Svētdienas
rīts ienāk
pilsētā.
Zirnekļu tīmekļi acīs.
Kāds klusi klauvē
pie mana loga..
Noskrandis ceriņzars.
Vēlos palekties
saskatīt parka vītolu
centienus
noglāstīt pēkšņi novecojušo
upes seju.
Veltīgi.
Pāri tirgus laukumam
pārsoļo vējš,
lasot vakardienas "Dienu".
Pelēki cilvēki
pieauguši soliņiem.
Tukšums sirdī.
Akmens krauklis
vēro lapu lidojumu.
Laikam skauž...
Klusumā un miglā
noslīkst baznīcas zvani.
Uzplaukst dzeltena puķe
debesīs.
/Ilona Vilcāne PVĢ 4. izlaiduma absovente/