Apraksts par braucienu uz Laukaa skolu(Somija)

Eiropas ziemeļos, Baltijas un Somu līča ūdeņu apskalota, atrodas viena no Eiropas attīstītākajām valstīm- Somija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km un daļa teritorijas atrodas jau aiz polārā loka. Lielu daļu Somijas teritorijas aizņem iekšējie ūdeņi - upes un galvenokārt ezeri. Somiju patiešām var nosaukt par ezeru zemi. Valstī ir 4,9 miljoni iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki. Ir divas oficiālās valodas - somu un zviedru. Valsts valūtas vienība ir marka (1marka~ 0,10 Ls). ANO un ziemeļu padomes locekle, ES nabadzīgākā dalībvalsts, bet tas ir tikai salīdzinoši, jo nabadzību pamanīt Somijā ir grūti. Tomēr pat Somijai ir savas līdzības ar mūsu Latviju - viņu prezidente arī ir sieviete - Tarja Halonena. Valsts, kura daudziem asociējas ar Ziemassvētku vecīti. Paši iedzīvotāji un citi, kam paveicies būt Somijā Ziemassvētku laikā, saka, tad valsts pārvēršas lielā un skaistā pasakā. No 27. līdz 30. septembrim arī mums, PVĢ skolotājiem un 9 otro, trešo kursu audzēkņiem bija izdevība apciemot šo Ziemassvētku pasakas zemi.

Auksts, agrs septembra rīts, pulksten ~ 7.00. Un tomēr mums iesaka baudīt šo "siltumu", jo Somijā gaidāms vēl par dažiem grādiem aukstāks laiks. Bagāžas ielādēšana, atvadas no pavadītājiem, iepazīšanās ar šoferi, autobusu un sēdvietām, un arī ar blakussēdētāju. Beidzot arī izbraucam. Valgas - Valkas robežpunkts. Viss norit gludi un ātri, problēmu nav, braucam tālāk, nu jau pa kaimiņzemes Igaunijas ceļiem. Jāsaka, ir braukts arī pa labākiem ceļiem. Tallina. Mums tiek piešķirta ~ 1 stunda laika , lai gūtu kādu priekšstatu par Igaunijas galvaspilsētu. Citam tas izdodas, citam - nē, bet pēc stundas atkal esam savā autobusā un dodamies uz ostu, kur mūs gaida viens no lielākajiem ceļojuma piedzīvojumiem - prāmis, kurš pārcels mūs uz Somiju, un uz kur mēs pavadīsim arī nakti. Pasu kontroli esam sekmīgi izgājuši, arī kajītes esam sadalījuši, beidzot esam uz prāmja. Par kajītēm esam sajūsmā, pacilātā garastāvoklī, izstaigājam kuģi un tā klājus... Pulksten 19.00 izbraucam. Vējš ir ļoti stiprs un pēc kāda laiciņa prāmi sāk manāmi šūpot, līdzi šūpojamies mēs, un tiem, kurus nemoka jūras slimība, ir ļoti jautri. Jūras slimības mocītie iet gulēt vai arī apsēžas un vairs neceļas, bet pārējie cenšas izbaudīt uz prāmja piedāvātās izklaides - restorānus, kazino, "Tax- free" veikalus, bāru ar dzīvo mūziku, kas spēlē arī mūsu pašu "Prāta vētru". Pulksten 22.00 piestājām Helsinku ostā, mums atliek, vai nu iet ciemos vienam pie otra vai arī iet gulēt - kas nu kuram labāk patīk. Nakts - uz prāmja.

