LV LV
 |
| (Kur?) Izkusuša loga, kas tek pāri palodai. Ziema, nedaudz tālāk nekā ziema, tuvāk nekā te, kaķim zem astes un aptieka.
(Ka?)
(Ko dara?)
(Kas?)
Evija Spule |
 |
|
Mīlestība ir, kā lietus, kurā Tu esi, un nemaz nemani,
ka līst. Un tikai vēl, ak, pamani, ka esi izmircis līdz sirdij...
Jānis Anspaks |
 |
|
*** Ārā sals - 20° Ar meles galiņu Uzlaizu medu Tavu lupu izliekumā Eņģeli ārdās debesīs Virs mums snieg aukstums Caurvējš starp pagātni Un nākotni saldē rokas Pie sārtajiem vaigiem Piesalst atvadu asaras Tu saaukstējies Ar skumjam
Kitija Balcare |
 |
|
Mīlēt nozīme vēlēt otram to, ko tu pats uzskati par labu, un vēlēt to
nevis sevis paša dēļ, bet gan tā cilvēka laba, kuru tu mīli, un
censties cik vien tev iespējams sagādāt viņam šo labumu.
Andrejs Jubels |
 |
|
Bezgalībā.
Viegls vējiņš tavos matos,
Es jutu tavu elpu,
Debess mala gaismas stars
Bet sakums nenozīmē beigas,
Oksana Kirsanova |
 |
|
Atminas.
Es mūžam Tevi neaizmirsīšu,
Atceros to, ka staigājam abi,
Es cenšos atminas slāpēt ar citu,
Es nespēju eksistēt, nespēju nejust,
Es mīlēju Tevi
Mārtiņš Vilcāns |
 |
|
Nakts patiesība
Garas naktis, īsās dienas,
Mīlas pilna ir šī nakts,
Dzīve un paradīze,
Acis un sirds patiesi redz!
Ne mūžība, ne realitāte nespēs mūs šķirt.
Diana Andrejeva |
 |
|
Apkārt tumša nakts Un gaudo nežēlīgi vēji. Mana sirdi atskan skumja takts, Tā, ka iedur kaut kas spēji.
Tumsa koki nežēlīgi lokas,
Liega mūzika tur klusi skan,
Uzruna kāds mani balsi mīksta,
Gatis Ruža |
 |
|
Preiļu eņģelis.
Viņš dzīvo tirgus laukuma
Viņš skumjas pieri rauc
Viņš nerunā latviski...
Viņam nospļauties par mani...
Taču katru nakti, ka eņģelis viņš nāk pie manis,
Viņš neraud...
Mans Preiļu eņģelis.
Jolanta Rusina |
 |
|
Stāsts - mīlas. Donats Akasi'ko bija jauneklis. Neparasts jauneklis. Viņa vecāki bija dikti bagāti. Tēvs bija loti veiksmīgs un bagāts miljonār magnāts, bet māte tikai sēdēja abiem uz kakla. Donatam bija viss, par ko citi varētu sapņot savos vissapņainākajos no saviem sapņainākajiem sapņiem. Viņš dzīvoja varen maktīga mājā ar elegantu skursteni, baseinu priekš bērniem, ar daudziem pūkainiem paklājiem pa visurieni apkārt, fitnesa zāli, kasešu magnetolu, izsmalcinātiem aizkariem no zelta un mazu istabiņu ar izpolsterētam sienam - priekš atpūtas. Donatam loti patika drēbes ar daudz un lielam kabatām. Viņš bija loti vispusīgs jauneklis un kādas ekskursijas laika bija redzējis īstu dzīvu govi. Taču pienāca laiks, kad Donats saprata, ka viņam šāda dzīve nepatīk. Viņam bija apnicis buržuāziskais dzīves stils. Ikdienu pelēkais rutins viņu bija nomocījis gauži vārgu. Donatam loti nepatika meli un liekulība, kas valdīja augstajās aprindas. Jauneklis prātoja, ko darīt - iesaistīties politika, nopirkt katlu ar caurumiem, lai var pagatavot makaronus, vai ņemt savas pauniņas un lāpstu par plecu un doties pasaule laimi meklēt. Donats nolēma bēgt no visa, kas viņu nomāc, un aizgāja dzīvot vienatne. Jauneklis iekārtojas darba kāda nelielajā picērija "Pie mums ir loti