Līdz ar tulpju ziedēšanas laiku, jaušot par vasaras un mācību gada beigu tuvošanos, nemanot pienāca maija sākums, kad noslēdzās mācību gada garumā ilgušais konkurss "Kurss 02". Kursiem bija jāsacenšas volejbolā, basketbolā, krosos, klašu tīrībā, jāizrāda aktivitāte skolas pasākumos u.c., par tiem kursi ieguva punktus. Seši visvairāk punktus ieguvušie kursi iekļuva konkursa finālā. Lai jau iepriekš nenotiktu informācijas noplūde, tad konkursa sagatavošanu, tā vadīšanu uzņēmās arvien idejām bagātā un enerģiskā skolotāja Ligita Pauniņa.
Konkursu vērtēja dikti kompetenta un nopietna žūrija, kuru pārstāvēja pats direktors Jānis Eglītis, viņa vietnieki sk. Jura Erta un Annas Sviles personās, pa vienam audzēknim no katra kursa (no tiem kursiem, kuri nepiedalījās šajā konkursa noslēgumā!) un skolas strādnieks Raimonds Babris.

Un ko tad darīja šī konkursa dalībnieki? Cīnījās, cīnījās un vēlreiz cīnījās, kurš kurss būs labākais. Nenoliedzami, fantāzijas netrūka ne mājasdarbos, ne pārējos konkursos. 1.B skatīja nākotnes perspektīvas, kas viņi būtu, kā arī, kas notiktu tad, ja tādi nebūtu. Vilinošs likās ķirurga darbs, jo 1.B pierādīja, ka ne jau tikai deputāti, policisti un muitnieki var saņemt aploksnītes, kukulīšus, bet arī kvalificēti ārsti. Kāpēc gan pārmaiņas pēc nevarētu aizstāt ģimnāzijas moto ar 1.B kursa atziņu - "Es daudz mācījos, bet mācīšos vēl vairāk!"? Šis būtu lielisks stimuls mācīties PVĢ. Ja gadās tā, ka kāds ir aizmirsis iemācīties teorēmu vai dzejoļa rindas, un skolotāja viņu izsauc, tad noteikti ir jāatbild ar 1.B kursa audzēkņa vārdiem: "Moš zināju, bet aizmirsu!" Gan jau kādu laiciņu klasē valdīs klusums, bet sekas abos variantos diemžēl paliek vienas un tās pašas… Bet aizrauties ar šī teiciena lietošanu gan nevajag - ne jau vienmēr tas palīdzēs! Bet kas neriskē, tas nevinnē!

PVĢ psiholoģītei ir parādījušies palīgi - 2.H. Ja kādam  humora trūkums, sportiskā gara trūkums vai vienkārši nepieciešama palīdzība, tad nav vairs jāmeklē kāpnes uz 2. stāvu pie psihologa, bet taisnā ceļā jādodas pie 2.H, kas jums palīdzēs atgūt dzīvesprieku, jo "humors ir kā zirņi vēderā" , un iemācīs draudzēties ar bumbu. Ja šajā konkursā būtu viesojies Ozols, tad noteikti novērtētu ha dva dīdžeju Ilzi, 2.H kursa audzinātāju, kas, kopā ar saviem audzēkņiem repojot, izcīnīja uzvaru mājasdarbu konkursā. Šo kursu varēja atpazīt pēc apģērba reperu stilā un uzrakstu "2.H" uz vaigiem.

Ģimnāzijā pirmoreiz viesojās roku orķestris 2.D kursa izpildījumā. Klasisko un repa stilu nomainīja kāju dancis. Bet, protams, galvenais akcents tika likts uz Andreju, kas droši un pārliecinoši stāstīja orķestra pavadījumā par 2.D, un atklājās, ka patiesībā 2.D ir eņģelīši, to varēja nojaust arī pēc spārniņiem uz kreisā pleca. Ak, tad tāpēc 2.D reizēm stundu laikā lidinās kā pa mākoņiem!
3.D atcerējās vecos, labos laikus, kur viss tika pateikts tautasdziesmu veidā. Varbūt tāpat kā 1.B, arī 3.D kursā valdīja absentisms. 3.D to izskaidroja kā masaliņu bumu, lai gan konkursa laikā tā klusi, klusi zem avīžu cepurēm parādījās vēl daži šī kursa pārstāvji. 2.B zvaigžņu bija tik daudz, ka "balts gar acīm vien krāsojās". Te pazibēja sportisti, te literāti, te datoriķis, un visi kā viens - raibās kaklasaitēs, parādot sava kursa daudzveidību.

