Preiļu rajons ir izveidots 1949.gada 31.decembrī un atrodas Latgales kultūrvēsturiskā apgabala dienvidrietumu daļā (skat. Preiļu rajona karte).
    Rajona teritorija ir 2042 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits ir 43322 (uz 1997.gadu).
    Rajonu veido divas pilsētas: rajona administratīvais centrs Preiļi, Līvāni un deviņpadsmit pagasti.
    Preiļu rajonā darbojas divi muzeji, kinoteātris, divdesmit divi kultūras nami, divas slimnīcas, astoņas vidusskolas, divdesmit pamatskolas, viena speciālā internātskola, divas arodvidusskolas, trīs bērnu mūzikas skolas, viena mākslas skola, viena Valsts ģimnāzija.
    Preiļu rajons ir Silajāņu keramikas šūpulis, senās Jersikas valsts centrs, tā ir Jāņa Ivanova un Jāņa Streiča dzimtene, Jāņa Raiņa "jaunu dienu zeme".
Rajonā atrodas astoņdesmit četri ezeri, kuri lielāki par vienu hektāru. Lielākās upes, kas tek caur to vai gar tā robežām ir Daugava, Dubna, Feimanka, Oša, Sauna un Kalupe.
Tūristi Preiļu rajonā var apmeklēt dzejnieka J. Raiņa muzeju "Jasmuiža", arheoloģijas pieminekli Jersikas pilskalnu ar senpilsētu, Preiļu parku - vienu no ievērojamākajiem 19. gadsimta parkiem Latvijā.

Preiļu apkārtne

Aglona ir skaistākā Preiļu rajona vieta, kura 20. gadsimta 20. - 30. gados kļuva par Latvijas katolisma centru un pamazām veidojas par par pasaules nozīmes svētceļotāju vietu, tūrisma un atpūtas centru.

  8 km uz ZA no Preiļiem atrodas Riebiņi. Ciema centrā Feimankas labajā krastā pie Preiļu - Viļānu šosejas redzama Riebiņu katoļu baznīca (1906), kurā ir 19. gs. gleznas. Netālu uz ZA no katoļu baznīcas atrodas Riebiņu pareizticīgo baznīca (1893), bet uz D no katoļu baznīcas upes kreisajā krastā skatāmas bijušās Riebiņu muižas ēkas (19. - 20. gs.).
   5 km aiz Riebiņiem no Preiļu - Viļānu šosejas atzarojas ceļš DR virzienā, pa kuru pēc 4 km sasniedzami Pieneņi (Pieniņi). Te ceļu sazarojumā redzama neliela koka baznīca, kas celta 1806. gadā un grūti atpazīstama. Jaunā Pieneņu katoļu baznīca, kas celta 1939. gadā, atrodas apmēram 250 m uz R no bijušā vecās baznīcas ceļa pretējā pusē.
   9 km uz ziemeļiem no Riebiņiem atrodas Stabulnieki. Jau no Preiļu - Viļānu šosejas pa kreisi (3 km uz R no Stabulniekiem ) uzkalnā redzamas Pastaru koka vējdzirnavas (1902).
   8 km uz ZA no Stabulniekiem ir Galēni (bijušā Vidsmuiža). Ciema centrā paceļas Galēnu katoļu baznīca (1910 - 1912). Galēnu Z daļā (uz ZR no baznīcas) apskatāms kādreiz iespaidīgais Vidsmuižas ansamblis (19. gs.) - viens no lielākajiem Latgalē.
   Dodoties no Preiļiem DA virzienā pa Krāslavas šoseju, pēc 3 km sasniedzami Anspoki. Pa labi no šoseja ir 19. gs. pirmajā pusē celtā kroga ēka, bet šosejas pretējā pusē Preiļupes kreisajā krastā augšpus tilta atrodas 19. gs. otrajā pusē celtā bijušā Anspoku muižas medību pils, kas jau pārvērtusies drupās un Anspoku pilskalns. Apmēram 1 km uz R no Anspoku pilskalna Preiļupes kreisajā krastā paceļas 17 m augstais, daļēji noartais Plivdu pilskalns.
   14 km uz DA no Anspokiem (17 km no Preiļiem) pie Aglonas stacijas atrodas Rušona. No Rušonas ciema dodoties pa Daugavpils - Rēzeknes šoseju uz ZA (Rēzeknes virzienā) un pēc 3,5 km nogriežoties pa labi uz Jaunaglonu, 1,5 km no šosejas redzama 1816. gadā celtā Rušonas katoļu baznīca. Pirmā (koka) baznīca šajā vietā uzcelta jau 1677. gadā, otrā - 1766. gadā, domājams, ka ap šo laiku celta arī blakus esošā bijušā dominikāņu klostera ēka. Apmēram 0,5 km uz A no baznīcas Rušona ezera krastā apskatāma 1903. gadā celtā bijušā Rušonas muižas dzīvojamā ēka.
  Rušona ezers, kura platība ir 23,7 kvadrātkilometri, ir viens no skaistākajiem Latgales ezeriem. Ezerā ir 10 salas, daudzas pussalas; ļoti gleznaini ir līčainie ezera krasti. Apmēram 1 km uz A no  bijušās Rušonas muižas ezerā atrodas Lielā sala jeb Upursala; salas augstākajā vietā (Upurkalnā) apskatāms 1,2 km augstais Upurakmens - sens kultakmens.
   Rušona ezera Z daļā ietek Rušenīca. Netālu no ietekas tās labajā krastā (pie Siekstes ezera) paceļas 16 m augstais Rušenīcas pilskalns. 1 km augšpus pilskalna Rušenīcu šķērso Daugavpils - Rēzeknes šoseja (9,5 km no Rušonas uz Rēzeknes pusi), kur skatāms 1926. gadā celtais piemineklis Latgales atbrīvotājiem.
   4 km uz DA no Rušonas katoļu baznīcas Rušonas ezera D krastā atrodas Jaunaglona (bijušā Kameņeca). Te bijušās Kameņecas muižas parkā uz R no muižas dzīvojamās ēkas un bijušās Kameņecas HES netālu no Tartakas upītes krasta redzams tā sauktais Kameņecas Lielais akmens - sena kulta vieta. 3,2 x 2,7 x 1,5 m lielajā akmenī iekalts teksts poļu valodā, kas vēstī, ka 1766. gadā uz akmens vai pie tā būvēta katoļu kapela.
   5 km uz A no Jaunaglonas ceļa malā uz Rušona ezera pusi jau kopš 1750. gada uzkalnā paceļas šķietami necilā Bērzgales katoļu baznīca.