Kosmētikas sintētiskās sastāvdaļas, no kurām jāizvairās

1. Methyl, Propyl, Butyl un Ethyl Paraben (metilparabēns, propilparabēns, butilparabēns un etilparabēns) — izmanto kā inhibitorus mikroorganismu augšanai un lai pagarinātu produkta derīguma termiņu. Izraisa dažādas alerģiskas reakcijas un ādas izsitumus. Pētījumi pierāda, ka tie ir estrogēni līdzekļi un ķermenis tos var uzsūkt caurādu. Plaši izmantoti, lai arī zināms, ka tie ir toksiski.

2. Diethanolamine (DEA), Triethanolamine (TEA) — kosmētikā bieži izmantoti kāemulgatori un/vai putojoši līdzekļi. Tie var izraisīt alerģiskas reakcijas, acu kairinājumu, kā arī matu un ādas sausumu. DEA un TEA ir amīni (amonjaka savienojumi) un var izraisīt audzēju izraisošus nitrozamīnus, nonākot kontaktā ar nitrātiem. Tie kļūst toksiski, ja organisms tos uzņem ilgstošā periodā.

3. Diazolidinyl Urea, Imidazolidinyl Urea — šie ir plaši izmantoti konservanti. Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (American Academy of Dermatology) ir atklājusi, ka tas ir primārais kontakta dermatīta izraisītājs. Tirdzniecības nosaukumi tiem ir arī Germall II un Germall 115. Neviens no tiem nesatur pretsēnīšu vielas, un tos jākombinē ar citiem konservantiem. Abas šīs ķīmiskās vielas satur formaldehīdu, kas arī var būt toksisks.

4. Sodium Lauryl/Laureth Sulfate (SLS)— lēts un spēcīgs mazgāšanas līdzeklis, ko izmanto šampūnos tā attīrošo un putojošo īpašību dēļ. Bieži vien to iegūst no naftas, un to bieži nomaskē pseidodabīgajā kosmētikā ar frāzi „iegūts no kokosriekstiem”. Izraisa acu kairinājumu, plēkšņu veidošanos galvas ādā, kas līdzinās blaugznām, ādas izsitumus un citas alerģiskas reakcijas.

5. Petrolatum (petrolātums) — zināms arī kā naftas želeja. Šo minerāleļļas atvasinājumu kosmētikā izmanto tā mīkstinošo īpašību dēļ. Tas absolūti nebaro ādu un var izjaukt organisma paša dabīgo mitrināšanas mehānismu, kas noved pie sausuma un saplaisāšanas. Bieži vien petrolatum pats rada tās problēmas, kuras it kā atvieglo. Ražotāji izmanto šo ķīmisko vielu, jo tā ir neticami lēta.

6. Propylene Glycol (propilēnglikols) — ideālā gadījumā tas ir augu glicerīns savienojumā ar labības alkoholu, kas abi ir dabīgas izcelsmes. Bet parasti tas ir sintētisks petroķīmisks sajaukums, ko izmanto kā mitrinātāju. Ir atklāts, ka tas izraisa alerģiskas reakcijas, nātreni un ekzēmu. Kad jūs uz etiķetes redzat PEG (polyethylene glycol) vai PPG (polypropylene glycol), uzmanieties – tie ir radniecīgi sintētiski materiāli.

7. PVP/VA Copolymer (PVP/VA Kopolimērs) — no naftas iegūta ķīmiska viela, ko izmanto matu lakās, ieveidošanas līdzekļos un citos kosmētikas līdzekļos. To var uzskatīt par toksisku, jo ieelpotās daļiņas var bojāt jutīgu cilvēku plaušas.

8. Stearalkonium Chloride (stearalkonija hlorīds) — kvartārā amonjaka savienojums, ko izmanto matu balzāmos un krēmos. To radījusi audumu rūpniecība kāaudumu mīkstinātāju. Tas ir daudz lētāks un vieglāk izmantojams matu balzāmos nekāproteīni vai augu ekstrakti, kas kopj matus. Izraisa alerģiskas reakcijas. Toksisks.

9. Sintētiskās krāsvielas — izmanto, lai kosmētikas līdzekli padarītu „skaistu”. No sintētiskajām krāsvielām un sintētiskajām matu krāsām ir jāizvairās, cik vien iespējams; uz etiķetēm tās parādīsies kā FD&C vai D&C, kam sekos krāsvielas nosaukums un numurs. Piemēram, FD&C Red No. 6 / D&C Green No. 6. Vairums sintētisko krāsvielu var būt kancerogēnas. Ja tās ir minētas kosmētikas līdzekļa sastāvā, nelietojiet to.

10. Sintētiskās smaržvielas — kosmētiskajos līdzekļos izmantotajām sintētiskajām smaržvielām var būt līdz pat 200 sastāvdaļu. Nav iespējams zināt, kas tās parķīmiskajām vielām, jo uz etiķetes ir vienkārši rakstīts „smaržviela” („parfum”). Šo ķīmisko vielu izraisīto problēmu vidū ir galvassāpes, reiboņi, ādas izsitumi, hiperpigmentācija, spēcīgs klepus, vemšana, ādas kairinājums – sarakstu var turpināt un turpināt. Padoms: „Nepērciet kosmētikas līdzekli, kam uz etiķetes ir uzraksts „smaržviela” („fragrance” vai „parfum”).