Sandis pieder pie septiņdesmit otrā gadā dzimušo puišu paaudzes. Bērnībā mamma viņu aizveda uz daiļslidošanas nodarbībām, taču ilgi viņš tur negrozījās. Par talantīgu neviens viņu nesauca, un laikam jau pareizi darīja, jo tad jaunajam cilvēkam gribētos domāt, ka viņš hokejā ir sasniedzis visu. Sešpadsmit gadu vecumā Sandi izmeta no komandas. Treneris bija nikns par viņa paviršo attieksmi pret spēli - tādam hokejā vietas nebija. Pēc pusotra gada jau cits treneris aicināja viņu atpakaļ...........

Ozo citā rakursā...

...tajā dienā viņš atgriezās no kārtējā mača [vai arī no kārtējās dzeršanas]... toreiz viss sajaucās - hokejs un bāri, treniņi un plostošana. Kad viņu piedzērušos apstādinās policisti, tad jau visa hokeja pasaule būs lietas kursā, ka NHL zvaigznei ir nopietnas problēmas ar alkoholu! Situācija nopietna, sarunas īsas, rokudzelži, policijas iecirknis un vēlāk varbūt pat reāls cietumsods. Pats Sandis atzina, ka bailes tajā brīdī neizjuta, tikai pilnīgu vienaldzību, un, kā izrādījās, atpakaļceļa vairs nav...