Breaking.

             Breaking ir populārākais no hip hop kultūras deju stiliem. Par šo deju veidu arī ir visplašākā informācija, tomēr bieži tā ir neprecīza un pretrunīga. Šodien breaking deju stils ir savādāks nekā tā pirmsākumos. Tas vairs nav Ņujorkas pagrīdes bandu dzīves stils, bet gan cilvēku aizraušanās visā pasaulē. Šajā nodaļā plašāk tiks izpētīta breaking vēsture un attīstība, kā arī tā dažādie rašanās veidi.
             Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Ņujorkā bija liels imigrantu pieplūdums. Imigranti lielā skaitā ieradās no Jamaikas, Puertoriko, Kubas, Barbadosas un Eiropas. Imigranti apmetās uz dzīvi Ņujorkas nabadzīgākajos rajonos. Viens no šādiem rajoniem bija Bronksa. Lielākajā daļā informācijas avotu Bronksa ir aprakstīta, kā viens no nabadzīgākajiem rajoniem Ņujorkā. Tajā atradās daudz pamestu māju, narkomānu un ielu bandu. Pēc Bronksas iedzīvotāju domām, tā bija mierīga un multikulturāla vide. Kubas kafijas smarža un mambo ritmi atdzīvināja Bronksu.
             Sešdesmitajos gados Jamaikas valsts centās iegūt neatkarību no Lielbritānijas. Šajā laikā Jamaikā bija ļoti slikts ekonomiskais stāvoklis. Daudzi Jamaikas iedzīvotāji imigrēja uz Ņujorku. 1967. gadā viens no imigrantiem bija Klīvs Kembels, kas divpadsmit gadu vecumā ar ģimeni ieradās Bronksā. Skolā vienaudži Klīvam Kembelam deva iesauku Herkuless, viņa izskata dēļ. Klīvu ļoti saistīja mūzika, un viņa elks bija tā laika slavenākais mūziķis Džeims Brauns. Klīvs Kembels sāka strādāt par dīdžeju dažādos Bronksas klubos. Klīvam nepatika viņa iesauka Herkuless, tādēļ viņš izveidoja no šīs iesaukas pārveidotu skatuves vārdu Kool Herc. Jaucot Džeimsa Brauna mūziku ar jamaikiešu bungu skaņām un miksējot divas vienādas dziesmas, dīdžejs Kool Herc izveidoja jaunu mūzikas stilu, kas bija kaut kas jauns un nedzirdēts cilvēkiem. Stilu raksturoja lauzta ritma mūzika. Septiņdesmito gadu sākumā lauzts ritms bija tikai dziesmas nelielā daļā. Pie šīs lauztās ritma daļas arī veidojās breaking deju stils.
             1969. gadā tā laika slavenākais mūziķis Džeims Brauns izdeva singlu „Get on the good foots”. Ir viedoklis, ka singls tika izdots 1972. gadā, taču pēc manām domām, un arī vairākumā izziņas materiālu ir minēts 1969. gads. Dziesmas laikā Džeims Brauns izpildīja akrobātiskas un enerģiskas kustības. Kad viņš uzstājās Bronksā, Madisonas laukumā, to ievēroja jaunieši no ielu bandām. Šie jaunieši sāka atdarināt  Džeimsa Brauna kustības uz ielas un klubos. Džeimsa Brauna enerģiskās un akrobātiskās kustības ir pieņemts uzskatīt par pirmajām breaking kustībām. Septiņdesmito gadu sākumā ielu bandas bieži apmeklēja klubus. Katrai bandai bija savi iecienītākie deju klubi. Bieži materiālos ir minēts, ka breaking ir sācies pamestās mājās un narkomānu pulcēšanās vietās, tomēr, atsaucoties uz  deju stila aizsācējiem, breaking ir radies klubos, māju pagalmos un pat skolu gaiteņos. Septiņdesmito gadu sākumā klubos spēlēja dīdžeja Kool Herc radītās lauztā ritma skaņas. Jaunieši no ielu bandām dejoja Džeimsa Brauna kustības lauztajā ritma daļā. Šīm kustībām tika dots nosaukums Good foot.
