Tautsaimniecība
Tautsaimniecībā dominē tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Pasaules ekonomikas foruma pētījums liecina, ka Latviju konkurētspējas ziņā apsteidz Urugvaja, Botsvāna un Kazahstāna.
Lauksaimniecība
Kaut arī Latvija tradicionāli vienmēr lielā mērā bijusi agrāra zeme, kopējā lauksaimniecības produktu (pārtikas) importa atkarība ir pieaugusi no 25% 2004. gadā līdz 34% 2007. gadā. Pašnodrošinājums ar graudaugiem un miltu produktiem veido apmēram 80–90%. Kopumā galveno gaļas veidu vietējais piedāvājums nav pietiekams un lielākie apjomi tiek importēti, lai tos pārstrādātu gaļas produktos. Lielāko daļu putnu gaļas ieved no Lietuvas un Beniluksa valstīm. Savukārt Polija un Lietuva nodrošina lielāko daļu no liellopu gaļas importa. Daļa tiek ievesta arī no Igaunijas, Ungārijas un Spānijas. Pusi cūkgaļas importa nodrošina Polija un Vācija. Pašnodrošinājums ar piena produktiem sasniedz 80–90%. Importēti tiek galvenokārt skābpiena produkti no Polijas un Vācijas, kā arī siers no Lietuvas un vecajām ES dalībvalstīm (Latvija ilgus gadus iepriekšējo valsts iekārtu laikā — pirmā brīvvalsts un okupācija — bija piena un piena produktu eksportētājvalsts, un arī mūsdienās visnozīmīgākais valsts atbalsta īpatsvars piena lopkopības saimniecību neto pievienotajā vērtībā (NPV) bija Latvijā (pieaugot no 26% 2001. gadā līdz 73% 2006. gadā). Olu importa atkarība nepārsniedz 4%, kur lielāko daļu no olu importa veido imports no Lietuvas. Dzīvnieku tauku importa atkarība ir 10–20%, kur lielākā daļa sviesta un krējuma tiek importēta no Lietuvas. Zivju importa atkarība pēdējo gadu laikā pastāvīgi nedaudz palielinās un sasniedz 33% (LPSR laikā zivis bija viena no eksporta pamatprecēm). Lielākā daļa no importa ir saldētas un atvēsinātas okeāna zivis, kuras rūpnieciski pārstrādā, kā arī patēriņam paredzēta laša imports no Skandināvijas valstīm. Kartupeļu imports ir izteikti sezonāls un apjomu ziņā ierobežots — importēti tiek tikai jaunie kartupeļi, — bet pašnodrošinājums ar kartupeļiem veido 90–95%. Cukura, konditorejas un saldinātu bezalkoholisko dzērienu pašnodrošinājums pēc cukura ražošanas nozares likvidēšanās no 50% līmeņa samazinājies līdz 10–15%. Lielāko daļu no cukura, kā arī cukura konditorejas importa nodrošina Polija un Lietuva. Lielākie bezalkoholisko dzērienu apjomi tiek importēti no Igaunijas un Lietuvas. Rieksti pilnībā tiek importēti. Nozīmīgākās valstis importā ir ASV, Ķīna, Indija un Gruzija. Latvijā audzēto rapšu un rapšu eļļas īpatsvars kopējā nodrošinājumā ar eļļu nepārsniedz 3%. Pārējie eļļas augi un augu eļļas tiek importēti, un lielākie eļļas apjomi tiek ievesti no Lietuvas, Igaunijas un citām ES valstīm. Pašnodrošinājums ar galvenajiem dārzeņu veidiem (tomāti, gurķi) jau tradicionāli nav pietiekams. Dārzeņu imports pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās (tiek dažādots to sortiments) un sasniedz 30%. Lielākā daļa dārzeņu importa tiek ievesta no Holandes, kā arī importēti no Beļģijas, Spānijas, Polijas un Itālijas (no Lietuvas importētos gurķus un tomātus lielā mērā raksturo sezonalitāte). Augļu importa atkarība svārstās 65–80% robežās, un to lielā mērā ietekmē vietējā ābolu raža un vietējo ābolu pašpatēriņš. Lielākie apjomi tiek ievesti no Holandes, Spānijas, Itālijas, Lietuvas (banāni), Vācijas un Polijas (āboli). Pēdējo gadu laikā ievērojami palielinās apelsīnu imports no Ēģiptes. Latvijā maz uzturā tiek izmantotas un piedāvātas vietējās ogas un augļi. Stimulantu (kafija, tēja, šokolāde, kakao) pašnodrošinājums svārstās 15–10% robežās, un to raksturo Latvijā ražotās un patērētās šokolādes apjomi. Lielākie tējas apjomi tiek ievesti no Polijas, Dānijas, Šrilankas un Lielbritānijas. Savukārt visvairāk grauzdēto un šķīstošo kafiju ieved no Dānijas, Lietuvas un Polijas. Garšvielu importa atkarība ir 100%, un lielākie garšvielu apjomi tiek ievesti no Horvātijas. Alkoholisko dzērienu importa atkarība veido apmēram 33%. Galvenokārt tiek importēti vīnogu vīni no Francijas, Itālijas, Spānijas un Vācijas, kā arī stiprie alkoholiskie dzērieni no Lielbritānijas (viskijs).
Rūpniecība
Rūpniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinās jau sākot ar 2008. gada martu [izņēmums ir 2008. gada aprīlis, kad nedaudz (par 2,4%) pacēlās ražošanas līmenis). Savukārt apstrādes rūpniecības apjoms samazinās jau kopš 2008. gada janvāra (nelieli apjoma pieaugumi bija vērojami divos mēnešos). Straujākie rūpniecības apjoma samazinājumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (−77,7%), automobiļu, piekabju ražošanā (29) (−53,2%), pārējo mehānismu ražošanā (28) (−52,3%), elektrisko iekārtu ražošanā (27) (−48,9%). Kopš 2009. gada minētās rūpniecības apjoma samazināšanās tendences turpinās.
Eksports un imports
Latvijas Banka, 2006. gada pārskats
Eksports: 3 272 000 000 latu.
Imports: 6 298 000 000 latu.
Bilance: −3 026 000 000 latu.
Latvijas lauksaimniecības produktu eksports 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 435 000 000 latu, kas ir par 9% mazāk nekā 2008. gadā, bet imports saruka par 17,4% — līdz 561 000 000 latu.
Iekšzemes kopprodukts
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP — gada laikā saražotas gala preces un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība) no 2000. gada 4 750 800 000 latu, pieauga līdz pat 14 193 500 000 latu 2007. gadā. To pamatā veidoja pakalpojumi, budžetu tēriņi un celtniecība. Visaugstākos rādījumus uzrādīja tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. IKP salīdzināmajās cenās (tūkst. latu) 2009. gadā bija 1756303 (1. ceturksnī), 1748463 (2. ceturksnī), 1679070 (3. ceturksnī), 1629664 (4. ceturksnī).
Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2008. gadā bija 56% apmērā no visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, kas bija trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm.
IKP izmaiņas 2010. gadā kopumā atbilst −18%, kas ir viens no lielākajiem IKP kritumiem, kas jebkad reģistrēts miera apstākļos.
