|
|
|
1. variants:
Mēs mācāmies dzīvot un just,
Neveiksmju asarās neizzust,
Noskan pierastā melodija
Un čuksti: MĪLU TEVI, ĢIMNĀZIJA!
Fuksis ar lielām cerībām rokās,
Tam caurvējš vēl galvā un sirdī,
Ver durvis uz nākotni rītos
Un sveicina tevi, vai dzirdi?
Mēs mācāmies pēc zvaigznēm tiekties,
Nespēka tukšumā nenoliekties,
Prieks un asaras sāļas bija,
Un čuksti: MĪLU TEVI, ĢIMNĀZIJA!
Starp solu rindām agros rītos,
Starp formulām un garām teorijām,
Trīc tauriņu vieglie spārni krūtīs,
Trīs gadi, trīs mirkļi- mēs ceļa jūtīs...
Mēs mācāmies lidot krītot,
Mēs vienmēr ceļā uz zvaigznēm,
Izskan klusa atvadu simfonija
Un čuksti: MĪLU TEVI, ĢIMNĀZIJA!
*** 2. variants:
To izdzīvo,
Daļai no tevis
kļūstot citādai.
Tas ir tas stars,
Kas caurdur un tur.
Tās ir tās rokas,
Kas paceļ un atgrūžas.
Tas ir tas stāsts,
Kas meklē un atgriežas.
Tas ir tas tilts,
Kas ved mūsos pašos.
Tās ir tās dienas,
Kas aizejot nepazūd.
To pazaudē- tukšums.
Kas esmu bez smaida atspulga tavā sejā?
Tās skrejošas domas,
Skrejošas saulē
Vēja spārniem.
Tās par klusu, lai pateiktu.
Par skaļu, lai aizmirstu.
(Čukstētu paldies.)
Tās atmin tev par mani,
atmin tev par mani.
*** 3. variants:
Cik sliekšņu pasaulē,
Pie kuriem jāapstājas,
Un durvju vaļēju,
Pa kurām ieiet ļauts,
Bet vēl un vēlreiz es
Pēc spēka griežos mājās,
Jo lielais ceļojums
Man pūļu prasa daudz.
Atkal- redzu tevi es
Atkal- klausos tevī es
Vienmēr tavā priekšā es
...
Starp neskaitāmām atslēgām,
Kad īstā jāizvēlas,
Jo dažreiz viegls ieguvums
It tikai teiksmains mīts,
Es ceļotāja piezīmēs
Tad šķiru lapas tālās,
Kur pārgalvīgā rokrakstā
Reiz bija ierakstīts:
Saulē- droši skatos es
Uguns- manu sirdi nes
Vienmēr jaunā priekā nes
...
|
|
Bilžu galerija |
|
|
Vārda dienas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|