1994 - ... .

         1994. gadā tika izveidota pirmā grafiti interneta vieta "Art Crimes". Tagad tādu lapu ir simtiem, un tās sniedz informāciju tiem, kas vēlas sevi attīstīt šajā mākslā. Internetam ir liela loma grafiti attīstībā '90 gadu otrajā pusē un šodien. Tagad grafiti mākslinieki var ļoti vienkārši un ātri sazināties un apmainīties pieredzē.

         1998. gada pēdējā nedēļā uz Ņujorku ierodas Kalifornijas rakstītāji, lai kopā ar Ņujorkas Old School un New School perioda māksliniekiem rast jaunus darbus.
         1999. gadā 9. janvārī notiek Austrumu un Rietumu krastu grafiti mākslinieku sadarbības sanāksme Martineza Gelerijā. Piedalījās Kalifornijas mākslinieki AMAZE, BLES, BRAIL, CHAZ BOJORQUEZ, DREAM, DUG, DUKE, GREY, MOSES, SINER, SKIL, SOME, SPIE, TEMPT, TYKE un Ņujorkas mākslinieki BAMA, CASE 2, COCO 144, EARSNOT, FLINT 707, GHOST, GIZ, MICO, MN, NATO, PISTOL ONE, RIFF 170, SABE, TRACY 168. (9.)

         Jāsecina, ka izcilākie, kas uzsāka masveida grafiti zīmēšanu ir CORNBREAD, TAKI 183 un JULIO 204. Pirmos īstos gabalus zīmēja SUPER KOOL 223, CC10, BARBARA 62 un EVA 62. Pirmos gabalus no vilciena augšas līdz apakšai sāka zīmēt SUPER KOOL 223, FLINT 707 un HONDO 1. Veselus vagonus pirmie zīmēja TRACY 168, CLIFF 159, BLADE ONE, AJ 161, SILVER TIPS un HONDO 1.

         Stilu attīstības secība ir šāda: Paraksts, Throw Up stils, Wildstyle. Katrs no šiem stiliem dalās uz apakšstiliem, ko izstrādā atsevišķi mākslinieki.
         Grafiti vēsture rāda, ka tā ir nelegālā zīmēšana uz metro vilciena ar risku būt sodītam, un grafiti gabalus visi drīkst apskatīties par brīvu. Jaunieši zīmēja grafiti, lai norobežot sevi no pasaules, kas tos ilgi nomāca, un, lai sacelties pret sabiedrību, ko uzskatīja par netaisnu, liekulīgu un uzpirktu. Grafiti deva māksliniekiem brīvības sajūtu, neviens nevarēja viņus apklusināt, ja viņi vēlējās izteikties. Mākslinieka viedoklis varēja braukt pa visu pilsētu, un jo labāks stils, jo grūtāk bija šo darbu neievērot. Un protams grafiti ir spēle. Grafiti bija kā indikators tam, ka cilvēku dzīve ir smaga. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība tik stingri bija pret šo mākslu.
         Par grafiti šodien var pateikt, ka tas ir gandrīz zaudējis savu identitāti. Lai grafiti uz sienas redz citi, tas ir jānofotografē un jāpārdod žurnālā vai jāizliek internetā. Tagad cilvēkiem pašiem jāmeklē grafiti, lai tos apskatīties. Šodien uz vilcieniem zīmē Vācijā, bet pārsvarā legāli. Atļautā darbā zūd tas risks un ekstremālisms, kas piešķir rakstīšanas procesam tā īsto garšu un būtību, kad reizē jāpaveic labs darbs lielā ātrumā, un beigās ir jālaižas prom tā, lai nenoķer policija. Tad gandarījuma sajūta ir neizmērojama. Nav vairs Old School perioda tipa sacensību. Ir tikai pasākumi, kur visi zīmē uz sienas kā galerijā. Tas, kas padara šodienas grafiti par Hip-Hop kultūras elementu, ir šīs mākslas pagātne, t.i., attīstītie zīmēšanas stili. Ja tās nebūtu, tad Hip-Hop grafiti un, piemēram, jebkura reklāma uz sienas būtu viens un tas pats - vienkārši zīmējums uz sienas, jo uz sienām spēj zīmēt ikviens. Ja grafiti tiks pilnīgi legalizēts, būs vai nu tā, ka visas sienas ir norakstītas ar kropliem parakstiem, vai arī tā, ka to darīt nebūs jēgas un vajadzības, un grafiti izplatīsies kā normāla māksla - smuki gabali būs gandrīz visur. Bet tā būs pavisam cita māksla un Ņujorkā radies grafiti būs pavisam miris. Tas nozīmē, ka grafiti jāpaliek nelegālam.