             Septiņdesmito gadu sākumā Bronksā pastāvēja ļoti daudz bandu, piemēram, „Black spades”, „The savage skulls”, „The young Lords” un citas. Šīs bandas savā starpā cīnījās. Drīz vien  bandas sāka imitēt īstu kauju batlā. Batls ir divu komandu cīņa ar dejiskām kustībām (battle (angļu val.)- cīņa, kauja). Bandu locekļi bija pirmie breaking deju stila aizsācēji. Dejotāji nostājās vienā aplī, un centās pierādīt savas bandas pārspēku pār otru bandu. Dejošana aplī ir aizgūta no afrikāņu ciltīm. Batlā uzvarēja tās bandas locekļi, kuriem bija ātrākas kustības, oriģinālākas kombinācijas un labāka radošā izdoma. Bandu locekļi arī piekopa karatē cīņas mākslu, lai sevi aizstāvētu un uzbruktu pretiniekiem. Šīs kaujinieciskās kustības bandu locekļi ielika savās kombinācijās. Bandas pamazām kļuva par pirmajām komandām. Pirmās komandas bija „The Nigga Twins”, „The Bronx boys”, „Zulu kings”un citas.
             Kajans Azins, sešdesmito gadu beigās, bija bandas „Black Spades” viens no līderiem. Šajā laikā Bronksā ļoti aktuālas bija bandu savstarpējās sadursmes. Vienā no sadursmēm mira Kajana Azina labākais draugs. Tas ļoti ietekmēja Kajanu, un viņš saprata, ka šīs bandu nežēlīgās cīņas savā starpā ir bezjēdzīgas. Kajana doma bija mainīt bandu negatīvos uzskatus pozitīvajā enerģijā. Viņš centās bandu cīņas attēlot kā mākslu, bez asins izliešanas. Bandu zīmējumus uz ielām viņš izvērsa par graffiti mākslu, kas šodien ir pazīstama un populāra visā pasaulē. Šajā laikā viņš pieņēma pseidonīmu Afrika Bambaataa, kas tulkojumā nozīmē mīlošais līderis. Ar minēto pseidonīmu Kajanu Azinu šodien pazīst visā pasaulē kā hip hop kultūras pamatlicēju. Viņš apvienoja visas hip hop kultūras daļas un attīstīja tās par mākslām. 1969. gadā Afrika Bambaataa organizēja vienu no pirmajām breaking komandām „Zulu Kings”, kas veiksmīgi uzstājās dažādos Ņujorkas deju klubos, un popularizēja breaking deju stilu.
             Good foot kustības pamazām attīstījās un pilnveidojās. Daudzi elementi tika ņemti no brazīliešu kara mākslas capoeiras, kā arī no filmām par kung fu un afrikāņu ciltīm. Septiņdesmito gadu sākumā kustības bija tikai stāvus pozīcijā, taču pamazām, breaking deju stilam attīstoties, parādījās arī kustības uz zemes. Šīs kustības sauca par down-rock. Dejotājs vispirms savu kombināciju sāka ar līdzsvara kustībām stāvus pozīcijā- top-rock, tad pārgāja uz grīdas kombinācijām- down-rock, un katras kombinācijas beigās dejotājs izpildīja freeze (ķermeņa nekustīgu fiksēšanu kādā pozā). Septiņdesmito gadu sākumā cilvēkiem breaking nebija vienkārši hobijs vai aizraušanās, tas bija dzīves stils. Breaking bija daļa no ikdienas. Bronksā sākotnēji dejotāji bija melnādainie jaunieši, kas ļoti bieži dejoja dīdžeja Kool Herc ballītēs. Dīdžejs Kool Herc deva viņiem nosaukumu b-boys. Pēc dīdžeja Kool Herc teiktā b-boys nozīmē break-boys, jo  jaunieši dejoja lauzta ritma mūzikā ( break (angļu val.)- lauzts). Materiālos sastopamas dažādas versijas terminam b-boys. Ļoti bieži ir sastopams atšifrējums bronx-boys, jo  jaunieši dzīvoja Bronksā. Retāk izskan versija, ka b-boys termins nozīmē beat-boys vai breakbeats-boys. Šis viedoklis radās, jo lauztās skaņas mūzikā bija bungu sitieni (beat (angļu val.)- sitiens). Vēlākajos gados parādījās atšifrējumi boogie-boys un boogaloo-boys. Termini izveidojās, jo astoņdesmito gadu sākumā breaking un electric boogie deju stili saplūda kopā. Lai gan lielākoties dejotāji septiņdesmito gadu sākumā bija zēni, tomēr bija sastopamas arī meitenes dejotājas. Šīs meitenes sauca par b-girls (girl (angļu val.)- meitene).