Konkursa par labāko pazīšanās zīmi uzvarētāji 3.H kuģoja ar jahtu pa jūru, kur pūta mērens caurvējš, plosījās zinību un ideju vētras un palaikam nogranda kontroldarbs. Brrr… Tāpat kā Māris Gailis sniedz reportāžas par vietām no savas jahtas "Milda", tāpat vairākas Mis stāstīja otrpus kameras esošajai "Mis Vakara Dīvai" par atmosfēru ap un uz jahtas. Vissmagāk strādāja feiniņais operators, jo bija grūti vienu brīdi būt ar savu superīgo kameru gaļas maļamās mašīnas veidā te vienā, te otrā vietā. Un, pieliekot punktu savam priekšnesumam un šim konkursa, 3.H pateica, ka viņi iet uz augstskolu…

Kurš ģimnāzists ir īsts ģimnāzists, ja nezina PVĢ noteikumus? Kursi sprieda gan par iniciatīvas izrādīšanu projekta darbiem, gan par iešanu ārā stundu laikā bez skolotāja atļaujas un azartspēļu spēlēšanu, gan par to, ka bez administrācijas atļaujas nepiederošām personām ieeja PVĢ aizliegta (personām, kas nemācās vai nestrādā PVĢ, der to atcerēties!). Ģimnāzist, ja tevi pārņem kāre spēlēt kārtis un tev šai nodarbei atrodas laiks, tad neapmulsti, ja 3.H un pārējie ģimnāzisti un skolā strādājošie tev pateiks, ka šī ir nepareizā skola un tev ir jāmeklē vieta citur. Šī konkursa favorīti 2.D prata izspēlēt vārdu spēli, izmantojot to, ka vārds balle ir homonīms. Un 46. pants izskaidroja šādi: "Ja pedagoģiskā padome tiks traucēta pēc katrām 4 ballēm, tad pastāv tāda iespējamība, ka 5. balli administrācija rīkot vairs neļaus."  Galvenais atrast vārda īsto skaidrojumu!

Kā nākošie konkursi bija parodijas no TV spēlēm "Mēmais šovs" un "No ½ vārda", un vienā no tiem atklājās interesants fakts - vietā, kur ir luksofors, ar ielām kaut kas notiek… Ak, tad tāpēc Preiļos ir tik daudz ielu! Neizpalika jau arī sen zināmais stereotips, ka cilvēks ir gudrs, ja viņš nēsā brilles. Hei, visi! Tuvojas vasara - lieciet saulesbrilles un esiet gudri! Tā tiešām būtu laba reklāma dažādu briļļu ražotājfirmām. Vārdu minēšanā gudrākie izrādījās 3.H Mis un Misteri, bet savukārt "Mēmajā šovā" palika nepārspēts 2.D kurss.
Neizpalika konkursi par skolas raksturojumu un skolas pieminekļa veidošanu. Kā visatraktīvākais un intriģējošākais tika atzīts 3. H CV par ģimnāziju. Ko lai saka - humanitārais kurss, bet gods un slava viņām par izdomu un centību! 1.B attēloja pieminekli  "Gada ģimnāzists" , kā galvenie atribūti - slota un grāmata. Iespējams, žūrijai simpatizēja šis darbs, jo netika minēts un atveidots PVĢ direktora vārds, tāpēc šim kursam tā piešķīra uzvaru. Varbūt absolventiem un ģimnāzistiem der atcerēties, ka, apprecot galdnieka dēlu vai aizejot strādāt par galdnieku, nevajag aizmirst veco skolu, jo kāds soliņš paēnā pie skolas noderēs ikvienam…
Laiks skrēja vēja spārniem. Iespējams, no 1.B kursa taurenīšu vai 2.D eņģelīšu spārnu saceltajām vēdām. Minēt var ilgi, bet laiks ir nepielūdzams. Noslēguma konkurss bija visskanošākais, kur katram kurss dziedāja sava kursa dziesmiņu. Zālē valdīja plaģiātisms, bet tas neliedz 3.H kļūt par šī konkursa uzvarētājiem.

Kad mikrofons nokļuva žūrijas galvenā pārstāvja Jāņa Eglīša rokās, emocijas zālē sāka sist augstu vilni, jo katrs kurss vēlējās būt uzvarētājs. Nosaucot katra konkursa uzvarētājus, ovācijas izskanēja no visiem zāles stūriem, bet intriga izvērtās vēl lielāka, kad direktors lika pabeigt it kā mazu teikumiņu: "Saskaitot visus punktus kopā, ir…", un tas 2.D un 3.H trāpīja kā naglai uz galvas, jo pēc vārda "ir" skanēja tikai divi varianti: "…2.D" un "…3.H" Bet, kad žūrijas pārstāvis mierīgi pateica, ka tad ir kopvērtējums, smieklu vētras nerimās. Tā kā visi dega nepacietībā uzzināt konkursa "Kurss 02" iznākumu, vienmēr pārsteigt protošais Jānis Eglītis nepacietības garu palielināja vēl par pakāpi augstāk,  atdodot stafetes kociņu šī konkursa vadītājai Ligitai Pauniņai, kura vēl nemaz tik ātri nepateica, kurš ir īstais uzvarētājs.  Tikai pēc neilgas gaidīšanas par "Kursu 02" tika atzīts 2.D.

 

Lai gan šīs bija sacensības par galveno balvu - apmaksātu vienas dienas ekskursiju pa Latviju, tomēr šis konkurss saliedēja kursus, iemācīja tiem strādāt komandā, būt vienotiem, nebaidīties paust un piepildīt idejas, kā arī dalīties ar tām. Cik ļoti vēlētos visi sasēsties lielā autobusā un kaut kur aizbraukt, tik tomēr nereāla šķiet šī ideja. Bet nevajag aizmirst veiksmi un cerību! Varbūt veiksme šodien bija šī kausa pusē, bet rīt tā jau būs otrajā. Nevajag nolaist rokas, bet iet sasniegt savu mērķi, un šoreiz to izdarīja 2.D. Malači!