PVG

Top.LV

LV     LV

Jaunumi

Arhīvs

Izglītība

Absolventi

Serviss

Atsauksmes

--> --> -->
  Par PVĢ
  Uzņemšana
    Virtuālā PVĢ
    E-klase
    Uzdevumi.lv
    StartIT.lv
    Pasākumu plāns
    PVĢ bibliotēka
    PVĢ panākumi
    Tradīcijas
    Parlaments
    Skolas projekti
    Skolēnu projekti
    PVĢ avīze
    Bildes
    Stundu saraksts
    Mācību materiāli
    Labā prakse
  Datorlapa
  Preiļu bibliotēka
  Preili.lv
  Dažādas vietnes
  Latvija un ES
    Ģimnaziādes
    Atklātā olimpiāde
  Konkurss Krauklīts
Saules aktivitāte PVĢ Solis
Projekts SOLIS
  0 W/m2

  Meklēt
  Sūtīt SMS
LMT   TELE2   Bite
 
  Apmeklētāji
  
 
Brauciens uz Norvēģiju

Brauciens uz Norvēģiju

1999.gada aprīļa beigās - maija sākumā SOLIS deva mums iespēju apskatīt Norvēģijas kalnaino ainavu un fjordus. Pateicoties tieši šim projektam, grupa skolēnu viesojās trīs skaistās zemēs - Norvēģijā, Zviedrijā un Igaunijā.

Braucienā devās projekta līdzdalībnieki - Andris Gāga(3D kurss), Aleksejs Tarasovs (2D), Sandis Cakuls (2D), Egīls Vidžups (3D), un pārējie 2., 3. ģimnāzijas kursu labākie audzēkņi - Intars Salenieks (3D), Jānis Bernāns (2D), Guntis Bernāns (3K), Andrejs Jesko (2K), Andris Joksts (2V), Edija Krišāne (2K), Solveiga Zalāne (2K), Sanita Luriņa (2V), Iveta Sunepa (2H), Kristīne Švarce (3L), Pastare Maruta (3H), Jolanta Vaivode (3K) un viens 1.kursa audzēknis Nauris Grigals (1D). Skolēnus pavadīja 3 skolotāji - Projekta SOLIS vadītāja Preiļos Eleonora Bleive, angļu valodas skolotāja un direktora vietniece Anna Svile, informātikas skolotājs un direktora vietnieks informātikas jautājumos Juris Erts.

26.aprīlis

Ceļojums sākās 26.aprīļa rītā, kad autobuss pl.7.00. devās braucienā no skolas uz Tallinu, bet interesantākais aizsākās pl.19.00., kad igauņu prāmis "Baltic Kristina" atstāja Tallinas krastu.... Daudziem šis brauciens ar prāmi bija pirmais. Iespējams, tāpēc daudzus māca nelielas bailes un bažas par to kā būs. Bet tās visas noteikti pazuda, kad prāmis izbrauca atklātā jūrā. Visapkārt bija ūdens, un kaut kur tālu, tālu aiz horizonta vēl varēja redzēt Tallinas namu augstos torņus.

Lai arī prāmis asociējās ar transporta līdzekli, ar kuru var pārcelties pāri jūrai, uz tā bija pietiekoši mājīgi. Izklaidēties varēja gan diskotēkā, gan kafejnīcā, gan bārā, gan restorānā, vai arī vienkārši pavadīt laiku mīkstā sēdeklī vērojot jūras viļņus caur logu vai doties uz klāja un izbaudīt dzestro vēju. Tika dota iespēja arī sekmīgi atbrīvoties no naudas spēļu automātos un nelielā veikaliņā (protams, ja kuram tā bija paņemta līdzi) u.c.

27.aprīlis

Pēc neilgas gulēšanas (kā nu kuram) 7.00 ceļotāji sāka mosties un caur logu vai uz klāja vēroja šēras - dažāda lieluma saliņas, kur pat uz mazākās bija uzcelta māja ar sarkanu vai zaļu jumtu. Un tā gandrīz 2 stundas prāmis ložņāja pa šēru labirintu, līdz ...

