LV LV |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
TŪRISMA DIENA ' 99 Došanās ceļā. Sīko lietus lāšu čukstēšana zaļajās lapās neiztraucēja
viņu mieru un pacilātību. Nedz tālais ceļš, nedz ugunskurs viņus biedēja.
Atkāpās rūcošie meži, slēpdami lapās rudeni, un draudošie mākoņi. Kā dumpinieki
dabas untumiem soļoja ģimnāzisti! Lai nu kā, tomēr klāt mēs bijām. Pirmie ugunskuri sasildīja nosalušos roku
pirkstus, meža vēsais svaigums iesūcās mūsu miesās. Daba slēpa savas kaprīzes,
piekāpdamās mums. Sava saulīte bija katrā ģimnāzistā. Priecēja katrs saulains
vārds un smaids direktora runā tūrisma dienas atklāšanā un arī tas, ka visi mēs
kā viena ģimene beidzot bijām kopā. Pirmās sacensības un pirmās uzvaras. Rudens aromāti virmoja gaisā un klupdami nesās līdzi orientēšanās dalībnieku vidū. Katra veiklība un ātrums atspoguļojās tūrisma tehnikā.
Taču visiem priekiem pienāk arī beigas. Tūrisma dienas noslēgumā ar sajūsmu
sveicām savus uzvarētājus. Un...šīs dienas nagla - katra kursa piramīda vai
piemineklis kā veltījums šai dienai. Vēl daži vārdi atvadām un...skats debesīs -
saule, grūstīdamās mākoņu barā, kā karaliene parādās mums, kaisīdama
saules gaismu ģimnāzistu vidū. Dabas untums kā svētījums šai tūrisma dienai. Kaut
kur aiz akmens palika mūsu spēks; kāds meža gars uzsēdās mums uz pleciem un lika
sajust nogurumu. Aiziet pēdējais autobuss. Koki, nokāruši garos degunus, atkal skums vienatnē ar
atnākušo rudeni. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||
© Alex |
Webmaster |
||||||||||||||||||||||||||||||