3.D. 23.10.81. Mūzika, dzejoļu rakstīšana. Svari. Grāmatas par cilvēka psiholoģiju, ārstniecības augiem, dažādām ārstēšanas metodēm. Aizraujos ar grāmatu par Tibetas lamu dzīvi, par cilvēku kā dabas un kosmosa vienības lasīšanu. Es labprāt klausos putnu dziedāšanu, lapu šalkoņu un sienāžu čīgāšanu, bet vēl man patīk klausīties, kā dzied mana mamma. Cilvēks ir atklāta sistēma, tādēļ klausos gandrīz visu tipu mūziku, kas man ir apkārt. Cenšos katrā saklausīt kaut ko brīnišķīgu. Manuprāt es esmu ļoti jūtīga (intuīcija mani ir glābusi ne vienu vien reizi)! Man patīk harmonija visā, patīk radīt skaistumu un radoši izteikties. Daudzi saka, ka man esot lielas diplomāta spējas un vēl - es esmu optimiste! Dzīve ir skaista! Spēj saskatīt daiļumu visā: katrā puteklī, katrā zāles stiebriņā, un tu redzēsi, kā pasaule paver lūpas un tev pasmaida. Tieši tev! Mana ģimene man asociējas ar mīlestību, siltumu, sapratni un atbalstu. Es zinu, cik lielu lomu ģimene spēlē personības augšanā un veidošanā, un es esmu laimīga, ka man tā ir, un, ka man tā ir tāda. Manā dzīvē ir divu vērtību skalas: materiālā un garīgā. Lielāku nozīmi es pievēršu garīgajai, un priecājos, ka mani labākie sasniegumi ir tieši tur. Ja cilvēkam viss ir kārtībā ar viņa iekšējo pasauli, lieli sasniegumi un veiksme pavada to arī apkārtējā pasaulē. Jā. Vārds "olimpiāde" tā īsti sāka dominēt kopš 8.klases, bet jau no pirmās klases piedalījos dažādos konkursos, kas nebūt neatšķīrās no olimpiādēm. Ja tā visumā ņemot, varu teikt - jā. Lielu paldies jāsaka mātei - dabai, ka man tāda "viegla galva". Bet citādi, kā mans vectēvs teica: "kas tas par skolēnu, ja tam nav bijis neviena divnieka?" Īpašs grafiks nav sastādīts, bet, kuram tad nepatīk atpūsties? Par izklaidi es uzskatu arī makaronu vārīšanu draugu pulkā vai gatavošanos kādai ieskaitei. Kā saka: "Viena galva labi, divas - labāk!" Par svētkiem var padarīt jebkuru nenozīmīgu brīdi. Galvenais ir radoša iztēle. Dažreiz pietiek ar stundām divām - trijām. Citreiz, kad sakrājies tā vairāk caur "datoriņu" neizlaistas informācijas, mācos ilgi, it īpaši, kad jāsūta kontroldarbi kursiem. Nenoliedzami, ka gribasspēku un koncentrēšanos tas prasa. Dažreiz "labi mācos" arī nemācījusies. Tad palīdz loģika un zemapziņā apslēptā informācija. Par šo faktu pati nebeidzu brīnīties. Mans pašreizējais sapnis - atrast savu "īsto vietu" dzīvē, atrast veidu, kā maksimāli izpildīt savu misiju, nenodarot ļaunu kādam un nesot gaismu cilvēku sirdīs. Dzīvē es vēlētos sasniegt to kalna galotni, kuru sasniedzot, neizsīktu sapņi un vēlēšanās vēl kaut ko sasniegt. ...Reiz dzīvoju es un gribēju būt lidotāja. Tad man vajadzēja pieskatīt savu mazo māsīcu, un es vēlējos kļūt par audzinātāju. Bērnudārzā man iedeva rotaļu šļirci un termometru: "Būšu ārste", es domāju. Lidotāja, audzinātāja, ārste - šis sapnis kopš bērnības lido man līdzi. Dziedāt un ierīkot mājiņas kukurūzas laukā, kokos, siena šķūnī. Visfeināk bija zem lielā viesistabas galda, kad vectēvs nāca ciemos ar ciemakukuli. Jā. Esmu garāka par savu mammu! Vienkārši. Man patika bioloģija jau no pamatskolas. Interesanti bija uzzināt, kas sunītim iekšā, kāpēc daži augi ēd kukaiņus un tā tālāk. Man patika pētīt. Kāpēc lai es to neturpinātu darīt arī ģimnāzijā? Tieši mācībās? Zināšanas, loģika, intuīcija + veiksme. Jā, šeit ir augsts līmenis. Ļoti. Piemēram, Rīgā ķīmijas un bioloģijas kursos, iepazīstoties ar meiteni no Liepājas, tā teica: "O! Preiļu Valsts ģimnāzija? Esmu par tādu dzirdējusi!" Vai piemēram, kursantu sekmju sarakstā esmu viena no labākajām, un varu ar lepnumu teikt:" Es mācos Preiļu Valsts ģimnāzijā!" Citiem es novēlu nekad nepadoties, un, ja kādu brīdi neveicas, zināt, ka, lai cik gara būtu nakts, tai noteikti sekos saulaina diena!