MODES SKATE 2002

Nedēļas nogale atkal atnesa kaut ko zemapziņā sen gaidītu un patīkamu - ģimnāzistu sarūpētu modes skati - vēl vienu pasākumu, kuru var ierakstīt ģimnāzijas zelta fondā. Nesen masu mēdiji pauda, ka Londonas modes skatei pietrūcis ideju un vēriena, mēs varējām vērot ne tikai nākotnes modes vīzijas, bet arī nākotnes cilvēku modeļus. Mīļš paldies producentiem Līgai (3H) un Baibai (2H), un vakara vadītājiem Aleksandram (2D) un Jānim (2D). Jūs bijāt superīgi. Žēl tikai, ka sarīkojums notika piektdien, kad liela daļa internātā dzīvojošo dodas mājās. Dalībnieku vidū visai maz bija trešo kursu, patīkams izņēmums ir 3H, kurš skates noslēgumā arī saņēma Grand Prix, pierādot, ka ir ne tikai labākais mācībās, bet arī radošākais. Savukārt 3D pārstāvēja tikai viena Kristīne, toties viņa izpelnījās galveno žūrijas individuālo atzinību. Citi trešie laikam gatavojas eksāmeniem, atbildība un apziņa, ka beidzot jāmācās, ir guvusi virsroku. Bet varbūt viņi kā vecākie un nopietnākie jau svinēja 8. martu, Starptautiskā (!!!) sieviešu diena kā nekā. Patīkami pārsteidza pirmie un otrie kursi, laikam jūt ka 3H drīz būs prom un noteicēji būs viņi. Bet nu pietiks par zemes lietām.

Kičīgā žūrija bija ļoti demokrātiski veidota, vieni stiprā dzimuma pārstāvji, dažādu nozaru mūzu kalpi ar izturētu stiliņu, bet tam bija arī loģisks izskaidrojums - 8. marts - un daiļā dzimuma pārstāvēm šoreiz bija ļauts sevi izrādīt uz skatuves. Kā jau māksliniekiem pieklājas, arī viņu lēmumi bija ekstravaganti un neordināri, jo balvas tika piešķirtas gan pašiem (kas sunītim asti pacels, ja ne pats), gan vispār pasākumā neesošām personām (atstājot radošu elementu baumām un minējumiem par to, kas tiem varētu būt kopīgs vai nejaušs), gan personāžiem no pavisam cita laikmeta. Bet tāda jau ir tā modes pasaule - nepieradināta un mirstīgajam bieži vien neizprotama. Tomēr salīdzinājumā ar augstās modes skatēs (gan neklātienē) vēroto, jāsecina, ka tajās (metropoļu skatēs) modelēm ir stipri daudz kas mazāk mugurā. To mēs varētu norakstīt uz provinciālisma rēķina, bet filozofiski skatoties, ir vairāk ko piedomāt, ir intriga ... kā būtu, ja būtu. Bet nu gan pietiks vispārīgu spriedelējumu. Konkrētais, kā teica Bēkons, noved pie metodes, kuru savukārt izstrādāja Dekarts.

Patīkami, ka ģimnāzijas sarīkojumos iezīmējas savs stils, pazuduši gadu no gada redzētie harēmi un palags kā galvenais apģērba pašizpausmes līdzeklis. Pat akmens laikmeta epizode vairāk atgādināja kaut kur video klipos pavīdējušu Eiropas vadošo modes namu cienīgu uznācienu. Vienīgi emociju minēšanu varēja uzticēt zālei.

Drūmie viduslaiki nemaz nelikās tik drūmi, lai arī zināms piezemētības vīraks jautās. Burvīgas noskumušas daiļavas (skumjās cilvēks ir brīvs - esot teicis Ziedonis) viduslaiku atturībai neraksturīgi pauda savas karstākās vēlmes bruņiniekiem, kuri acīmredzot joprojām bija krusta karos, jo tos pārstāvēja tikai viens elements, toties viņš dziedāja serenādi. Šo rindu autora latīņu un vēl kādu citu valodas zināšanas diemžēl nebija tik izcilas, lai pilnībā saprastu frāzi "o more mio (mia?) borščs", tā arī atstājot zināmu pārdomu elementu nedēļas nogalei. Vai bija domāta boršča jūra, kas vedināja uz domu, ka bruņinieka izredzētā laikam diez kāda pavāre nav un cēlsirdim ēšana neiziet no prāta, vai arī nedaudz atšķirīga versija, ka borščs ir bijis sāncenša saindēts un vēl pēdējais šai saulē veicamais darbs ir atriebība, kas varētu izpausties tā paša boršča iebarošanā nelietīgajam sāncensim. Šī uzstāšanās arī atklāja zināmus robus autora vēstures zināšanās, jo diezin vai viduslaikos jau bija zināma tik precīza asins formula, kā to kaismi aprakstīja kāda hetēra.

