Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām.
Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness.
Zemes masa ir 5,9742×1024 kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā.
Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem un kosmiskajiem putekļiem.
Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu.
Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu (4,54 × 109 gadi ± 1%) un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu.
Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās.
Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.
Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī.
Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes — cilvēki.
Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa—skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas.
Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.
Cita Zemes īpatnība, kas to atšķir no pārējām apzinātajām planētām, ir Zemes garozas tektoniskā aktivitāte.
Zemes garozai ir divi galvenie veidi — okeāniskā Zemes garoza un kontinentālā Zemes garoza.
Abu veidu Zemes garozas atrodas nepārtrauktā kustībā un to kustība arī nodrošina Zemes ekosistēmas stabilitāti un attīstību.
71% Zemes virsmas klāj okeāni, bet atlikušo daļu sastāda kontinenti un salas.
Pirmais Zemes attēls no kosmosa tika iegūts 1959. gadā no Explorer 6 pavadoņa.
Jurijs Gagarins bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Zemi no kosmosa 1961. gadā.
Savukārt Zemes uzaušanu no Mēness apvāršņa pirmā ieraudzīja Apollo 8 komanda 1968. gadā.