             Septiņdesmito gadu sākumā breaking deju stilam radās vairāki nosaukumi rocking, breaking un b-boying. Nosaukums rocking ir radies no tā laika izteicieniem, kas apzīmēja enerģiskas darbības, piemēram, ”Rock the dance floor”, „Rock the basketball game”. Rocking nosaukums visbiežāk tika lietots imigrantu vidū, īpaši puertorikāņu. Bieži materiālos autori īpaši uzsver, ka rocking ir vienīgais un pareizais breaking stila nosaukums. Par nosaukumu breaking ir dažādas versijas. Šajā laikā bandu locekļi rupji apvainoja citas bandas locekļus. Bieži tika lietots izteiciens „Why are you breaking on me?”, kas tulkojumā nozīmēja “Kādēļ tu man uzbrūc?” Ļoti bieži ir sastopams viedoklis, ka breaking nosaukums ir radies no lauztā ritma mūzikā (break (angļu val.)- lauzts), jo dejotāji izpildīja kustības pie  lauztās mūzikas. Retāk ir sastopams nosaukums b-boying. Ir viedoklis, ka šo nosaukumu izdomāja dīdžejs Kool Herc, lai apzīmētu dejotāju izpildītās kustības klubos. Otrs viedoklis ir, ka nosaukums ir cēlies no afrikāņu vārda „Boioing”, kas tulkojumā nozīmē lēkt vai palēkties.
             1973. gadā Afrika Bambaataa nodibināja starptautisku organizāciju „Zulu Nation”. Organizācijas pamatideja bija cīnīties ar radošo izdomu nevis ieročiem. Tā pastāvēja par brīvību, vienlīdzību, zināšanām un izpratni. Organizācijā apvienojās cilvēki no dažādām rasēm, kultūrām, tautībām un reliģijām. „Zulu Nation” tika dibināta Bronksā, un tā popularizēja breaking deju stilu un hip hop kultūru visā pasaulē. Organizācijas nosaukums ir ņemts no Dienvidāfrikas cilts Zulu Nation. Šī cilts kļuva slavena cīnoties ar britu karaspēku 1879. gadā. Zulu Nation cilts Āfrikā kļuva par impēriju. Cilts kļuva par paraugu organizācijai „Zulu Nation”. 1976. gadā „Zulu Nation” ieguva starptautisku popularitāti.
             Septiņdesmito gadu vidū breaking bija ļoti populārs Bronksā, taču ap 1977. gadu daudzas komandas pārtrauca nodarboties ar to, jo kopš septiņdesmito gadu sākuma breaking praktiski nemainījās. Breaking bija novecojis, tomēr bija komandas, kas centās saglabāt un attīstīt breaking deju kultūru. Slavenākā un populārākā no komandām bija „Rock steady crew” , kas tika dibināta 1977. gadā. Sākotnējais komandas nosaukums bija „Rock dance crew”, jo septiņdesmitajos gados bija populāra deju tehnika rock. Komandas biedri vēlējās, lai komanda pastāvētu mūžīgi, tādēļ nosaukums tika mainīts uz „Rock steady crew” (steady (angļu val.)-pastāvīgs, nemainīgs). Lai iekļūtu komandā, dejotājam bija jācīnās deju divkaujā ar kādu no komandas dalībniekiem. Šī tradīcija ir saglabājusies vēl šodien. 1979. gadā „Rock steady crew” aizsāka jaunu ēru breaking deju stilā. Komandas dalībnieki ielika kustībās griezienus un akrobātiku. Šo jauno ēru attīstīja arī komanda „NYC breakers”. Griezienu un akrobātikas elementu iekļaušanu sauc arī par otro vilni breaking deju stila vēsturē. 1981. gadā televīzija pārraidīja „Rock steady crew” priekšnesumu Linkolna centrā. Ar mēdiju palīdzību breaking kļuva populārs visā pasaulē. Ļoti daudz breaking deju stilu popularizēja filmas. Pirmā filma „Wild style” tika uzņemta 1981. gadā. Tajā tika attēlota hip hop kultūra. 1982. gadā tika uzņemta filma „Style wars”, kurā piedalījās slavenas komandas „Rock steady crew” un „Dynamic Rockers”. Filma popularizēja breaking deju stilu rietumu piekrastē. Slavenākā filma par breaking deju stilu bija „Flashdance”, kuru noskatījās tūkstošiem bērnu visā pasaulē. 1984. gadā tika uzņemta filma „Beat street”, kurā tika attēlots batls starp tā laika populārākajām komandām „Rock steady crew” un „NYC breakers”. Vēlāk tika uzņemtas filmas „Breakin” un „Breakin2”. Līdz ar filmām, breaking deju stils kļuva populārs Eiropā un visā pasaulē. Breaking parādījās televīzijas šovos un reklāmās.
