Raiņa bulvāris, agrāk Liepu iela.

Pirms otrā pasaule kara Raiņa bulvāris nebija asfaltēts, trotuāri bija no koka. Tirgus dienās, lielos svētkos un lielos baznīcas svētkos te notika zirgu skriešanās sacīkstes. Iela bija vieta pilsētas iedzīvotāju pastaigām. Liepas tika sastādītas tad, kad uzbūvēja baznīcu, par godu dzimtbūšanas atcelšanai 1861.gadā. Tās veidojušas aleju, pa kuru gājušas reliģiskās procesijas no baznīcas uz kapliču. Procesiju laikā gar ielas malu degušas sveces.
Bijušais Preiļu iedzīvotājs Jānis Elsts atceras, ka 1911.gada 19.februārī bijis aculiecinieks pieminekļa Aleksandram II, sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanas 50.gadadienu, atklāšanai. Piemineklis bijis uzstādīts liepu alejas galā, laukumā pie baznīcas. Tās bijušas skaistas, plašas svinības, piedalījušies pareizticīgo garīdznieki ar karogiem, visa pilsētas skola, skolotāji, pagasta vadība. Piemineklis novākts pirmās brīvvalsts laikā.
Kur tagad atrodas kinoteātris, kultūras nams, rajona padome, bija klajš lauks, kas piederēja pils kungam. Vēlāk šī zeme tika pārdota pilsētai. Te izveidoja sporta stadionu. 50. gados stadiona laukumā notika svētku mītiņi. 60. gados svētku demonstrācijas devās uz stadionu Sporta ielā (tagadējais pilsētas stadions). Blakus slimnīcai bija krievu pareizticīgo baznīca, kuru nojauca ap 1961.gadu, no tās ir palikuši tikai vārti. Blakus baznīcai atradās krievu pamatskolas ēka, vēlāk Tautas izglītības nodaļa, vēlāk rajona valsts apdrošināšanas inspekcija, tagad tur atrodas vairāki veikaliņi.
Bijušā stadiona vietā 1961. gadā tika uzcelta rajona Izpildkomitejas ēka, 1977. gadā - kinoteātris "Ezerzeme". 1964. gadā pretim rajona Izpildkomitejas ēkai uzcēla Ļeņina pieminekli. No šī laika svētku demonstrācijas no Pionieru laukuma (tagad Tirgus laukums) pa Raiņa bulvāri devās pie Ļeņina pieminekļa, kur notika svinīgie mītiņi. Sešdesmito gadu beigās pie Ļeņina pieminekļa izveidoja zālāju, iestādīja rozes. Astoņdesmito gadu beigās laukumu rekonstruēja, toreizējais komunistiskās partijas sekretārs A. Gorbunovs atklāja jaunu Ļeņina pieminekli. 1991. gada augustā piemineklis tika novākts. 1964.gadā tika asfaltēts Raiņa bulvāris. Bulvāra daļā, kura atrodas pie parka, parādās jaunas ēkas: Kultūras nams - 1957.gadā, Komjaunatnes komiteja - 1958.gadā, Preiļu rajona goda plāksne, kur bija redzamas rajona labāko darba darītāju foto, - 1963.gadā.
Raiņa bulvāris turpinās parka teritorijā. Aiz sarkanajiem ķieģeļu vārtiem pa kreisi atrodas kapliča, kura celta 1817.gadā. Septiņdesmitajos gados galvenos parka celiņus noklāja ar betona plāksnītēm. Parka daļā uz Raiņa bulvāra atrodas četras dzīvojamās mājas, vecā zirgu staļļa mūri, pils, kas celta grāfa Mihaela Borha laikā (1806. - 1865. g.)
1918. gada ziemas nogalē Raiņa bulvārī Zimanova mājā tika iekārtota tautas ēdnīca. Tur ar sociālās nodaļas vadītāja Zilbermana ziņu ēdināja tos, kam nebija nekādu iztikas līdzekļu. Tautas ēdnīca darbojās četrus mēnešus.
Dzīvojamā māja Nr.10 uzcelta ap 1890.gadu. Tā tika celta skolas vajadzībām, te bija divklasīgā, vēlāk ebreju skola. 1914. gadā māja tika ierīkota lazarete. Pirskara periodā mājas pirmajā stāvā bija restorāns "Luna" un viesnīca, otrajā stāvā - dzīvokļi. Vēlāk mājā atrodas Valsts drošības komiteja, tad 1955. gadā - poliklīnika. Pašlaik mājā ir dzīvokļi.
Šodien Raiņa bulvāris ir viena no skaistākajām pilsēta ielām. Tā ir nodota gājēju rīcībā. Te vairs nenotiek mītiņi un demonstrācijas, vienīgi dziesmu svētku gājieni un sporta sacensības.