Vēsture
Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. un daļēji sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkstoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši. Pēc sīvām cīņām apmēram simts gadu laikā (1180. — 1290.) Latvijas teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas un Kurzemes bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13. gadsimta sākumā.
Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16. gadsimta otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas ūnijas kontrolē kā Pārdaugavas hercogiste. Kurzeme un Zemgale kļuva par autonomu hercogisti Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. Kurzemes bīskapija uz īsu laiku nonāca Dānijas īpašumā (1560—1579), to pārvaldīja vienīgais Livonijas karalis Magnuss.
1621. gadā Poļu-zviedru kara laikā Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi, taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18. gadsimta sākumam, kad Zviedru Vidzeme tika pakļauta Krievijai (1721). Pēc atkārtotām Polijas dalīšanām Krievija anektēja arī Latgali (1772) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (1795). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijas Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu 1918. gada 3. martā atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogisti, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogisti Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija 1918. gada 18. novembrī pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920. gada 1. maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.
Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova-Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība Latviju okupēja, bet 1940. gada 5. augustā to iekļāva PSRS sastāvā kā padomju republiku.
Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības okupēta līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts 1991. gada 21. augustā atguva neatkarību. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.
