Maizi nevajag cept trešdienās un piektdienās, lai tā nepelētu.
Maize jāmīca resnām meitām, tad maize ir mīksta un briedīga.
Kad maizi mīca, vajag bārties vai citu tādu troksni taisīt, tad maize labi rūgst.
Kad maizei raugu liek klāt, tad jāsmejas, lai labi rūgst.
Kad maizi mīca, nevajag dzert, jo tad maize padodas ūdeņaina.
Ja, maizi krāsnī laižot, kukuļus nenogludina, būs nesmuki bērni.
Ja grib, lai maize izceptos laba, nedrīkst slavēt cepēju, bet jāsaka: «Maizīte kā saulīte, cepēja kā cūka.»
Ja maizes kukuļi cepot saķērušies kopā, tad arī ēdāji būs saķērušies draudzīgi un saticīgi.
Ja maizes kukulis, no krāsns laukā ņemot, apveļas, būs neveiksmes.
Karstu maizi nedrīkst ar nazi griezt, jo tad cepējam mugura sāp.
Maizi griežot, vienmēr vajag celties stāvus, lai cepējs ilgi dzīvotu.
Ja ēdājs vēl nav apēdis vienu maizes šķēlīti, bet nogriež un sāk ēst otru, tad tam būs divas sievas (vīri).
Ja maizes rieciens nogriežas šķībi, tad griezējs ir melojis.
Kas donu augšupēdus atstāj, tas nevar parādus nomaksāt.
Ja maize izkrīt no rokām, tad ēdājs nav to pelnījis.
Otra iekostu maizi nevajag ēst, jo tad ēdāji plēsīsies.
Ja meita apēd 99 maizes galiņus, tad dabūs saimnieka dēlu par vīru.
Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajagot iesviest malku krāsnī, jo tā esot kā laipas pāri par šķīstīšanās uguni uz debesīm.
Ja ēd otra iekostu maizi, tad jāmaksā tā parādi.
Ja ēdot nokrīt maize, tad nākošā dienā šai mājā ieradīsies kāds nabags.
Ja sapnī ēd maizi, tad būs bagāts.