Zināmu nostalģiju radīja sešdesmito gadu paaudzes (puķu bērni, hipiji, bitņiki) uznākšana. Īsti autentiska zēniem tā neizdevās, jo šobrīd ģimnāzijā laikam gan neatrastos neviena tam laikam atbilstoša zēnu frizūra. Atceros savus vecākus, kuru nerimtīgā vēlme bija glīti un īsi apcirpti matiņi, šodienas ģimnāzisti varētu būt sešdesmito gadu vecāku ideāls. Bija gan arī ķecerīgas asociācijas, jo šodienas frizūras sešdesmitajos gados izteikti dominēja iestādēs, kā lai to delikātāk pasaka, nu, slēgta tipa, uz kurām bija vajadzīgs speciāls tiesneša norīkojums (spriedums). Vien fonā skanējusī "Pretty woman" kaut kā vairāk asociējās ar deviņdesmitajiem gadiem lika domāt, ka šī paaudze bija pelnījusi kādu bītlu melodiju. Varbūt kādā no nākamajām diskotēkām šo robu varētu aizpildīt. Bet plastika bija laba,vien pietrūka tam laikam tik raksturīgo histērisko sajūsmas spiedzienu.

It kā pierastās mūsdienas pārtapa vēl elegantākās, jo garderobe bija jāpapildina ar obligāti piedāvātajiem apģērba gabaliem. Jāatzīst, meitenes prot ģerbties, jo viss šis kokteilis izskatījās gluži pievilcīgi un popārta mākslas cienīgi. Jā, pasaule kļūst arvien neizprotamāka un sarežģītāka - kā tika daudz drēbju var izskatīties harmoniski un pievilcīgi. Pavīdēja pseidotautiskais, a la Versache gaisīgais un Yves Saint Laurant militāri erotiskais stils. Patīkami, ka neredzējās naivisms. Beigās secinājums bija viens - noģērbties (nejaukt ar izģērbties) meitenes prot visnotaļ ātri.

Zinātnieki runā, ka trīs esot vislabākais skaitlis (trīsvienība, trijstūris, trīs lietas - labas lietas utt.), tad nu mums bija tā iespēja redzēt futuroloģisku vīziju arī par cilvēces evolūciju - tika demonstrēta būtne ar trim rokām un kājām, par pārējām detaļām kaut kā nestāstīja, un citos gadījumos visnotaļ ziņkārīgā žūrija šoreiz pārsteigta klusēja. Interesanti, ka cilvēks no akmens laikmeta parādījās arī nākotnes uznācienā. Baidos, ka tādi evolūcijas līkloči Darvinam nerādījās pat sapņos. Varbūt tas ir aizsākums jaunam virzienam, ko varētu nosaukt par retroavangardu, un PVĢ būtu, tā teikt, vieta, kur tas radies. Azbesta vakarkleitas, viss no gumijas (nejaukt ar gumijas sievieti), sieviete mašīna (Dūles "Savādi gan" sieviete - informācija patiesībā ir jau novecojis modelis), protams, bija arī gaisīgi elementi (kā nu sieviete bez tā). Interesanta likās nākotnes prognoze: "Viss saies sviestā." Tāda perspektīva noteikti iepriecinātu A/S "Preiļu siers" direktori E. Šņepstes kundzi.

Bet visu jau nevar uzlikt uz papīra (displeja). Hepenings, kurš klātesošos neatstāja vienaldzīgus un sarūpēja pozitīvas emocijas pelēcīgajā pavasara nedēļas nogalē, uzurdīja arī jautājumu - kāds būs nākamais pasākums?

Gaidot nākamo pasākumu,
J. Bergmanis, smalko aprindu hronists