaists un izlaupīts. Preiļi kaut cik glītāku un latviskāku seju atguva lēnām un ar milzīgām grūtībām.
   1928. g. 11. februārī Preiļu miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības.
   1949. g. 31. decembrī Preiļi tika apstiprināti par tāda paša nosaukuma rajona centru. Ar šo laiku arī sākās Preiļu pilsētas uzplauksme. Sekojošajos gadu desmitos uzceltas gandrīz visas administratīvo un sabiedrisko iestāžu ēkas, ražošanas uzņēmumi un lielākā daļa dzīvojamo māju. Preiļos kā rajona centrā attīstījās arī rūpniecība.
   Pašlaik Preiļi aizņem 5,205 kv. km lielu platību.
   
Objekti Karte Teikas

  Bilžu galerija
Bilžu galerija
  Vārda dienas
Gunta, Ginta, Gunda
© Alex
Rakstīt PVG         Lietot kā sākumlapu         Saglabāt saiti
Webmaster