©Amy May

Atmosfēru veido gaiss, viela, bez kuras mēs nespējam eksistēt un tā piesārņojums būtiski ietekmē mūs visus. Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), citas gāzes (1%), bez šīm vielām gaisā vēl var atrasties arī ūdens tvaiki, kvēpi, putekšņi, baktērijas, vīrusi un citi piemaisījumi. Gaiss satur vielas, kuras palielinātā koncentrācijā var būt kaitīgas, piemēram, ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdus, tvana gāzi, fluora savienojumus, hlora savienojumus.

Piesārņojums atstāj būtisku ietekmi uz dzīvo un nedzīvo dabu. Gaisa piesārņošana var būtiski ietekmēt klimatu - izraisīt “siltumnīcas” efektu un globālo sasilšanu, kā arī izraisīt ozona slāņa samazināšanos, skābos lietus, līdz ar to izraisot dažāds saslimšanas.

Atmosfēra tiek piesārņota gan cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, gan dabisko procesu rezultātā. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā atmosfēru piesārņo, piemēram, rūpnīcas, automašīnu izplūdes gāzes u.c., dabisko procesu rezultātu, piemēram, mežu, kūlas ugunsgrēki.

Gaisu visvairāk piesārņo oglekļa oksīdi, sēra oksīds, slāpekļa oksīdi, amonijs, hlors, fluora savienojumi, kas var atstāt ietekmi uz dzīvo un nedzīvo dabu. Ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā ir palielinājies par 31% kopš pirmsindustriālajiem laikiem.

Piesārņojums cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā

Klimata izmaiņas

↑ Uz augšu