Mirdza Ķempe

Rainis ienāk Jasmuižā

Preiļu un Aizkalnes ciemata ļaudis,
augsta saule ceļ goda vārtus šai dienai,
apstādamās uz Jasmuižas sliekšņa,-
Un ar jaunības dainu pagalmā ienāk
jūsu vidū jauneklis Pliekšāns.

Paceliet galvas, latgaļu mātes sirmās,
valganām acīm, kad garajos solos sēdat.
Mātes, ai, mātes! Jūs bijāt pirmās,
dziesmā kas ievijāt darbļaužu pelēko bēdu.

Mīla un ienaids šķīlās kā divējas liesmas
no viņa acu skaidrā un redzīgā stara.
Jasmuižas koki šalkoja dīvainas vēsmas,
sirdi satvēra vētras saucēja vara.

Savu vārdu gribēdams mainīt,
citu sev zemes dziļumos atrast lēma:
Vārdu ar mūžības spēku - Rainis-
nabaga zemnieku tīrumā ņēma.

Ko jūs blāzmojat, vienkāršo logu rūtis?
Meitenes, goda tērpos kurp traucaties kvēlas?
Raiņa jaunības daili ieelpo tautas krūtis,
laiku laikos to sev paturēt vēlas.

Stāv viņš atkal uz Jasmuižas sliekšņa
kopā ar sauli šai brīnumu dienā.
Students Jānis Pliekšāns -
Mūžīgais Rainis mūs aicina ienākt.

Dzejas vārsmas par Preiļiem