Agri ceļamies, agri paēdam uz prāmja piedāvātās brokastis zviedru galda veidā, un atkal agri ar somām rokās stāvam pie izejas un gaidām. Miega, izskatās, ir bijis par maz, taču iznākt gatavi esam visi, kajītēs aizmidzis nav palicis neviens. Atkal kārtējā pasu kontrole un citam kārtējais, bet citam pirmais ārvalsts zīmogs pasē un atkal jau esam savā autobusā, bet priekšā 300 km garš ceļš līdz mūsu ceļojuma galvenajam mērķim - Laukaa vidusskolai. Visa šī brauciena mērķis ir sadarbība ar šo skolu un kopēja projekta izveidošana. ~13.00 esam klāt. Mūs laipni sagaida skolas direktors un uzreiz tiekam vesti uz ēdamzāli. Tiekam laipni apsveikti Somijā un Laukaa, apmaināmies ar suvenīriem un mums, ģimnāzistiem, tiek pasniegta aploksne, kurā atrodas nauda par mūsu ceļojuma izdevumiem. Vēlāk izrādās, ka paši Laukaa skolas skolēni to ir nopelnījuši un sakrājuši, lai mēs varētu šeit atbraukt. Ļoti mīļi un aizkustinoši. Mums par godu tiek nodziedāta dziesma somiski, tomēr noprotam, ka tiekam apdziedāti. Pēc visai dīvainām pusdienām, par kurām arī paši skolēni neizsakās visai glaimojoši, ejam uz stundām. Katrs apmeklējam divas stundas. Tehniskais aprīkojums visos kabinetos ir lielisks, kaut gan to nevar teikt par skolēnu zināšanu līmeni. To vācu valodas stundā esot bija grūti noticēt, ka šie skolēni valodu apgūst jau 6 gadus. Bet varbūt viņi vienkārši bija satraukti. Gribas piekrist mūsu skolotājas teiktajam - ja būtu mums viņu tehniskais aprīkojums un mūsu skolēnu zināšanu līmenis, mums būtu visaugstākais izglītības līmenis ja ne pasaulē, tad Eiropā noteikti. Tā nu tas ir. Seko ekskursija pa skolu un atkal atliek nopūsties - ja mums būtu tādi mācību līdzekļi un inventārs. Kaut gan sporta zāle mums tomēr ir labāka. Vismaz tik daudz. Skola nav īpaši liela, bet tomēr pietiekami plaša 88 skolēniem, kas tur mācās. Stundas visiem beidzas 15.00 tāpēc gaiteņi jau ir tumši palikuši, tikai tie skolēni, kas mūs uzņems savās ģimenēs - trīs meitenes un viens puisis. Patiesībā tas, ka dzīvosim vienā ģimenē vairāki ir pārsteigums, taču viņi paši paskaidro, ka tas tāpēc, ka nebija vairāk brīvprātīgo, kas gribētu mūs uzņemt. Izskaidrojums - somi ir ļoti kautrīga un klusa tauta, kas nelabprāt savā dzīvē ielaiž svešus cilvēkus. Dodamies apmēram 4h ilgā ekskursijā pa Laukaa, tās apkārtni un traktoru rūpnīcu "Valtra". Somijas dabai ļoti raksturīgas ir klintis - tās ir visur, jau iepriekš minētie ezeri un meži. Mums ir arī sava gide - Gunta, kura Somijā mācās un strādā. Apskatām ūdens slūžas, ar kuru palīdzību kuģi pārvietojas pa šaurajiem kanāliem, kas savieno plašo ezeru tīklu, un tiekam vesti uz slaveno Somijas traktorrūpnīcu "Valtra". Izstaigājam fabriku, apskatām traktorus un noskatāmies interesantu prezentāciju par šo kompāniju, tās izstrādājumiem. Mums tiek piedāvāts arī kafijas galds un uzdāvināti suvenīri ar firmas simboliku - sarkanas cepurītes. Uzņem mūs laipni un visu izstāsta sīki un smalki. Braucam atkal uz Laukaa un uz savām jauniegūtajām ģimenēm, kurās pavadīsim šo nakti un rītu. Pēc vakariņām atkal ar dažiem no mums satiekamies, dziedam karaoke, pastaigājamies pa Laukaa naktī, taču drīz vien atkal nogurums dara savu, gribas izgulēties.

No rīta atkal satiekamies un sagaidām skolotājus ar autobusu, kuri šo nakti ir pavadījuši viesu mājā un no rīta jau paspējuši uzkāpt kalnā. Atkal ir ļoti auksts rīts. Ar asarām acīs atvadāmies no jauniegūtajiem draugiem. Priekšā ilgais ceļš mājup. Pēdējie atvadu mājieni un braucam. Skolotāji izskatās neizgulējušies, klīst baumas, ka daži nav gulējuši nemaz. Drīz vien jau visi guļ. Atpakaļ uz Helsinkiem. Esam atkal Helsinkos. Sagaidām savu gidi un dodamies ekskursijā pa Somijas galvaspilsētu. Apskatām tirgu, ostu, baznīcu, kas iebūvēta klintī. Starp citu 97 % somu ir luterāņi. Sapērkamies dāvanas un suvenīrus mājiniekiem. Apskatām slavenā somu komponista Jana Sibēliusa pieminekli. Gide mums izstāsta daudz interesanta par Helsinkiem, Somiju - par vēsturi un dzīvi Somijā. Vispār 2 stundas ir pagājušas, atvadāmies no gides un braucam uz ostu, un prāmi, kas vedīs mūs mājās. 19.00 prāmis atiet. Pamazām aiz mums paliek naksnīgie Helsinki. Klusībā atvadāmies no Somijas, kas to zina, kad un vai vēl atgriezīsimies. Atkal izmantojam prāmja piedāvātās izklaides, šis gan ir cits prāmis, tāpēc atkal ir ko redzēt un apskatīt. Citi steidzas iztērēt pāri palikušo naudu. Pēc ~ 3 stundām esam atkal Tallinā un drīz vien atkal savā vecajā, labajā autobusā un iekārtojamies uz naktsguļu, jo visu nakti brauksim mājās. Ir pusnakts un mēs izbraucam no Tallinas. Mūs gaida mājas.

Agri, agri no rīta, citi saka - naktī šķērsojam robežu 8.00 esam atkal pie savas mīļās PVĢ. Atvadāmies no autobusa šofera, blakussēdētāja un ceļabiedriem, savācam savas somas un dodamies mājās uz savām mīļajām gultām! Piedzīvojums ir beidzies. Diemžēl vai par laimi? Drīzāk jau diemžēl, jo pat Gatis teica: "Varēja būt arī sliktāk!" Šīs 4 dienas pagāja nežēlīgi ātri. Protams, nevar jau izstāstīt visu redzēto un dzirdēto, jokus, kuru netrūka pat no skolotāja Mukāna, sarunas, ekskursijas, ēdienreizes, gulēšanu un garās rindas uz tualetēm. Tas jāizbauda pašam un to arī novēlam. Paldies Laukaa skolai un tās vadībai, paldies visiem, kas ļāva un palīdzēja šim ceļojumam notikt!