garšīgas picas" par ķekšu un nodevēju. Šefs Maigonis brīnījās, ka Donats ar visu spēj tik lieliski tikt gala, un beigas nolēma, ka tas ir viņa melno kedu dēļ. Jauneklis bija neaizsākami lepns par sevi, ka beidzot ir sācis dzīvot reālajā pasaule, un nauda, ko viņš saņem, ir paša pelnīta, un tā nav iegūta, paverdzinot lēto darbaspēku, kas raujas melnas miesas, lai pabarotu savus izsalkušos bērnus, ka to bija darījis viņa tēvs, kurš bija ticis stāvus bagāts, jo ne jau viņš pats pumpēja naftas pumpjus, kas palīdzēja iegūt naftu, kuru pārdot melnajā tirgu. Tēvs varēja nopirkt sev Rolls Royce - Phantom un Donatam Bentley - Continental R tāpēc, ka tas piestāvēja paša acu krasai. Donats katrai savai uzmeistarotai picai no olīvām salika sejas formu, jo viņam pietrūka cilvēka, kas būtu kopa ar viņu. Tā nu Donats rīvēja sieru, grieza šķiņķi, gludināja miklu un tīrīja ķiplokus, dungojot dziesmu - Ak, Tu mana ģeometriskā! Kādu dienu Donats ieraudzīja jauno apkopēju Liliju Pukainbumbiti. Viņai bija tādas kedas, ka viņam. Jauneklis juta, ka viņš nevar novērst skatienu no Lilijas. Kad apkopēja paskatījās uz Donatu, viņš juta, ka vēdera sažņaudzas kamols un nodomāja, ka nevajadzētu ēst tos beļašus. Puisietim meitene šķita neparasti skaista un apburoša. Varbūt tāpēc, ka tas acis bija, ka zvaigznes - viena augstāk, otra zemāk, un tā nemitīgi dziedāja dziesmu - Hip, Hop, La la la la la la! Lilijas kājas bija skaistas, ka stirniņai, un Donatam iešāvās prata dziesma - Aita, aita, ajit šur, nastovit tur stiuri... Meitene viegli piesarka, jo ari puisis tai patika. Donats metas palīdzēt berzt grīdu dziedot: I can be your hero babe, uz ko Lilija atbildēja ar Hip, Hop, La la la la la la, un atviegloti uzēda meistara darināto nepārspējamo virtuves brīnumu. Donats pārdomāja visu dzīvi. Pirmo reizi mūža tas jūtas mierīgs, atvieglots un pašpārliecināts. Bez šaubām tā bija mīlestība no pirmā acu metiena, un viņš saka dziedat - Love can be so much wonderfull, uz ko meitene atbildēja ar - Hip, Hop, La la la la la la! Ieklausoties sava sirds balsi, viņš saprata, ka dzīve nav jēgas bez mīlestības. Mīlestība piepilda mūsu sirdis un padara tas gaišākas. Vajag mīlēt sevi un citus. Ne mazāk svarīgi ir atrast savu īsto otro pusīti un sargāt, ka ari rūpēties par to. Nevajag laist garam šādu unikālu iespēju, jo galu gala mes visi esam tikai cilvēki, kas dzīvo tikai vienu dzīvi. Donats maigi saņēma Lilijas trauslo roķeli savas milzīgajās ķetnās un, lēnam ejot pa ielas vidu, vēroja zvaigznes. Lilija no priekiem iedziedājās - Hip, Hop, La la la la la la, uz ko laimīgais Donats atbildēja ar - Shut up, just shut up shut up! Tā nu viņi aizspurdza, ka lieli rozā pasta gulbji.
Jānis Jermolajevs |
 |
|
Klusums liek domāt par ziemu, un ziema ir viņš. Viņš visu laiku ir ar mani, Viņš ir manā aizvērtā plaukstā, ikreiz, Kad vēlos ... Drebošā balsī viņš saka ko mulsu, Patiesībā viss jau ir pateikts. Un aizvērtas acis liek viņam mani skūpstīt, glāstīt un vēlēties, vēlēties, vēlēties...