... 27.aprīļī, pl.9.00. iebrauca Stokholmas ostā. Neslēpsim, ka mūs pārsteidza precizitāte, ar kādu prāmis nonāca galapunktā - precīzi 9.00! Dažreiz pie mums pat vilcieni nav tik precīzi! Un, nu, mūsu priekšā bija tāls ceļojums citā valstī ar citu dabas ainavu un kultūru. Stokholmā mēs neuzkavējāmies ne mirkli, jo nekavējoties devāmies uz Oslo. Brauciens līdz Oslo bija apmēram desmit stundas, bet Zviedrijas - Norvēģijas robežu mēs sasniedzām jau pēc astoņām stundām (patīkamas izjūtas pārņēma tad, kad mums pārbraucot robežu nebija nepieciešams uzrādīt pases un bagāžu). Ikviens varēja pamanīt atšķirību starp šīm divām valstīm - Norvēģijas kalnainie un līkumotie ceļi radīja mūsos sajūsmu. Tā kā Norvēģija ir fjordu un kalnu zeme, lai ietaupītu laiku ceļojot, norvēģi izmanto gan pazemes tuneļus, kas sasniedz pat 14 km garumu, gan prāmjus, lai pārceltos pāri fjordiem. Par ceļu paši norvēģi saka, ka daudzo tuneļu dēļ Norvēģijā esot ātri, bet neinteresanti ceļot.

Bija skaista un saulaina otrdienas pēcpusdiena, kad ieradāmies Oslo. Tur notika mūsu pirmā ekskursija pa Norvēģiju. Ekskursiju pavadīja jauka gide Elita, kura ir dzimusi Rēzeknē un pašlaik dzīvo Oslo. Viņas pavadībā mēs apskatījām Vīgelanda skulptūru parku un karaļa veco pili. Bez šaubām bija iespēja apskatīt arī daļu no Oslo vecpilsētas. Vakarā pēc pastaigas pa veco pilsētas daļu mēs devāmies uz autobusu un šķīrušies no jaukās gides devāmies nakts braucienā uz Risas skolu, kas arī bija mūsu ceļojuma mērķis.

28.aprīlis

Rissā nokļuvām 28.aprīlī agri no rīta. Rissa, atšķirībā no Oslo, mūs sagaidīja ar vēsu un lietainu laiku - kā jau ziemeļos, taču tas nebija šķērslis, lai labi pavadītu laiku. Rissas skolā mūs sagaidīja norvēģu draugi. Pēc kopējām brokastīm mēs sadalījāmies nelielās grupiņās un devāmies ekskursijā pa Rissu, bet vēlāk mūsu draugi aizveda mūs pie ģimenēm, kurās mums bija jāpaliek divas dienas. Iepazīstināja ar saviem vecākiem, kuri, kā vēlāk izrādījās, bija ļoti viesmīlīgi un laipni.

Pēcpusdienā pl.16.00. Rissas pilsētas mērs rīkoja pieņemšanu. Sākumā mērs pastāstīja par reģiona attīstību, izglītības iespējām un finansēm, atbildēja uz jautājumiem. Un mēs no savas puses izteicām pateicību par veltīto uzmanību un par piemiņu uzdāvinājām rūķi, kas latviešiem ir tik pat svarīgs kā norvēģiem trollis. Pēc pārrunām mērs aicināja uz kopīgām pusdienām.

Ieturējuši maltīti devāmies uz vienu no nozīmīgākajiem Rissas objektiem - kuģu būvētavu. Dotajā brīdī tur tika būvēts lielākais prāmis kāds ir būvēts Norvēģijā. Kopā no mašīntelpām līdz kapteiņa komandtiltiņam ir 10 stāvi, 170 metrus garš, jauda 48000 z.sp, paredzēts pārvadāt 660 automašīnas, 2000 pasažierus. Prāmja būve izmaksā 2.000.000.000 NLG. Pārsteidza tas, ka darbus vienlaicīgi veica 800 strādnieki un visās telpās kurās mēs iegājām kaut kas notika - kaut ko skrūvēja, instalēja, viscaur karājās vadi, caurules... Grūti bija noticēt tam, ka šī kuģa būve ir jāpabeidz līdz jūnijam. Taču uz šo jautājumu darba vadītājs atteica, ka darbs tiks pabeigts nolīgtajos termiņos! Pēc darba pabeigšanas prāmis ceļos uz Tunisiju un kalpos gan kā prāmis, gan arī kā kruīzu kuģis.

