26.janvāris – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena

Neviena valsts pasaulē nevar pastāvēt, ja to par pilntiesīgu nav atzinušas citas valstis. Tikai starp neatkarīgām valstīm ir iespējami pilnvērtīgi ekonomiskie un politiskie sakari. Valsts atzīšanas veids de jure ir atzinums, ka valsts ir izveidota likumīgi, atbilstoši visām starptautiskajām normām, ir tiesīga pastāvēt kā līdzvērtīga blakus citām valstīm un būt starptautisko attiecību subjekts.

Starptautisku atzīšanu bija jāpanāk visām pēc 1.pasaules kara jaunizveidotajām valstīm, tajā skaitā arī 1918.gada 18.novembrī proklamētajai Latvijas Republikai. 1919.gada pavasarī Latvijas delegācija Parīzes miera konferencē guva pirmos panākumus – 6.maijā sāka darboties īpaša Baltijas lietu komisija. Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics iesniedza komisijai memorandu par Latviju, kurā bija pamatota Latvijas spēja pastāvēt kā neatkarīgai valstij.

Lai gan daudzi valstu pārstāvji bija izteikuši savu atbalstu Latvijai, tomēr Baltijas komisija prasību noraidīja, jo Latvijā vēl norisinājās brīvības cīņas un nebija skaidrs, vai jaunā valsts spēs nosargāt savu neatkarību.

Pēc bermontiešu sakāves un Latgales atbrīvošanas no lieliniekiem Latvijas valdība atkal centās panākt starptautisko atzīšanu no lielvalstu puses. Parīzes miera konferences pēdējā dienā 1920.gada 21.janvārī Z.Meierovics iesniedza atkārtotu lūgumu atzīt Latvijas neatkarību, taču tas tika noraidīts. Tomēr šīs neveiksmes nemazināja Latvijas ārlietu ministra aktivitāti. Viņš devās uz Itāliju, Franciju un Angliju, lai personīgi tiktos ar šo valstu vadītājiem.

1921.gada 22.janvārī Parīzē sanāca Antantes Augstākā padome, kurā piedalījās Anglijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas un Japānas vadītāji, lai pārrunātu kārtējos jautājumus. 26.janvārī bija paredzēts izskatīt arī Baltijas valstu iesniegumus. Šo sēdi vadīja Francijas premjerministrs Aristids Briāns. Viņš arī pirmais izteica priekšlikumu atzīt Baltijas valstu neatkarību, norādot, ka pretējā gadījumā iespējama boļševisma izplatīšanās ārpus Padomju Krievijas, bet tas apdraudētu mieru un drošību visā Eiropā. Itālijas ārlietu ministrs, aizstāvot Latviju, norādīja, ka pat Krievija ir noslēgusi miera līgumu (1920.g. 11.augustā) ar Latviju un atzinusi to par neatkarīgu valsti. Šiem viedoklim pievienojās arī citu valstu pārstāvji un lēmums par atzīšanu tika pieņemts..

1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākā padome atzina Latvijas neatkarību de jure. Pēc šīs atzīšanas Latvija tika uzņemta arī Tautu Savienībā (1921.g.22.septembrī).

Natālija Pīzele, PVĢ vēstures skolotāja