PVG

Top.LV

LV     LV

Jaunumi

Arhīvs

Izglītība

Absolventi

Serviss

Atsauksmes

--> --> -->
  Par PVĢ
  Uzņemšana
    Virtuālā PVĢ
    E-klase
    Uzdevumi.lv
    StartIT.lv
    Pasākumu plāns
    PVĢ bibliotēka
    PVĢ panākumi
    Tradīcijas
    Parlaments
    Skolas projekti
    Skolēnu projekti
    PVĢ avīze
    Bildes
    Stundu saraksts
    Mācību materiāli
    Labā prakse
  Datorlapa
  Preiļu bibliotēka
  Preili.lv
  Dažādas vietnes
  Latvija un ES
    Ģimnaziādes
    Atklātā olimpiāde
  Konkurss Krauklīts
Saules aktivitāte PVĢ Solis
Projekts SOLIS
  0 W/m2

  Meklēt
  Sūtīt SMS
LMT   TELE2   Bite
 
  Apmeklētāji
  
 
Teika par kapliču

Teika par kapliču

   Kad sabrukušās vecās koka baznīcas vietā Preiļos sāka būvēt mūra baznīcu, Dieva lūgšanas notikušas šajā kapličā. Kāds no vietējiem mācītājiem naktī ap pusnakti ticis aicināts pie slimnieka, pirms tam iegājis kapličā. Degdams sveces viņš pamanīja kaut ko baltu, miglai līdzīgu, kas arī dedzinājis daudzas degošas sveces altārim abās pusēs. Viņš tā sabijies, ka drīz vien nomiris ar sirdskaiti.
   Tālāk bijis tā, ka vienam otram zemniekam, ja gadījies braukt gar pili pa veco aleju, te ass salūzusi, te zirgs satrakojies, te nez kas klabinājies ratos...
   Atnāca boļševiku laiki. Sabrauca uz mūsu zemi ciemiņi no Baltās jūras krastiem. Viņi jauca nost visu, kas vien pieminēja krusta un ticības zīmi, bet baznīcas centās pārtaisīt par teātriem, kazarmām vai staļļiem, vai klubiem.
   Tāds liktenis tagad piemeklēja arī Preiļu kapliču. Altāris tika izjaukts, lukturi un svētbildes tika izsvaidīti. Kapličā notika mītiņi un sapulces, bet vairāk teātri, pēc kuriem dancoja un priecājās. Uz kapličas augšējās sienas bija uzrakstīts "Bliže k svetu".
   Pēc kāda laika sāka klīst runas, sak, nez vai tādas svētas vietas apsmiešana tā paiešot. Patiesi, varbūt vecā grāfiene vai kas cits tur augšā pie zvaigznēm bija tādās pašās domās. Vakaru un sapulču laikā sāka notikt dažādas nesaprotamas lietas: vienlaikus apdzist visas sveces un lampas, griestos dzirdama kāda brakšķēšana vai troksnis zem grīdas. Pa visu miestiņu un apkārtni aizgāja vēsts, ka kapličā "nelabie".
   Patiesi, kādu reizi, kad viņi jaunajā "gaismas pilī" atkal dancoja un lēkāja, pa kapličas griestiem kā zibens noskrējis. Visi apstulbuši. Muzikantiem pat misiņa taures sākušas klabēt, un mati sacēlušies stāvus. Komisāri likuši zaldātiem ar ieročiem iziet ārā un apskatīties, vai kāds nejokojas. Gājuši arī skatīties, bet neko nav manījuši un dzirdējuši. Tikai viens pats mēness gaiši spīdējis un it kā smaidījis...
   Visapkārt dziļš klusums, tālumā rējis suns un klusi iečabējušās simtgadīgo liepu lapas. Dancotājus pārņēmušas bailes un viņi pa vienam lasījušies ārā. Bet pēc kādas nedēļas drošākie atkal sākuši tur dancot. Tikko sākuši griezties pa kapliču, kad no griestiem sākušas birt smiltis, kaut kas augšā brakšķējis, dauzījies. Tāds iespaids, ka tūliņ sakritīs griesti. Tad gan visi metušies ārā no kapličas un klieguši: "Pie joda, glābjas, kas var!" Tā aizskrējuši ar visām taurēm un iežāvušies kaut kur purvā. No tā laika viņi atstāja kapliču mierā un uz turieni vairs negāja.
   Kā viens no nostāstiem pauž, ka pēc kapličas atsavināšanas un deju zāles ierīkošanas iztraucētie mūža māju saimnieki, sevišķi, kundze, baltās kurpēs staigājusi pa parku un biedējusi, kamēr atmaskota un pa otram lāgam aizraidīta uz veļiem, ka bijušas redzamas neizskaidrojamas zīmes - spēļu un deju laikā pa sienām lodājuši savādi zibeņi.
Vēsture Objekti Karte Teikas

  Bilžu galerija
Bilžu galerija
  Vārda dienas
Leonīds, Leonīda
© Alex
Rakstīt PVG         Lietot kā sākumlapu         Saglabāt saiti
Webmaster