Pl.19.00. mēs pulcējāmies skolā, kur norvēģu draugi sniedza mazu koncertiņu. Bija iespēja redzēt viņu izpildījumā teātri, dziesmas un dejas. Beigās tika rādīta filma, ko viņi uzņēma sava ceļojuma laikā uz Latviju. Un protams pārsteigums - sporta centrs mums visiem dāvināja sporta tērpus, par ko liels paldies. Bet dienas nobeigumā gan norvēģu, gan latviešu jaunieši varēja izklaidēties Rissas vietējā klubiņā. Starp citu Rissas pilsētā ir tikai pāris klubiņu, kur jaunieši var izklaidēties. Šajā klubiņā raksturīgi bija tas, ka nepārdevās alkoholiskie dzērieni, nedrīkst trokšņot, lamāties, kā mūsējie jokoja - nedrīkst par dusmīgi skatīties. Tā lūk!

29.aprīlis

29.aprīlī mēs apmeklējām muzeju Rissa Kystmuseum. Tas ir kuģu būves un zvejniecības muzejs. Mums piedāvāja nogaršot dažādus zivju ēdienus, mācīja siet jūras mezglus un veiksmīgākie saņēma sertifikātus. Apskatījām dažādus vecus zvejnieku darba priekšmetus, laivas un apģērbus. Ārā bija vējš un nedaudz smidzināja lietus, bet tas protams mums netraucēja doties izbraukumā ar īstām seno zvejnieku burulaivām pa 20 km garu Fjordu. Brauciens tika organizēts kā šovs - brauciena dalībniekiem vajadzēja pašiem uzvilkt buru un pēc tam regulēt brauciena virzienu. Jūrnieki pastāstīja kā var braukt pret vēju ... un citas jūrnieku viltības. Un kā gan var aprakstīt dabasskatus? Visapkārt kalni. Daži sniegoti un saules apspīdēti, citi apauguši ar zaļumiem.

Vakarā mūs sagaidīja vēl viens pārsteigums - boulings! Tas tiešam bija pārsteigums, jo daudzi to spēlēja pirmo reizi (arī paši norvēģi). Beigās pavīdēja doma, ka varētu izveidot līdzīgu klubu arī pie mums (kas zina, varbūt ka šī doma arī piepildās!).

Rissas skola atrodas pavisam netālu no pilsētas centra. Tās celtne ir nedaudz lielāka par PVĢ. Telpas ir plašas, gaišas, ar nepieciešamo tehniku apgādātas. Rissas skolā tiek izmantotas modernas iekārtas. Ir vien liela datorklase un arī otra, mazāka. Datori uz šo brīdi - Pentium II. Ir brīvi pieejams Internets. Skolēni izklaidējoties spēlē arī datorspēles. Datorklases ierīkojums ir ļoti ērts, padomāts par ergonomiku. Rissas skolā ir sistēma, kas ļauj strādāt ar datoru tikai ievadot savu individuālo paroli. Interesanti, ka norvēģiem ir norvēģu valodā Windows 95 (interesanti tāpēc, ka iedzīvotāju skaita ziņā Norvēģijā ir tikai par kādu miljonu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā). Tīkla pārraudzīšanai tiek izmantota Novell Netware sistēma. Arī bibliotēkā var izmantot datoru, lai izvēlētos grāmatas. Datori ir arī gandrīz visās citās telpās. Tie ir arī katram mājās.

Rissas skolas skolēni pārsvarā uz skolu brauc ar skolas autobusu, ko apmaksā Rissas municipalitāte. Daļa skolēnu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir ieguvuši autovadītāja apliecību, uz skolu ierodas ar savu personīgo automašīnu. Arī mums nācās izbaudīt garo braucienu uz Rissas skolu, dažiem tas bija ļoti neparasti un jocīgi - 2 stundas pavadītais ceļš uz skolu. Jāpiebilst, ka skolā mācās skolēni no visas apkārtnes un daži skolēni brauc uz skolu pat vairāk kā 30 km katru dienu. Protams, ka katrā ģimenē ir vismaz viena automašīna, bet cituviet - divas, pat trīs. Cietiem vārdiem sakot katram, kurš drīkst pārvietoties. Kas attiecas uz braukšanu, tad norvēģi strikti ievēro satiksmes noteikumus - brauc ar atļauto ātrumu, brauc tikai tie, kuriem ir autovadītāja tiesības, ir laipni uz ceļiem gan attiecībā uz gājējiem, gan uz braucējiem, atšķirībā no dažiem Latvijas autobraucējiem nebrauc alkohola reibumā (vispār to viņi arī nevar atļauties, jo mazākā kļūda uz ceļa apdraud dzīvību). Daudzi skolēni pēc mācību stundām dodas mājup, bet daži no tiem piedalās dažādās aktivitātēs. Pārsvarā tās ir saistītas ar sportu. Kurš gan nezina, ka norvēģi ir lieliski kalnu slēpotāji? Taču tas nav vienīgais sporta veids, ar kuru nodarbojas norvēģi. Viņi labprāt spēlē futbolu. Jauniešu vidū ļoti iecienīts ir snovbords. Liela daļa jauniešu fano par sportu - futbolu, hokeju un arī paši ar to nodarbojas. Mūs pārsteidza tas, ka basketbols Norvēģijā nav populārs. Rissas skolai ir arī meiteņu deju grupa, kura dejo modernās dejas. Šeit jaunietes dejo jau 8 - 10 gadus, un pa šo laiku ir lieliski apguvušas moderno dejas soli.

