Vardarbība
Tas ir sarežģīti definēt vardarbību. Lielā mērā šo vardarbību definēt apgrūtina vardarbības skaidrojuma mērķis, piemēram, pieņemot juridisku lēmumu, veicot pētījumu, lai izzinātu vardarbības gadījumu skaitu, izstrādājot palīdzības programmas upuriem u.tml..
Vardarbība ir īslaicīga vai ilgstoša iedarbība uz cilvēku, kura kaitē viņa fiziskajai un / vai garīgai veselībai.
Vardarbība pret sievieti ir jebkura veida vardarbība, kas skar sievietes fizisko, seksuālo, garīgo vai emocionālo veselību, tajā skaitā, rīcība, draudi, piespiešana, nepamatota brīvības atņemšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sfērā. Noziedznieka motivācija balstās uz pamatu, ka upuris ir sieviete.
Joprojām daudzi domā, ka vardarbība starp sievieti un vīrieti, kurus saista partnerattiecības, ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, tiek aizmirsts, ka vardarbība ir noziegums, pret kuru jebkādā tās izpausmē jāvērš sabiedrības neiecietība.
Cilvēki, kuriem ir bērnības traumas, biežāk var kļūt par upuriem dažādu veidu vardarbībai: izvarošana un citi seksuāli uzbrukumi, fiziski uzbrukumi un vardarbība ģimenē. Vardarbība ietekmē cilvēka "es" priekšstatu. Upuris var attīstīt personības īpašības (pasivitāte, piekāpība), kas veicina varmāku novērtēt šo cilvēku kā upuri. Iepriekšēja vardarbības pieredze samazina spēju aizsargāt sevi, cilvēks kļūst daudz mazāk pārliecināts par savu vērtību un personiskajām robežām. Ja vardarbība ietekmē mūsu iekšējās darbības modeļu veidošanos, priekšstatus par sevi un citiem, tad visbiežāk mēs arī izturēsimies atbilstoši šiem priekšstatiem. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka cilvēks var pieņemt neveselīgas attiecības, pieķerties cilvēkiem, kuri viņiem dara pāri.
