Nicā panāktā vienošanās
2000.gada decembrī Nicā, kur Eiropadome vienojās par līgumu pārskatīšanu, lai tos pielāgotu Savienības paplašināšanai, radās vajadzība turpināt institucionālo reformu, kas pēc daudzu domām ir pārāk nedroši izklāstīta 2000.gada starpvaldību konferencē [IGC], un uzsākt plašākas un pamatīgākas debates par Savienības nākotni.
Tāpēc Eiropadome pieņēma "Deklarāciju par Savienības nākotni", kas pievienota Nicas līgumam kā 23.deklarācija. Tika paredzētas trīs fāzes - sākotnējā fāze ar atklātām debatēm, otrā fāze, kuras kārtību noteiktu Eiropadomes sanāksmē Lākenā [Laeken], kas notika 2001.gada decembrī, bet pēc tam jauna starpvaldību konference, kas paredzēta 2004. gadā, lai izlemtu par nepieciešamajiem līgumu grozījumiem.
Nicas deklarācijā cita starpā tika norādītas četras galvenās izskatāmās tēmas - kā izveidot un pārraudzīt precīzāku pilnvaru sadali starp Savienību un dalībvalstīm saskaņā ar subsidiaritātes principu; kā nostiprināt Nicā izsludinātās Pamattiesību hartas statusu; kā vienkāršot līgumus, lai tie būtu labāk saprotami, nemainot to jēgu; kā noteikt valstu parlamentu lomu Eiropas institūcijās.
Lākenas deklarācija
2001.gada 15.decembrī, gadu pēc vienošanās Nicā, Eiropadomes sanāksmē Lākenā tika pieņemta "Deklarācija par Eiropas Savienības nākotni", kas uzliek Savienībai saistības kļūt demokrātiskākai, caurskatāmākai un efektīvākai, kā arī sagatavot Konstitūciju Eiropas pilsoņiem.
Šajā pretenciozajā deklarācijā ir izvirzīti 60 mērķtiecīgi jautājumi par Savienības nākotni, par četrām galvenajām tēmām: pilnvaru sadali, instrumentu vienkāršošanu, institucionālo uzbūvi un virzību uz Konstitūciju Eiropas pilsoņiem.
Eiropadome izlēma sasaukt Konventu, pulcējot galvenās ieinteresētās puses, lai pētītu Savienības turpmākās attīstības izvirzītos pamatjautājumus un lai izskatītu iespējamos risinājumus, kas jāapkopo vienā dokumentā. Šis dokuments būtu pamats sarunām starpvaldību konferencē, kurā pieņems galīgos lēmumus.
Konventa jautājumi
Lākenas deklarācijā ir izvirzīti apmēram sešdesmit jautājumi galvenokārt par šādiem tematiem:
Labāk formulētas un noteiktas Savienības pilnvaras.
Savienības instrumentu vienkāršošana: likumdošanas funkciju un īstenošanas pasākumu nošķiršana; juridisko instrumentu skaita samazināšana; plašāka pamata tiesību aktu izmantošana utt.
Lielāka demokrātija, caurskatāmība un efektivitāte: Eiropas Komisija (jo īpaši Komisijas priekšsēdētāja un Komisijas locekļu iecelšanas kārtība); Eiropas Parlamenta pilnvaras un vēlēšanas; Padomes loma, institucionālais līdzsvars un valstu parlamentu loma; lēmumu pieņemšanas procesa un iestāžu darba efektivitāte.
Attiecībā uz Eiropas konstitūciju: pašreizējo līgumu vienkāršošana (ietverot atšķirību starp Savienību un Kopienām un trīs pīlāru struktūru); Līguma sadalīšana pamatlīgumā un citos noteikumos; Pamattiesību hartas statuss, iespēja pieņemt konstitūcijas tekstu utt.
Eiropas Konventa sastāvs
Konvents sastāv no 105 locekļiem:
priekšsēdētājs (Valerī Žiskārs d'Estēns) un divi priekšsēdētāja vietnieki (Džuliāno Amato un Žans Liks Dehāns);
28 valstu un valdību vadītāju pārstāvji no piecpadsmit dalībvalstīm un trīspadsmit kandidātvalstīm;
56 valstu parlamentārieši (divi no katras dalībvalsts un kandidātvalsts);
16 Eiropas Parlamenta locekļi;
2 Eiropas Komisijas pārstāvji (Mišels Barnjē un Antonio Vitorīno).
Kandidātvalstu pārstāvji (trīspadsmit plus divdesmit seši) pilnībā piedalās Konventa apspriedēs, taču tie nevar izjaukt dalībvalstu starpā panāktās vienošanās.
