Tomēr jauki, ka ģimnāzijas un valsts svētkos esam kopā. Ja tā simboliski padomā, tas ir arī loģiski - valsts ģimnāzija taču vēl. Protams, ar katru gadu šis pasākums paliek arvien bezpersoniskāks. Nav jau brīnums - 485 absolventi un pamēģini nu ar visiem aprunāties. Pirms pāris gadiem to vēl varēja. Tā salidojums vairāk izvēršas par bijušo klasesbiedru tikšanos, kā tam arī normāli būtu jābūt. Zāle kļuvusi pārāk maza, tas nu ir fakts, bet kāda ir alternatīva? Sporta zāle? Varbūt.

Sarīkojums - vienmēr pretrunīgi vērtēts. Tas nav ne teātris, ne šovs - tos profesionāli izpildītus absolventi var skatīties attiecīgās lielpilsētu iestādēs. Tāpat kā mēs paši būdami ģimnāzisti skolotāja vadīti tos veidojām, arī tagad tas ir skolotāju un ģimnāzistu veidots. Ja kādam ir idejas, nāciet, sūtiet e-pastus vai kā citādi rakstiet. Gan jau uzklausīs. Uztaisīt nav problēmu. Ar šo varētu izsludināt konkursu - sarīkojums, kādu es gribētu redzēt nākamgad ģimnāzijas svētkos. Bet, vai būs ko uzklausīt.

Bija arī pa skumjai notij. Absolventi laikam aizmirsuši, cik ļoti pašiem nepatika, ka ap ģimnāziju smēķē un piemēslo apkārtni. Šogad ģimnāzijas vadība nezin kāpēc vairs nelikās par to ne zinis, bet no otras puses - pieauguši cilvēki taču sanākuši. Un direktors jau nav nekāds sargsuns. Vienīgi ģimnāzijas celiņi svētdienas rītā atgādināja iestādes ar ne visai labu slavu apkārtni, un šoreiz tas bija mūsu pašu veikums. Vai dāvana ģimnāzijas svētkos? Varēja, protams, direktors salikt miskastes, bet vai šī ir īstā reize savu atkarību publiskai izrādīšanai. Varbūt, ka vajadzētu turpmāk noteikt dalības maksu kā tas ir citās skolās. Arī sētniecei par darbu svētdienā ir jāmaksā. Un uz svētkiem būtu jāierodas ar dāvanām. Parasti tā mēdzot darīt, kā teica Vinnijs Pūks ...

Šī nakts paiet ļoti ātri. Kāda sava klasesbiedra e-pastā varēju izlasīt (autentiska transkripcija): "nebiju gaidijis, ka tik atri aiziesim. sanaaca taa, ka parunat ar draugiem nesanaca, nobildeties nepaspeju un video intervija izpalika. ehhh" Tā kādu laiku ir, kad satiek liktenīgo sievieti ...

Vēl tikai dažas absolventu rindas no klasēs rakstītā: "Dzīvojiet stilīgi! Un klausiet skolotājus, jo viņi zina, ko jums vajag! Neko nevar iemācīt, visu var iemācīties! Tur, ārā, ir savādāk, bet neteiktu, ka īpaši labāk. Pasaule ir liela, bet šeit es jūtos kā mājās."

Pēc sarīkojuma beigām dzirdējās neapmierinātas runas, ka viss tik ātri beidzies. Laikam jau laiks skrēja ātri, tātad garlaicīgi nebija. Vai bija labi? Nekur nav tik labi kā mājās.

Ģimnāzijas svētki arī ir simbolisks atgādinājums par mājām.

J. Bergmanis, smalko aprindu hronists

PVĢ salidojuma neformālā bilžu galerija.