Medus mūžs

Latgalē ne tik daudz ozolu - vairāk liepu. Liepas gar Aglonas - Daugavpils ceļu, liepas Preiļu, Jasmuižas, Feimaņu parkos. Augstākā virsotne šinī pusē - Lielais Liepu kalns. Liepas visur, pie katras sētas, katrā pagalmā. Arī cilvēki te līdzīgi liepām - viņu ziedu medus dāsni atvēlēts tuviem un tāliem bišu ozoliem, tuvu un tālu ļaužu medauniekiem. (..)
"Kas latviešu literatūrai Rainis un Blaumanis, kas latviešu teātrim Smiļģis un Antmanis - Briedītis, tas latviešu tautas mākslai Andrejs Paulāns", - tā teica literāts un kultūras darbinieks Voldemārs Kalpiņš. (..)
Un atkal apstiprinājās daudzreiz jaustais - cik dziļi meistara darbi iegājuši tautā. Katrs, kam izdevies dabūt kaut vienu Paulāna svilpaunieku, runā par to kā par neizsakāmu dārgumu, glabā vismīļākajā istabas vietā, pie tā mielojot acis, veldzējot sirdi, bagātinot dvēseli. (..)
Varbūt nav pārspīlēta arī paša meistara atzīšanās: "Ja visus manus darbus kopā sanestu, diezin vai uz manas zemītes vietas pietiktu."
Taču daudzums nebūt nav noteicošais Paulāna daiļrades mērs. Galvenais- patiesu tautas mākslas tradīciju apdvests, liela talanta izauklēts, garā un nerimtīgā fantāzijā iznēsāts ik trauks, kam vien pieskārusies viņa roka. "Paulāna rokas nespēja tikt līdzi viņa sirdij", - tā vērtē vecmeistaru jaunais keramiķis Ē.Vasiļevskis. Un patiesi, ik darinājums ir vienreizējs, neatkārtojams, otru analoģisku viņa daiļradē neatrast, kaut sāka viņš kā daudzi Latgales podnieki (savā būtībā zemnieki, nevarēdami iztikt no savas liesās zemītes skopajiem augļiem) ar tirgus preci - saimniecības traukiem, kuru utilitārās un estētiskās īpašības bija veidojušās gadu simteņos. (..)
Šodien pat krūze, pat medaunieks, ko tā iecienījuši jaunie keramiķi, Paulāna mantinieki, arī drīzāk kļuvuši par mākslas, nevis ikdienā lietojamiem traukiem. (..)
Jā, Latgalē ne tik daudz ozolu, vairāk liepu. Arī Andrejs Paulāns bija tāda daudzžuburaina medus bagāta liepa. Ar medus mūžu !

Preiļos ir neliela iela, nosaukta A.Paulāna vārdā. Līdz 1986.gadam tā bija Parka iela, jo tā stiepjas visā parka garumā.
Abās pusēs ielai stiepjas liepu aleja, kas stādīta ap 1905.gadu. Aptuveni pirms 130 gadiem parka malā tika uzcelts vārtsarga namiņš, kurā 1988.gadā iemitinājās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs. Šo ēku rotā piemiņas plāksne Anderejam Paulānam.
Bez muzeja šajā ielā atrodas Preiļu 2.vidusskola (uzcelta 1958.gadā), Brāļu kapi (krustojumā ar Liepu ielu), trīsstāvu celtne, kurā izvietojušās tādas iestādes kā Pilsonības un Migrācijas departamenta Preiļu nodaļa, Sociālās aprūpes dienests un Statistikas pārvalde.

Izmantotā literatūra:
žurnāls "Dzimtenes Balss" (1981.g. Nr.51),
Antons Kūkojs

"Literatūra.Māksla.Mēs."
1982.g.16.aprīlis un 1996.g.30.novembris

Andreja Upīša iela

Raiņa bulvāris, agrāk Liepu iela

Nikodema Rancāna iela