| 
| 
| 
| 
| 
Kakao koka noslēpumu atklāja Amerikas tropiskajos lietus mežos. Šā koka pākstīs atklāja pupas, kuras bija iespējams pārvērst šokolādes dzērienā un vēlāk jau šokolādes izstrādājumos. Pirmie cilvēki, kuri zināja, kā iegūt šokolādi, bija atrodami jau antīkajās Meksikas un Centrālamerikas kultūrās. Šie cilvēki, to starpā arī maiji un acteki, jauca grauzdētas kakao koka pupiņas ar dažādām garšvielām (čillī pipariem, kukurūzas miltiem, u.c.), lai iegūtu pikantu, putojošu dzērienu. Neskatoties, ka dzērienu uzskatīja par īpaši karalisku privilēģiju, maiju sabiedrības klasiskajā periodā to bija nogaršojis gandrīz ikviens, taču senajā acteku sabiedrībā šo svēto dziru vispirms un lielākoties dzēra tikai valdnieks, priesteri, izcili karotāji un lieltirgotāji. Dzērienam bija liela loma arī šo civilizāciju reliģiskajā dzīvē – priesteri kakao pupiņas pasniedza kā veltījumu dieviem un kakao dzērienu izmantoja svētajās, reliģiskajās ceremonijās.
16. gs. spāņu iekarotāji aizveda šīs kakao pupiņas uz Spāniju, kur, rodoties jaunām receptēm, dzēriena popularitāte izplatījās visā Eiropā, neskatoties uz to, ka spāņi šīs receptes no citiem slēpa gandrīz simts gadu. No tiem laikiem, kad dzēriens kļuva par populārāko un iecienītāko pasaulē, gadu gaitā tas ir mainījies jaunu tehnoloģiju un jaunievedumu ietekmē, taču joprojām ir saglabājis savu izcilo garšu un vērtību cilvēku acīs.