Konventa locekļus var aizstāt vietnieki. Ir arī trīspadsmit novērotāji:
3 pārstāvji no Ekonomikas un sociālo lietu komitejas;
3 pārstāvji no Eiropas sociālajiem partneriem;
6 pārstāvji no Reģionu komitejas, ko ieceļ no reģioniem, pilsētām un reģioniem ar likumdevēja pilnvarām;
Eiropas vidutājs (ombudsman).
Prezidijā ietilpst divpadsmit cilvēki:
prezidija priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki,
pārstāvji no Konventa laikā prezidējošo trīs dalībvalstu valdībām (Ana Palasio Valeresundi (Spānija), Henings
Kristofersens (Dānija) un Georgs Katiforis (Grieķija)),
divi pārstāvji no valstu parlamentiem (Džons Bratons un Žizela Stjuarte),
divi Eiropas Parlamenta pārstāvji (Inigo Mendes de Vigo un Klauss Henšs) un
divi Komisijas pārstāvji (Mišels Barnjē un Antonio Vitorīno).
Aloizs Peterle (Slovēnijas parlamenta pārstāvis) ir aicināts apmeklēt sanāksmes, jo neviens prezidija loceklis nav no kandidātvalstīm.
Padomes ģenerālsekretariāts darbojas kā Konventa sekretariāts. Konventa ģenerālsekretārs ir sers Džons Kers.
Grafiks
Konventa atklāšanas sēde notika 2002.gada 28.februārī. Plenārsēdes notiek divas nepilnas dienas vienu vai divas reizes mēnesī. Konvents ar saviem darba rezultātiem iepazīstinās Eiropadomi 2003.gada 20.jūnijā Tessalonikos, Grieķijā (Thessaloniki).
Žiskārs d'Estēns ir plānojis trīs Konventa darba fāzes:
pirmā fāze, kas ir jau pabeigta, bija veltīta informācijas un iepriekš pieņemto nostāju apkopošanai;
otrajā fāze, kas ilga līdz 2002.gada beigām, "mūsu uzdevums (...), ko sagatavojušas desmit mūsu darba grupas, būs atrast labāko atbildi daudzajiem pieprasījumiem pēc lielākas vienkāršības un efektivitātes, kā arī pieprasījumiem samazināt introspekciju un konfliktus institūciju starpā" 1;
2003.gadā: secinājumu izdarīšana un "galīgā dokumenta" projekta izstrāde, kas būtu sākumpunkts starpvaldību konferences sarunām. Sākotnējais mērķis bija pabeigt darbu līdz gada vidum, taču Žiskārs d'Estēns jau ir brīdinājis, ka iespējams nāksies lūgt Eiropadomi pagarināt sākotnējos termiņus.
Vēl nav noteikts starpvaldību konferences darba termiņš. Nicas līguma 23. deklarācijā ir minēts tikai tas, ka tā tiks sasaukta "2004. gadā".
Konventa rezultāti
Priekšsēdētājs katrā Eiropadomes sanāksmē sniedz mutisku ziņojumu par darba norisi.
Konventa priekšlikumus pieņem vienprātīgi, kandidātvalstu pārstāvjiem nav iespējas tos kavēt. Ja ir piedāvātas vairākas izvēles, var sīkāk norādīt katrai no tām saņemto atbalstu.
Konvents sagatavos galīgo dokumentu, kurā būs ietvertas vai nu dažādas izvēles, vai priekšlikumi, ja būs panākta vienprātība. Konventa priekšsēdētājs šos rezultātus iesniegs Eiropadomei.
Kopā ar valstu debašu rezultātiem par Savienības nākotni galīgais dokuments kalpos par sākumpunktu diskusijām starpvaldību konferencē, kura pieņems galīgos lēmumus.
Konstitucionāla līguma izstrāde
Vairākums Konventa locekļu atbalsta pēc iespējas detalizētāka konstitucionālā līguma izstrādi.
2002.gada 28. un 29.oktobra plenārsēdē priekšsēdētājs Žiskārs d'Estēns iesniedza konstitucionālā līguma uzmetumu, ko izstrādājis prezidijs. Šis teksts ietver principu, ar ko Savienībai piešķir vienotas juridiskas personas statusu, ļaujot apvienot Kopienas un Savienības līgumu. Līguma projekts sastāv no trijām daļām:
pirmajā daļā būtu ietverti noteikumi, ar ko nosaka Savienības jēdzienu, definē tās mērķus, izskaidro Savienības pilsoņa statusa būtību un pamattiesības; ES pilnvaras, iestādes, finansējumu utt.;
otrā daļa pievērstos Savienības dažādu jomu politikai un darbībām un ietvertu daudzus esošo līgumu noteikumus;
trešajā daļā būtu nobeiguma klauzulas un klauzulas, kas nodrošina juridisko nepārtrauktību starp Eiropas Kopienu un Savienību.
