Šie grūtie laiki ir skāruši visu pasauli, eiropu, un protams arī - Latviju. Krīze par nelaimi ir aizceļojusi pie mums un skolas budžets ir krietni sarucis. Lai skolas sporta bāze varētu funkcionēt ir nepieciešami apkopēji, sporta treneri, bet tagad viss notiek uz robežas. Kā saka: kāds darbs, tāda alga! Nav, kas pieskata skolēnus sporta treniņos, uzkopšana arī notiek samērā reti.
Nav cilvēku, kuri uzņemtos treneru lomu. Skolai tikai viens treneris, kuram jātrennē viss reizē - sporta spēles, vieglatlētika, smagatlētika. Nevar visu reizē izspēt. Alga arī nav tā lielākā. Ir jāraujas vaigi sviedros, bet algas kā nav tā, nav, kā tas bija agrāk.
Skola daudz piedalās visvisādos konkursos, sacensībās, pasākumos, bet novads atvēlējis minimālus līdzekļus. Trenēšanas vispār gandrīz nav. Transports, ar, kuru nogādā arī būs tikai viens 2-3 skolām. Valsts grib sazin ko, lai mēs izdaram par minimāliem līdzekļiem.
Vēl pirms 2 gadiem par pusdienām bija jāmaksā gandrīz uz puses mazāk nekā šogad. Pērn treniņi notika nedēļā divas, trīs reizes, bet tagad ir atvēlēts viens treniņš nedēļā, kurš pats ilgst tikai 40-50 minūtes.