PVG

Top.LV

LV     LV

Jaunumi

Arhīvs

Izglītība

Absolventi

Serviss

Atsauksmes

--> --> -->
  Par PVĢ
  Uzņemšana
    Virtuālā PVĢ
    E-klase
    Uzdevumi.lv
    StartIT.lv
    Pasākumu plāns
    PVĢ bibliotēka
    PVĢ panākumi
    Tradīcijas
    Parlaments
    Skolas projekti
    Skolēnu projekti
    PVĢ avīze
    Bildes
    Stundu saraksts
    Mācību materiāli
    Labā prakse
  Datorlapa
  Preiļu bibliotēka
  Preili.lv
  Dažādas vietnes
  Latvija un ES
    Ģimnaziādes
    Atklātā olimpiāde
  Konkurss Krauklīts
Saules aktivitāte PVĢ Solis
Projekts SOLIS
  0 W/m2

  Meklēt
  Sūtīt SMS
LMT   TELE2   Bite
 
  Apmeklētāji
  
 
Preiļu katoļu baznīca

Preiļu katoļu baznīca"

   Laikā no 1866. - 1878. g. pēc arhitekta Visocka projekta no pelēkiem laukakmeņiem uzcelta lielākā Preiļu celtne - Preiļu katoļu baznīca ar 1200 dievlūdzēju vietām. Baznīca ir ar vienu lielu torni. Šajā tornī ir 3 zvani - "Svētais Pēteris" (lielais), "Svētais Francisks" (vidējais) un "Svētā Terēzija" (mazais). Tā ir ļoti ietilpīga celtne. Baznīcas izmēri: garums, skaitot no frontes līdz ārējai sienai - 46 m, platums - 23 m, sānu jomas augstums - 6 m, vidējās - 12 m, lielā torņa augstums bez krusta - 30 m, ar krustu - 33 m, divi mazie tornīši no jumta - 8 m augsti. To prasīja šīs lielās celtnes harmonija. Bet krievu valdība nepieļāva, ka katoļu baznīca spilgti izceltos apdzīvotajā vietā, tāpēc torņa augstumu vajadzēja samazināt. Baznīcu 1886. g. iesvētīja prāvests Pēteris Pāvils Danusevičs, bet 1886. g. 27. jūnijā konsekrēja Mogiļevas bīskaps Francisks Albīns Simons.
   Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz akmens mūra žoga ar skārda jumtu. Pie ieejas dievnamā ir sarkani ķieģeļu vārti. Dārza abos mūros pie ieejas ir divas nelielas kapelas (tagad izmanto garīgās literatūras pārdošanai).
   Preiļu īpašnieks K. Guļķevičs baznīcai dāvināja 33 desetīnas zemes, ērģeles 3000 zelta rubļu vērtībā, dārgus karogus un lielu zvanu, kāda toreiz nebija nevienā apkārtējā baznīcā - tā skaņas varēja dzirdēt 10 km rādiusā. 1938. g. Kolbes firma (Rīgā) baznīcā uzstādīja jaunas ērģeles, kuras papildināja ar 583 stabulēm no K. Guļķeviča dāvinātajām ērģelēm. Tādējādi šīm ērģelēm tagad ir divi manuāri (klaviatūras), 24 reģistri, un 1414 stabules.
   Altāra augšā pēc Aglonas baznīcas parauga ir 3 gleznas, pa labi apustulis Pēteris, pa kreisi apustulis Pāvels. Zem šīm gleznām atrodas sudrabā kaltā "Dievmātes debesīs uzņemšanas" glezna, kas ir vairāk nekā 100 gadus veca, Svētā Aglonas glezna, ko 1888. gadā Polijā uzgleznoja mākslinieks I. Kostovskis. Šī paša mākslinieka darbs ir arī Dievmātes glezna.
   Krusta ceļa bildes (gleznas) tika atvestas no Polijas ap 1935. gadu reizē ar ērģelēm.

Vēsture Objekti Karte Teikas

  Bilžu galerija
Bilžu galerija
  Vārda dienas
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
© Alex
Rakstīt PVG         Lietot kā sākumlapu         Saglabāt saiti
Webmaster