|
Ēnas
Saulainā dienā priekšmeti uz Zemes met ēnu. No rīta un
vakarā , kad Saules stari uz priekšmetu krīt slīpi, ēna ir garāka.
Pusdienlaikā tā ir visīsākā un vakara pusē atkal kļūst gara. Senos
laikos tieši pēc ēnas garuma noteica Saules augstumu pie debess juma un
tādējādi arī laiku.
Kā rodas ēna? Tā kā gaismas stari izplatās taisnā
virzienā, tie var nokļūt tikai tur, kur to ceļā nav šķēršļu. Tātad
ēna ir tumšs laukums, ko gaisma nevar
aizsniegt, jo kaut kas aizšķērso tai ceļu. Ēnas apveids ir tāds pats kā
tā objekta apveids, kas stāv ceļā gaismai.
Ēnas ir gan vajadzīgas, gan traucējošas. Vasarā jāapēno lielie veikalu
logi, lai saule nesakarsētu telpās gaisu. Fotografējot pret sauli, ir
jāaizēno fotoaparāta objektīvs, lai tajā neiekļūtu "saules zaķītis" un
nesabojātu iecerēto bildi.
Kopš seniem laikiem pati iespaidīgāka ēna, kurā cilvēks, dzīvodams uz
Zemes, var ieiet, ir Mēness ēna. Šo dabas parādību sauc par Saules
aptumsumu. Tas notiek tad, kad Mēness nokļūst starp Sauli un Zemi un
visi trīs debess ķermeņi atrodas uz vienas taisnes.
Arī Zeme, Saules apspīdēta met ēnu. Taču, lai to ieraudzītu, debesīs
jābūt ekrānam, uz kuru šī ēna krīt. Tāds ekrāns ir Mēness. Ja pilnmēness
laikā Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi, tad redzams pilns Mēness
aptumsums.
Paeksperimentē arī tu ar ēnām!
Eksperiments:
 Ēnu
bildes
Ēnu
pulkstenis
Apmeklē arī Dullā Didža laboratoriju:
|