Šo sākotnējo uzmetumu vēlāk var papildināt ar Konventa apstiprinātiem citu darba grupu rezultātiem. Jaunajam konstitucionālā līguma variantam vajadzētu būt gatavam 2003.gada sākumā, un tas būtu pamats darba trešajai sarunu fāzei.
Darba metodes
Konventa plenārsēdes notiek Eiropas Parlamentā Briselē.
Prezidija sanāksmes notiek Padomes ēkā.
Visi locekļi (vai viņu vietnieki) un visi novērotāji var rakstiski iesniegt priekšlikumus prezidijam. Priekšlikumi var būt individuāli vai kolektīvi. Sekretariāts nosūta šos priekšlikumus locekļiem (vai viņu aizstājējiem) un novērotājiem, un tie ir pieejami arī Konventa Interneta mājas lapā.
Konventa sēdes notiek Eiropas Savienības vienpadsmit valstu valodās ar sinhrono tulkojumu. Turklāt pēc kandidātvalstu lūguma Konventa locekļi no šīm valstīm var uzrunāt Konventu savā valodā, bet tulkojumu nodrošina (tulks pavada runātāju) kādā no Kopienas valodām (pēc tam desmit pārējās Kopienas valodās tulkojumu nodrošina kā parasti).
Sekretariāts pēc katras sēdes izdala kopsavilkuma ziņojumu. Pilna sēdes stenogramma dalībvalstu valsts valodās atrodama arī Konventa Interneta mājas lapā.
Ir izveidotas darba grupas (skatīt turpmāk).
Darba grupas
Prezidijs nosaka šo grupu pilnvaras, darba kārtību un uzbūvi. Tika paredzēts, ka katrā grupā būs no 20 līdz 25 dalībniekiem, ņemot vērā to, ka jābūt pārstāvētām Konventa dažādajām daļām un ka katrs Konventa loceklis var piedalīties visās darba grupu sanāksmēs. Sekretariāts sagatavo kopsavilkumu pēc katras sanāksmes.
Pirmās darba grupas tika izveidotas 2002.gada maijā. Katru grupu vada prezidija loceklis:
I grupa: Kā visefektīvāk iespējams pārraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu? Vai ir jāizveido pārraudzības mehānisms vai procedūra? Vai šai procedūrai jābūt politiskai un/vai tiesiskai? Grupas vadītājs: I. Mendes de Vigo. Komisiju pārstāv A. Vitorīno.
II grupa: Ja nolemj Līgumā iekļaut Pamattiesību hartu, kā to īstenot un kāda būs šādas rīcības ietekme? Kādas sekas būs tam, ka Kopiena/Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai? Grupas vadītājs: A. Vitorīno
III grupa: Kādas būtu sekas, ja skaidri tiktu atzīts ES juridiskās personas statuss? Un kādas būtu sekas, ja Savienības juridiskās personas statusu apvienotu ar Kopienas juridiskās personas statusu? Vai tas palīdzētu vienkāršot līgumus? Grupas vadītājs: Dž. Amato. Komisijas pārstāvis ir Darba grupas Eiropas Savienības nākotnei direktors P. Ponzāno.
IV grupa: Kāda ir valstu parlamentu loma pašreizējā Eiropas Savienības struktūrā? Kuri valstu noteikumi darbojas vislabāk? Vai mums ir jāveido jauni mehānismi/procedūras valstu vai Eiropas līmenī? Grupas vadītāja: Ž. Stjuarte. Komisiju pārstāv M. Barnjē.
V grupa: Kā turpmāk rīkoties ar tā dēvētajām papildu pilnvarām: vai jāpiešķir dalībvalstīm ekskluzīvas pilnvaras tajās jomās, kur Savienībai pašlaik ir papildu pilnvaras, vai arī būtu skaidri jānosaka Savienības papildu pilnvaru robežas? Grupas vadītājs: H. Kristofersens. Komisiju pārstāv P. Ponzāno.
VI grupa: Vienotas valūtas ieviešana nozīmē intensīvāku sadarbību ekonomikas un finanšu jomā. Kā varētu attīstīties šāda veida sadarbība? Grupas vadītājs: K. Henšs. Komisiju pārstāv M. Barnjē.
Šīs grupas darbu sāka jūnijā. Tās visas pieņēma savus nobeiguma ziņojumus, un rezultāti tika apspriesti Konventa plenārsēdēs.
