LV LV |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
A.Vējāns Preiļu zemei Cik tu esi smaga. Preiļu zeme,- Māls un akmeņi, un sīva smilts, Sirds lūza te, ne tikai lemess, stipra tava darba vīru cilts. Sīksta tavu sievu izturība. Agrā salnā norūdījies, gans Tagad skan pār pasauli kā zvans... Aizgrimst pagājībā būda šķība, Saulei pretī ceļas jaunais nams. Saņem to kā draugu un kā brāli, Lai nāk stārķis, jumtu svētīdams, Bērnu pulku paceldams pret tāli! Cik tu esi laba, Preiļu zeme, Pasaka to sirds un svilpaunieks, Lai te kājas dancī cilpu nemet, Lai ar alus krūzi staigā prieks Pāri kalniem, pāri miežu druvām, Pāri ezeriem, kas miglā kūp, Kur mēs redzēšanas alkas guvām, Lai no skropstām pusnakts ēna drūp. Cik tu esi karsta, Preiļu zeme,- Raiņa dzeja tevī liesmas smeļ, Domu laukus izar tā kā lemess, Vara kūļus pretī zilgmei veļ. Sašķeļ gadu simtu melnās tūces. Sasper purvus, kur bij saimnieks jods, dziedē bargās vainas, sūrās brūces... Raiņa dzejā - lepnums tavs un gods! Cik tu esi dāsna, Preiļu zeme: Linu stiebra galā - brīnums zils. Darba vīrs - tavs dēls un likteņlēmējs - Zina: tavi graudi nepievils. Vēji līgo rudzu vārpas skarā, Dziesmas pretī padebešiem aug, Tevi jūtu katrā saules starā. Tavā mālā - mīlestības raugs. Cik tu esi mīļa, Preiļu zeme,- Proti puikām pēdas sasildīt, Vainagos tu mirtes zaru iemet, Lai var mūži pavedienus vīt. Paaudzes te nāk un projām aiziet, Katrai savu ceļazīmi sniedz. Preiļu zeme - brūna rudzu maize, Preiļu zeme - zilais linu zieds. Dzejas vārsmas par Preiļiem |
|
|||||||||||||||||||||||||||||
© Alex |
Webmaster |
||||||||||||||||||||||||||||||