Ērģeļu attīstība, ienākšana baznīcā
Ērģeles ir instruments, kuram saglabājusies ļoti sena un interesanta vēsture. Tas ir viens no vecākajiem pasaules instrumentiem.
Par vecāko ērģeļu paveidu tiek uzskatīts ebreju pūšamais instruments Cheng vai ķīniešu Tscheng. Tas sastāvējis no bambusa stabulēm, kuras ieliktas gaisa tvertnē- uz pusēm pārdalītā ķirbja čaulā. Par iemuti kalpojusi saliekta caurulīte. Ķīniešu leģendās šī instrumenta skanējums salīdzināts ar fantastiskā putna Fēliksa dziedājumu.
Paralēli ebreju instrumentam eksistēja arī ērģeles, kurām skanējumu stabulēs radīja ar ūdeni saspiests gaiss. Visi pierādījumi par šī veida ērģeļu izgudrošanu satek pie grieķu izcelsmes inženiera Ktesibiosa no Aleksandrijas. Meistars tās veidojis jau aptuveni 270 gadus pr.Kr., šis instruments bija ļoti sarežģīts un dārgs.
Jau ēru mijā ērģeļspēle bija kļuvusi par iecienītu nodarbošanos.
Mūsu ēras sākumā tika pagatavotas plēšu ērģeles. Sākotnēji tās bija pārnēsājamas, bet līdz mūsu dienām tās ir sasniegušas grandiozus izmērus: spēlei ar rokām var būt pat līdz piecām klaviatūrām un Renesanses laikā ieviestajām klaviatūrām darbināšanai ar kājām- pat dubulta pedāļu rinda.
Viduslaikos ērģeļu attīstībā nozīmīga loma ir bijusi baznīcai un tās pārstāvjiem. Iesākumā pret ērģeļmuzicēšanu un citu instrumentu spēli baznīcā bija noraidoša attieksme, kaut gan vairāki garīdznieki ērģeļu skaņu savos sprediķos vērtēja kā labskanīgu un maigu. Ne visi pētnieki ir vienisprātis par versiju, ka pāvests Vitaliāns 660. gadā būtu apstiprinājis ērģeles kā oficiālu baznīcas instrumentu. 10.gs. beigās ērģeles bija jau visās lielākajās Eiropas katedrālēs. Vienas no milzīgākajām tajā laikā uzbūvētas Vinčesterā. Šī instrumenta 26 plēšas darbinājuši 70 spēcīgi vīri un melodijas atskaņojuši 2 ērģelnieki.
Ilgus gadsimtus ērģeles pildīja simfoniskā orķestra lomu. Paši orķestri sāka izveidoties tikai pēc Baha un Hendeļa.
Mūsdienās visā pasaulē ērģeles atrodas pastāvīgā attīstībā. Katras no tām ir neatkārtojams, vienreizējs mākslas darbs. Pat vienam meistaram nav iespējams izgatavot divus vienādus instrumentus.
Dažādu reģistru ērģeļu stabules atdarina trompetei, bazūnei, flautai, obojai, čellam, vijolei līdzīgas skaņas. Ar vibrāciju palīdzību dažas no tām ir līdzīgas cilvēka balsij. Toņu kvalitāte ir augsta, un to krāsu iespējas neizsmeļamas.
Ērģeles ieguva stabilu vietu baznīcā aptuveni pirms 1000 gadiem.