Vardarbība jauniešu attiecībās

Meitenes, kuras vardarbīgi izturas pret zēniem

Šāda veida vardarbība var notikt tīši vai aiz paviršības. Ja meitene apsaukā un lamā savu draugu, tad tā ir tīša rīcība. Par pavir­šību varētu uzskatīt "aizmiršanu" aizbraukt pakaļ draugam pēc viņa darba beigām, ja tā ir sarunāts. To var darīt ar nolūku sāpināt, bet iespējams, ka tas vienkārši parāda, kādas attiecības valdījušas viņas ģimenē. Ar šādu rīcību viņa var izprovocēt aizskaršanu, bet var arī reaģēt uz aizskārumiem no zēna puses.

Tāpat kā zēniem, arī meitenēm šāda uzvedība rodas no zemas pašapziņas un nedrošības. Aizskarošas meitenes pievelk aizskarošus zēnus. Šādās attiecībās abi dara pāri viens otram.

Var šķist, ka meitene tikai reaģē uz drauga aizskārumiem vai aizstāv sevi. Taču šāda domu gaita nozīmē, ka aizskaršana vai vardarbība ir pieļaujama, ja tai ir iemesls. Ja tas ir tā, tad meitenes draugam būtu tiesības iesist meitenei tad, kad viņam šķiet, ka viņa "izturas necienīgi". Tad viņam būtu tiesības saukt viņu par "kuci", ja viņam liktos, ka tam ir pamats. Un būtu pilnīgi pieļaujams izvarot meiteni, ja viņa valkā īsus svārkus, jo "viņa pati to gribēja".

Daži puiši negribīgi runā par savu draudzeņu neparedzamo un aso raksturu, kas brīžiem izraisa bailes. Zēni parasti neatzīstas, ka meitenes viņus fiziski aizskārušas. Viņiem liekas, ka cilvēki par to smiesies un apšaubīs viņu vīrišķību. Viņi dzīvo ar to pašu noslēpumainības un kauna sajūtu, kādu piedzīvo meitenes, kas cietušas no vardarbības.

Meitenes gluži tāpat kā zēni izjūt nedrošību, taču meiteņu bai­les sabiedrībā ir pieņemamākas. Taču šīs nedrošības radītā uzvedība ne ar ko neatšķiras no iepriekš aprakstītās emocionāli un vārdiski aizskarošās zēnu uzvedības.

Varbūt meitenei var palīdzēt kāda no grāmatām par bailēm, nedrošību un pašapziņu. Varbūt viņa atklās savas aizskarošās uzvedības cēloņus un nolems, ka šāda uzvedība attiecības ar zēniem neuzlabos. Varētu noderēt arī psihologa konsultācija, pārru­nājot uzticēšanos, cieņu pret sevi un citiem, ievainojamību, aizstā­vību, līdzjūtību un citus jautājumus. Iespējams, ka meiteni ir kauns par savu rīcību, bet viņa nezina, kā to mainīt. Viņa var izjust bezpalīdzību un apjukumu. Viņai var šķist, ka viņa ir pati savu noskaņojuma maiņu upuris. Vairāk par visu viņai pašlaik nepieciešama atklāta saruna par šiem jautājumiem.