2002.gada 12.septembra plenārsēdē izveidoja četras jaunas darba grupas:
VII grupa: Ārējās darbības. Grupas vadītājs: Ž.L. Dehāns. Komisijas pārstāvis: M. Barnjē.
VIII grupa: Aizsardzība. Grupas vadītājs: M. Barnjē.
IX grupa: Procedūru un juridisko instrumentu vienkāršošana. Grupas vadītājs: Dž. Amato. Komisijas pārstāvis: P. Ponzāno.
X grupa: Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa. Grupas vadītājs: Dž. Bratons. Komisijas pārstāvis: A. Vitorīno.
Šīm grupām ir jāpieņem nobeiguma ziņojumi vēlākais līdz decembra sākumam. Rezultātus apspriedīs 5., 6. un 20. decembrī Konventa plenārsēdēs.
200.gada decembra sākumā tika izveidota XI darba grupa "Sociāla Eiropa", kura savus darba rezultātus apspriedīs 2003.gada 6. un 7.februārī:
XI darba grupa: Sociāla Eiropa. Grupas vadītājs: Katiforis. Komisijas pārstāvis: D.O'Sullivans.
Konventa finansēšana
Kopējais 2002. gada pagaidu budžets ir 10,5 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljonus tieši sedz iestādes, dalībvalstis un kandidātvalstis, bet 4 miljonus sedz īpašais Konventa fonds, ko veido triju institūciju iemaksas, pamatojoties uz 2002.gada 28.februārī noslēgto vienošanos starp institūcijām.
Komisijas dalība Konventa darbā
Lākenas Eiropadomes sanāksmes priekšvakarā Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības nākotni ar nosaukumu "Kopienas metodes atjaunošana" (2001.gada 5.decembra paziņojums, COM (2001) 727).
M.Barnjē un A.Vitorīno aktīvi piedalās gan Konventa plenārsēdēs, gan darba grupu sanāksmēs. Viņi ir prezidija locekļi.
22.maijā Komisija pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Projekts Eiropas Savienībai" (COM (2002) 247 final).
5.decembrī Komisija pieņems paziņojumu, kurā tā noteiks organizatorisko sistēmu Eiropas projekta atbalstam (COM (2002) 728).
Komisija Ģenerālsekretariātā ir izveidojusi darba grupu par Savienības nākotni un institucionāliem jautājumiem, kas tai ļauj aktīvi piedalīties Konventa darbā. Visos ģenerāldirektorātos ir izveidots arī korespondentu tīkls.
Forums par Eiropas Savienības nākotni
Lākenas deklarācija paredzēja atklāt Forumu sabiedriskajām organizācijām par Eiropas Savienības nākotni (sociālajiem partneriem, ekonomiskajām aprindām, NVO, akadēmiskām organizācijām utt.), lai turpmāk paplašinātu debates un iesaistītu visu sabiedrību.
Tas ir veidots kā atklāts to Eiropas un valstu organizāciju tīkls, kuras izrāda savu interesi, iesniedzot Konventam priekšlikumus.
Šos priekšlikumus publicē oriģinālvalodā, pievienojot kopsavilkuma tulkojumu.
Konventa sekretariāts forumam ir izveidojis Interneta mājas lapu, bet Komisija ir atbildīga par tehnisko nodrošinājumu.
Konventa sekretariāts ir atbildīgs par citu Foruma darbību organizēšanu un izpildi, sevišķi uzklausīšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Komisiju un pārējām ES institūcijām un iestādēm, lai nodrošinātu, ka ir pārstāvēta plaša sabiedrība.
Turpmākai informācijai
Rakstiet uz Padomi Konventam, izskatīšanai Konventa sekretariātā, 175 rue de la Loi. B-1048 Brussels; fakss + 32 2 285 81 55, e-pasts: anne.walter@consilium.eu.int.
Apmeklējiet arī:
Konventa oficiālo Interneta mājas lapu: http://european-convention.eu.int
Foruma Interneta mājas lapu: http://europa.eu.int/futurum/ibrum convention
Futurum publisko debašu Interneta mājas lapu: http://europa.eu.int/futurum/index_fr.htm
+ Komisijas ierēdņiem: SG-TF1 nodaļas vadītā Intracomm Interneta mājas lapa par ES nākotni, kurā ietverts Nicas un Lākenas deklarācijas teksts un citi dokumenti uzziņām: http ://www.cc.cec/home/dgserv/sg/i/future_europe/
Autore: Veronika Verlopa
Nodaļa: SG/F1-AU/1
Datums: 2002.gada 29. novembra redakcija, papildināta 2003.gada 13.janvārī