PVG

Top.LV

LV     LV

Jaunumi

Arhīvs

Izglītība

Absolventi

Serviss

Atsauksmes

--> --> -->
  Par PVĢ
  Uzņemšana
    Virtuālā PVĢ
    E-klase
    Uzdevumi.lv
    StartIT.lv
    Pasākumu plāns
    PVĢ bibliotēka
    PVĢ panākumi
    Tradīcijas
    Parlaments
    Skolas projekti
    Skolēnu projekti
    PVĢ avīze
    Bildes
    Stundu saraksts
    Mācību materiāli
    Labā prakse
  Datorlapa
  Preiļu bibliotēka
  Preili.lv
  Dažādas vietnes
  Latvija un ES
    Ģimnaziādes
    Atklātā olimpiāde
  Konkurss Krauklīts
Saules aktivitāte PVĢ Solis
Projekts SOLIS
  0 W/m2

  Meklēt
  Sūtīt SMS
LMT   TELE2   Bite
 
  Apmeklētāji
  
 
Teika par Preiļu muižu

Teika par Preiļu muižu

   Kā katrai muižai ar pilīm un ēnainiem parkiem ir savi noslēpumi, leģendas un teikas, to netrūkst arī Preiļu muižai.
   1826. g. grāfs Borhs uzcēla pili. Lepns un slavens bijis šis grāfs. Viņš citādi nav braucis pa tolaik gludajiem Latgales ceļiem kā četriem zirgiem aizjūgtā karietē. Ļaudis stāsta, ka šī bagātā magnāta sirds nav bijusi žēlīga, bet par pašu grāfieni zemniekiem palikusi vēl sliktāka piemiņa. Runā, ka grāfiene pat pēc savas nāves nav devusi ļaudīm miera. Vispirms sākusi baidīt pat savu atraitni vīru.
   Tā kādu reizi, kad muižas pilī bijis daudz ciemiņu, kā tas senāk notika. Pusnaktī tā parādījusies kādā no pils kambariem, kur visi dancoja un jautri pavadīja laiku. Daži ķēruši zobenus, citi pistoles, sākuši šaut un dzīties tai pakaļ. Tādas parādības atkārtojušās. Tādēļ kungi nolēmuši attaisīt šķirstu un nocirst mirušajai grāfienei galvu, ar tādu pārliecību, ka tad gan viņa vairs nestaigāšot pa naktīm apkārt. Bet, kad gribējuši to izdarīt, lielmāte saķērusi cirtēju aiz rokas, kurš pakritis pusdzīvs. Baltās kurpes, kurās viņa bija guldīta šķirstā, bijušas dubļainas. Nu vairs nebija nekādu šaubu, kas īsti baidījis cilvēkus.
   Kāds vēsturnieks te bijis 1926. gadā un zinājis stāstīt, ka vecajā pilī mitinājies pat franču armijas štābs lielajā karagājienā uz Maskavu. Vecajā dārzā daļā meža rožu pudurā redzama drupu kaudzīte - tā esot kāda saspridzināta pieminekļa vieta - to izdarījuši cilvēki, meklējot apslēpto mantu. Pie skolām auguši trīs bērzi, pie viena apbedīts kāds mājskolotājs, kurš bijis iemīlējies grāfa meitā un baudījis pretmīlestību. Nevarējis apprecēt iecerēto un te nošāvies. Jaunā grāfiene pēc tam pakārusies apaļā torņa otrajā stāvā, viņās dvēsele "baltās grāfienes" viedolā vēl tagad šad un tad parādoties vienam otram pils apkaimē.
   Pēc cita nostāsta savukārt kāds no Borhiem, medīdams Vārkavas robežās, sastapis skaistu ganu meitu. Jauneklis neprātīgi iemīlējies, atvedis to sev līdzi uz pili, kur uzaugusi par brīnumjauku un ļoti glītu meiteni. Tēvs dēlam liedzis to bildināt, bet, redzot nepiekāpību, izdomājis viltību. It kā piekritis precībām, licis, lai jauneklis brauc pēc rotaslietām. Kamēr dēls bijis prom, sulaiņiem licis meiteni iemūrēt pils nišā, dēlam pateicis, ka aizbēgusi nezināmā virzienā. Dēls meklējis, taujājis, bet nekā. Tā arī palicis vecpuisī. Pēc ilgiem gadiem, kad tēvs jau atdusējies kapličā, darbodamies tēva kabinetā, iedomājies pārbīdīt kādu mēbeli. Skarot sienu, izgāzies kāds apmetuma gabals, atklājusies niša un skelets. Viņam kļuvis skaidrs, ka tā ir viņa zudusī meitene. Savācis kaulus un licis aprakt pie trim bērziem.
   1926. - 1927. g. strādnieki nojauca vecās pils daļu un atraduši kādu aizmūrētu tukšu telpu. Vai kāds sakars ar teiku? Bet tai ir vēl cits nobeigums. Kad jaunais grāfs atgriezies ar pirkumiem, uzticami kapli viņam atklājuši noslēpumu: meitene esot izņemta un apbedīta pie celiņa uz pilsētu aiz tilta. Dēls no bēdām izdarījis pašnāvību, viņa kapa vieta starp bērziem, kur tagad neliels iedobums aiz rožu krūma.
Vēsture Objekti Karte Teikas

  Bilžu galerija
Bilžu galerija
  Vārda dienas
Gunta, Ginta, Gunda
© Alex
Rakstīt PVG         Lietot kā sākumlapu         Saglabāt saiti
Webmaster