Šodien ielās karogi plīvo par godu kaimiņu - lietuviešu valsts atjaunošanas gadadienai.
Lietuvieši bija vienīgā Baltijas tauta, kas viduslaikos spēja izveidot savu valsti, jo viņiem bija izdevies nosargāt savu zemju neatkarību 13. gadsimtā, atvairot vācu krustnešu uzbrukumus.
1385. gadā Lietuva noslēdza ūniju (savienību) ar Poliju un abas valstis pārvaldīja viens valdnieks. Ar to pastiprināti sākās Lietuvas kristīšana. Abu valstu apvienošanās vienā valstī noslēdzās 1569. gadā, jo poļu dižciltīgie panāca, ka tiek pieņemts likums, ar kuru Lietuvas troni mantoja Polijas valsts. Līdz ar to Polijas karalis bez īpašas kronēšanas kļuva par Lietuvas valdnieku. Apvienoto valsti dēvēja par Žečpospolitu.
Turpmākajos iekarošanas karos un dižciltīgo nesaskaņās valsts bija novājināta un 18.gadsimta beigās to sadalīja savā starpā Krievija, Austrija un Prūsija. Šīs Polijas - Lietuvas dalīšanas ietekmēja arī Latvijas likteni – 1772. gadā Krievija ieguva Latgali, bet 1795. gadā – Kurzemi – Zemgali. Tajā pašā laikā Krievija ieguva visu Lietuvas teritoriju.
Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanai labvēlīgi apstākļi izveidojās 1.pasaules kara norišu rezultātā. 1917. gada augustā 212 lietuviešu nacionālistu pārstāvji sapulcējās Viļņā un nobalsoja par neatkarīgas valsts izveidošanu. Tika ievēlēta Valsts padome, kura 1918. gada 16. februārī pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu.

Natālija Pīzele, vēstures skolotāja