Latvieši izsenis ir skaitījušies liela ēdāju tauta (kad dažus gadus atpakaļ kādam kanādietim jautāja, vai viņš zina tādu tautu - latvieši, atbilde bija sekojoša - Jā es zinu! Tā ir tāda maza, bet ēdelīga tauta, kas dzīvo pie Baltijas jūras un ēd arī sēnes! - tāda atbilde patiesi ir bijusi) un par to mēs paši pārliecinājāmies Norvēģijā. Mūsu ēdienkare atšķiras no tās, ko lieto norvēģi. Daudzi ēdieni nebija no latviešu ikdienas virtuves. Tas bija ļoti interesanti. Visvairāk tika apspriests jautājums par norvēģu tradicionālo ēdienu - garnelēm un brūno sieru. Iespaidi? Vislabākie! Vismaz tagad ir priekšstats par šīm gastronomijām.

Runājot par Norvēģijas energoresursiem var teikt, ka visvairāk izmanto elektroenerģiju. Kā zināms, Norvēģijā 99% no visas elektroenerģijas iegūst ar HES palīdzību. To var izskaidrot ar to, ka Norvēģija ir kalnu zeme un tur ir daudz upju. Līdz ar to elektroenerģijas iegūšana Norvēģijā ir ļoti lēta. Norvēģijā 100kWh maksā tikai ~Ls 0,40. Neskatoties uz to, ka Norvēģija ir naftas lielvalsts, degviela tur ir diezgan dārga. Piemēram, 1 litrs benzīna maksā ~9 NOK (~Ls 0,70), bet 1 litrs dīzeļdegvielas maksā ~ 8 NOK (~Ls 0,62). Taču, ja salīdzināsim degvielas cenu ar pārējo preču cenām, tad varam izsecināt, ka Norvēģijas iedzīvotājiem tā izmaksā apmēram tik pat daudz cik mums Latvijā. Māju apkurē Norvēģijā izmanto elektroenerģiju - visbiežāk grīdas apkure. Apkurei Norvēģijā neizmanto koksni, ogles un naftas izstrādājumus kā kurināmo. Runājot par norvēģu dzīvojamām mājām, tad pārsvarā tās ir būvētas no koka un arī telpās visas mēbeles, sienas, griesti, grīdas ir no koka. Norvēģi savas mājas cenšas būvēt paši saviem spēkiem. Celtniecībai var dabūt kredītu uz pārsteidzoši maziem procentiem - ~3% - 5% gadā!

30.aprīlis

30.aprīlis - un nu klāt atvadīšanās brīdis. Tiek pasniegtas dāvanas, nobirdināta kāda asara, vēl tikai pēdējie foto kadri kopā ar norvēģu draugiem un dodamies prom uz mājas pusi. Daži jaunieši izteica vēlēšanos palikt uz kādu laiku Norvēģijā, taču apsverot visus par un pret virsroku šaubām ņēma ilgas pēc savām mājām.

Izbraucām agri no rīta - pl.9.00., lai dotos uz Norvēģijas trešo lielāko pilsētu - Trondheimu. Pēc pārcelšanās ar nelielo prāmi, pavisam drīz mēs nokļuvām Trondheimā. Uzreiz devāmies uz mūzikas instrumentu muzeju. Tā kā netika ļauts fotografēt un filmēt varējām brīvi nodoties mākslas baudīšanai. Muzejā mūs sagaidīja ļoti elegants gids, kurš iepazīstināja ar plašo taustiņinstrumentu kolekciju. Savu stāstījumu par katru no instrumentiem gids noslēdza ar izsmalcinātu skaņdarbu uz katra no senlaicīgajiem instrumentiem (kā vēlāk izrādījās šim darbam notiek ilgstoša iepriekšējā sagatavošanās).

