Atpakaļ

 

                                            LAUKSAIMNIECĪBA

 

Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kura nodarbojas ar augu vai dzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu pārtiku vai citas izejvielas. Lauksaimniecība sākusi attīstīties neolītā, un ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi un attīstību. Aprēķināts, ka ap 40% pasaules iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr kopšIndustralizācijas sākuma tās nozīme arvien mazinās un tā veido tikai ap 5% no pasaules kopprodukta (t.i. visu pasaules valstu kopējā iekšzemes kopprodukta).

 

 

                                                                                                    ZEMKOPĪBA

 

Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai. Zemkopība ir lauksaimniecībasapakšnozare. Zemkopība ir viens no vecākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem. Tā aizsākās vēl Akmens laikmetā ar pārtikai derīgu savvaļas augu vākšanu, pakāpeniski pārejot uz to kultivēšanu. Senākās civilizācijas, kā Mezopotāmija vai Ēģipte, balstījās galvenokārt uz zemkopību. Zemes ražības un līdz ar to arī pārtikas krājumu palielināšanai, šīs civilizācijas (upju ieleju civilizācijas), lai apūdeņotu apstrādājamos laukus, kā arī uzlabotu to kvalitāti ar upju dūņām, būvēja sarežģītas irigācijas sistēmas.

Mūsdienās ekonomiski attīstītajās valstīs zemkopībā tiek izmantota augsti attīstītas tehnoloģijas, kā arī bioloģijas, ķīmijas, ģenētikas un citu zinātņu sasniegumi.

 

                                                   LOPKOPĪBA

 

Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojās ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.

Lopkopības aizsākumi ir meklējami senā pagātnē, kad, noslēdzoties pēdējam ledus laikmeta cilvēki pieradināja pirmos mājdzīvniekus. Pāris tūkstošos gadu norisinājās sociālekonomiska revolūcija, nomainot iepriekš pastāvošo "mednieku un vācēju" kultūras kārtību. Šo revolūciju ieīmēja augu un dzīvnieku domestikācija, un dažos autoritatīvos rakstos tā raksturota kā svarīgākais un iespaidīgākais notikums mūsu sugas vēsturē.

Lopkopība attīstījās reizē ar zemkopību un tas nodrošināja cilvēkiem iztiku. Rezultātā ciltis pārstāja klejot un apmetās uz dzīvi vienuviet. Lopkopība arī samazināja patērēto laiku un enerģiju barības iegūšanai, ko pirms tam mednieki patērēja medībās.

Latvijā lopkopība piedzīvojusi plašu attīstību un tai ir bagāta vēsture. Galvenā lopkopības nozare Latvijā pašlaik ir piena lopkopība.Mūsdienās, kad lopkopībā ir pārņemtas industriālās ražošanas metodes, (masveida dzīvnieku audzēšana fermās), var runāt parindustriālo lopkopību.

 

 

Atpakaļ