2000.gada marts

3.K 1982.gada 17.marts Zīmēšana, dzejošana, tēlošana un mānīšanās. Zivs (Suņa gadā). Ārzemju autoru romāni, atziņas; latviešu autoru dzeja. Klusumu. Īstenībā, tas ir atkarīgs no garastāvokļa, no apstākļiem. Patīk romantiska mūzika. Dīvaina… ļoti, ļoti, ļoti jūtīga… sapņaina. "Nekad nav tā, ka nevarētu būt vēl sliktāk" vai arī "Vienmēr var būt labāk". Vidēja: tēvs, māte un divas māsas - Santa un Aija. Beidzot apzinājos savas dzīves mērķi. Kādā jaukā, baltā 1995.gada ziemas dienā. Kopā ar māsu, Santu. Pirmie trīs dzejoļi ir mūsu kopdarbs. Domu, jūtu īss izklāsts. Bieži vien ar zemtekstu, slēptu domu, salīdzinājumiem. Mājās, savā istabā, sveču gaismā, kad jūtu, ka iekšā kaut kas ir, kaut kas nomāc, kaut kas pulsē, tad tiem ir jāizverd. Sapņot, gulēt, "filozofēt"… arī tā pamatīgi izklaidēties. Sapņoju par pili, princi… Gribēju strādāt par "mammu", pēc tam par ārstu… Sapņoju par skaistu nākotni. Es krāju akmeņus un akmentiņus. Patika pārģērbties. Dienā vairākas reizes mainīju apģērbu. Dažas- jā… bet pārējās es pati nemaz vairāk negribu. Ak, uzreiz nezinu, ko teikt… Varbūt B. Klintonu, A. Polu, N. Rodžersu, Brunejas sultānu. Vai dzīvei ir jēga? Kā Tev patīk manas acis (joks)? Ļoti. Man patīk tēlot, mānīties, izlikties. Es mīlu teātri un skatuvi. Sevī… Vēroju tos, kas prot, un mācos - neapzināti. Nekādos (vienīgi - teātra un pāris fakultatīvajās nodarbībās). (Likteņa ironija) Nekā … Varbūt - sakritība? Dažreiz uznāk vēlme pamācīties, bet parasti… Mācības - es uztveru kā nenovēršamo, kā savas dzīves sastāvdaļu, kā ceļa posmu uz savu mērķi… Godīgi? Nu, sākot no 30 min līdz 2h. Ko - laiku? 24h dienā. Es taču dzīvoju kojās. Principā - jā. Hmmm… nu, laikam, jā. Ticiet tikai sev, tad arī viss būs iespējams! Visu mīlestībai! Es īstenībā nemaz neesmu tāda, par kādu mani daudzi uzskata… Lai mani pareizi saprastu, vajag vienkārši pašiem iepazīt.

Interviju sagatavoja Līga(3D) un Sveta (2D)