Pēc muzeja apmeklēšanas devāmies uz vienu no pilsētas kafejnīcām, kur ieturējām kopīgu maltīti. Šoreiz viesmīlīgie norvēģu draugi bija pasūtījuši picas. Daudz, daudz picas. Katrs varēja baudīt tik cik gribēja....

Taču visam agrāk vai vēlāk pienāk gals. Tā arī šoreiz. Pēc abpusējiem pateicības vārdiem un novēlējumiem mēs šķīrāmies un devāmies katrs savu ceļu. Atlikušo dienas daļu varējām pavadīt patstāvīgi pastaigājoties pa pilsētu, apmeklējot veikalus, iegādājoties suvenīrus, aplūkojot arhitektūras pieminekļus. Vakara pusē mūsu autobuss atkal devās kārtējā nakts braucienā, taču šoreiz jau mājup. Likās, ka ikviena sniegotā kalna galotne novēl mums laimīgu ceļu. Jau vakara pusē iebraucam Zviedrijā. Braucot bija redzami ugunskuri - zviedri svinēja valpurģu svētkus. Ugunskurus varēja manīt gandrīz pie katras mājas.

1.maijs

Nākamās dienas rītā - 1.maijā ieradāmies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Neapšaubāmi šī diena bija pilna dažādu notikumu - šajā dienā, tāpat kā pie mums, Stokholmā notika demonstrācijas, mītiņi, koncerti, tautas pulcēšanās dažādās vietās un dažādos sastāvos. Taču tā vai citādi katrs varēja pavadīt šo dienu pilnīgi patstāvīgi līdz par prāmja atiešanas brīdim - pl.18.00. Nevar noliegt, ka Stokholma ir liela un skaista pilsēta, un nevar visu paspēt apskatīt par pusi dienas, taču iespaidus guva visi tik lielā mērā cik kurš vēlējās.

1.maija vakarā prāmis "Baltic Kristina" atkal atstāja krastu, lai dotos uz Tallinu. Jāatzīst, ka tonakt jūra bija nedaudz nemierīga. Dažreiz sašūpoja kuģi tik stipri, ka nevarēja noiet taisni pa klāju vai kādu kuģa gaiteni. Taču kas tā par jūru bez viļņiem? Uz prāmja pavadītās 14 stundas nebūt nebija garlaicīgas. Sastapām daudz jaunu draugu no Igaunijas un Zviedrijas.

2.maijs

Svētdien, 2.maijā, pulksten 9.30. prāmis iebrauca Tallinas ostā. Bija neparasti staigāt pa zemi, kur apkārt vairs nebija kalnu, fjordu. Pēc nelielas ekskursijas pa Tallinu mēs devāmies mājup, un jau pievakarē varējām sasveicināties ar Preiļiem. Atšķirībā no ziemeļiem Latvija mūs sagaidīja skaisti zaļa - kokiem bija saplaukušas lapas, zaļoja zāle, ziedēja puķes.

Paldies sponsoriem

Izsakām pateicību sponsoriem: A/S "Preiļu Siers" un A/S "Līvānu stikls", kuri neliedza līdzekļus dāvanu iegādei. Par A/S "Preiļu Siers" piešķirto naudu tika iegādāti "Laimas" saldumi, bet A/S "Līvānu stikls" dāvināja savus stikla izstrādājumus.

Noslēgums

Šis nedēļu garais ceļojums neapšaubāmi vēl ilgi paliks mūsu atmiņā. Un par to mums ir jāpateicas gan SOLIS projekta autoriem Karlam Torsteinam Hetlandam, projekta koordinatoram Latvijā LU profesoram Tomasam Romanovskam, projekta Solis vadītājai Preiļu Valsts ģimnāzijā Eleonorai Bleivei, Preiļu Valsts ģimnāzijas direktoram Jānim Eglītim, grupas vadītājam PVĢ informātikas skolotājam Jurim Ertam. Īpaši vēlētos izteikt pateicību Risas skolas direktoram Staineram Hoinesam, mūsu vizītes koordinatorei Risas skolā Vigdisai Šei, kā arī skolotājam Egilam Turem.

  Bilžu galerija
Bilžu galerija
  Vārda dienas
Eda, Hedviga, Helvijs
© Alex
Rakstīt PVG         Lietot kā sākumlapu         Saglabāt saiti
Webmaster