Elza Trizna |
 |
|
Latgališu puiša sapratne par Lubesteibu
Tod, kod es vel beju pavisam jauns, tod tai eisti nasaprotu, kas tei
lubesteiba taida ir. Tagad jau asu vacuoks, a vinolga atjagys par tu litu ir
moz. Tai jau nav, ka nav pavysam, koc cik jau ir, i ar tu ari niula
pasadaleiš.
Juris Vucāns |
 |
|
*** Saltas dvēseles noklāj zemi baltu. Ja spētu, šai brīdī tavu laimi kaltu... Liekas- pasaule šonakt neaizmigs Un vārdi vairs nemaldīsies... Es saku paldies sāpēm, Jo tu man iemācīji, kā būt starp lietus lāsēm... Nebūs vairs svarīgs naids, Tava sirds man ceļu šķērsos... Sāpēs es tevi saukšu, Lai tu manu dzīvi jaunu austu... Negribu vairs būt tik tālu, Gribu just tavus pieskārienus! Nē, es negribu atvadīties, Es gribu sasildīties... Piedod, ka tikāmies tik vēlu, Ja spētu, es neaizietu... Zini- šoreiz viss būs savādāk Un vārdi šonakt skanēs maigāk... ... un kādreiz viss būs beidzies, Bet vārdi paliks dvēselē ar skūpstu iegrebti... ... un klusus čukstus tu dzirdēsi, Kur mana balss tev atkārtos: "Es mīlu tevi."
Kristīne Ancāne |
 |
|
K.A.R.M.E.N.A. Bija februaaris, neatceramies gan preciizi datumu, leens vakars, dreeegns, un jau satumst, normaals solju platums , vilku krogs gala meerkjis. ejam iekshaa apraudziit draugus, viiri nu ies uz maajaam atpakalj steigties, parlaidaam skatu pari tam , kas notiek apkaart.. baigaiz bars, un jakas aizmuguree pakaartas-ar rokaam sniedzoties peec taaam, saakasirds staaties; palaidaam gar ausi paaris draugu peedeejaas fraazes, visa bilde miglaa, tikai tu asumaaa. skanja pazuud kautkur taaaaaaalu prom plashumaaa... kaa apseedaamies, taa sastingaam vismaz uz stundu. ko tur taa blenzhat ? - draugs mums jautaa mundri, kautko veel vinjs teica, bet to jau mees vairs nedzirdeejaam, vienkaarshi seedejaam, hipnootiski veerojot tavu deju. Izteelojaamiess, kaa pie tevis klaat ejam apstulbushaam sejaam galiigi! beigaas piegaajaam arii. jautaajaam- kaa iet, ko dari, kaa tevi sauc? karmena? mmm.. ljoti patiiikami =) muus sauc jaanis, artuurs, jurgjis, kalvis . mees taadi uztraukti! tu gan nee.. tu, taa viegli smejot, mums pateici - naakat dejot! mees arii gaajaam! un kopsh taa mirklja... AIIIIIIIIIIIMMMMMMMMMMM... tu jau zini- riiti parasti ir taadi kuutri; shodien gan savaadu pacilaajumu juutam, ieelpojam pilnas kruutis, paveramies caur loga ruuti, un viegli naak tas, kas agraak likaas gruuti. taalaak iiszinjas suutaam - kaa ar laiku? vakaraaa.. varbuuut kautko nebuuuut... galaa jautaajuma ziime, kools, iekava. turam rokaas telefonus, gaidaam kaa piekalti, bet atbildes kaa nau taa nau. esam apsveerushi tuukstoshiem variantu jau un ainu, kas vareetu buut ne taaa .. telefona vaina , vai nu , vai nu, vai nu... muusu vaina taaa! mees nezinaam, varbuuut taa ir energjija, ko tu mums nes! katraa zinjaa taa ir pirmaa reize muuuzhaaa, kad mees raxtaam taadus textus! varbuut taa ir ceriiba, vai driizaak iedvesma. un censhamies buut labaaki, nekaa esam. perinaam, shaubaamies apkaart shaudaamies! mums ir aizkritis ciet, nevaram saprast, ko dariit, kur iet!?
Janis Zukulis |
| Bilžu galerija | ||
| ||
| Vārda dienas | ||
|
||
|
|
||