             1987. gadā breaking deju stils sāka zaudēt popularitāti. Daudzi dejotāji pārtrauca dejot, jo tas vairs neparādījās mēdijos. Uzskatīja, ka breaking ir miris. Ap 1990. gadu breaking pamazām sāka atdzimt Kalifornijas štatā, ASV. Pamazām tas atkal kļuva populārs. Bija sācies trešais vilnis breaking deju stila vēsturē. Breaking nebija vairs pagrīdes bandu dzīves stils, bet gan cilvēku aizraušanās visā pasaulē.         
             Breaking ir pazīstamākais no hip hop kultūras deju stiliem. Lai gan tas radies salīdzinoši nesen, un virspusēji tā vēsture liekas plaši izpētīta, tomēr breaking vēstures atspoguļojumos ir sastopamas daudzas atšķirības un pretrunas. Literatūras avotos ir sastopami atšķirīgi viedokļi par breaking stila rašanās vietu. Vairāki autori uzskata, ka breaking izveidojies uz ielas, jo bandas cīnījās savā starpā uz ielas. Šī viedokļa pamatā ir fakts, ka breaking ietilpst streetdance (streetdance(angļu val.)- dejas, kas radās uz ielas). Savukārt ne tik pazīstams streetdance sinonīms ir club dance, kas tulkojumā nozīmē dejas, kas radušās deju klubos. Septiņdesmito gadu sākumā klubus apmeklēja jaunieši no ielu bandām, kas savā starpā rīkoja batlus. Deju klubos spēlētās mūzikas ietekmē, radās pirmās breaking kustības. Salīdzinot abus viedokļus, var secināt, ka breaking vienlaicīgi radās dažādās vietās, piemēram, skolās , māju pagalmos un klubos. Dažos literatūras avotos ir sastopams viedoklis, ka vispirms radās deju kustības un tikai pēc tam tām tika piemeklēta mūzika.
             Viedoklis, manuprāt, ir neprecīzs, jo, izpētot pieejamos literatūras avotus, var secināt, ka vispirms radās lauzta ritma mūzika, un tikai vēlāk pie šīs mūzikas radās breaking deju stils. Neprecīzs ir uzskats, ka breaking sākotnēji izveidojies Ņujorkā, bet vēlākajos gados attīstījies Dienvidbronksā. Ņujorka ir viena no lielākajām pilsētām ASV, tajā atrodas daudz rajonu, no kuriem viens ir Bronksa. Manuprāt,  viedoklis izveidojās, jo autori nepārzin ASV ģeogrāfiju, uzskatot Bronksu par atsevišķu pilsētu. Minētais viedoklis ir sastopams krievu un latviešu literatūras avotos, kas, iespējams, radies neprecīzi tulkojot izziņas materiālus. Šis ir viens no piemēriem, kā neprecīzs tulkojums var izmainīt lietas būtību. Īstenībā breaking radās un attīstījās Dienvidbronksā, un vēlākajos gados tas parādījās visā Ņujorkas pilsētā. Visbiežāk sastopamā nepilnība materiālos ir par jaunā tipa breaking aizsākumiem. Nereti literatūras avotos tiek minēts, ka breaking pirmsākumi ir meklējami 1979. gadā, un par pirmo komandu tiek minēta „Rock steady crew”. Viedoklis ir neprecīzs, jo breaking sāka attīstīties kopš septiņdesmito gadu sākuma. 1979. gadā „Rock steady crew” breaking stilu sāka veidot tādu, kāds tas izskatās šodien. Komanda kustībās ielika akrobātiku un griezienus, kas patreiz breaking stilam ir ļoti raksturīgi. Līdz ar mēdiju iejaukšanos breaking stilā, tas saplūda kopā ar citiem deju stiliem. Breaking deju stilam attīstoties, to ietekmēja up-rock deju stils. Bieži dejotāji vienā dejā izpildīja gan breaking, gan up-rock. Tā kā up-rock nebija plaši pazīstams, cilvēki to iekļāva breaking stilā, kaut gan tam nav ne kā kopīga ar breaking. Autoru nezināšanas dēļ, daudzos materiālos ir sastopama nepareiza informācija. Visspilgtāk tas atspoguļojas batlu aprakstos, kur autori raksta, ka breaking batlā dejotāji cīnās nomainot cits citu vai arī vienlaicīgi, un cīņā pretinieki nedrīkst pieskarties viens otram. Šis ir nepareizs breaking batla apraksts, jo tiek sajaukti kopā divi atšķirīgi deju batli. Breaking batlā dejotāji nostājas vienā aplī un cīnās nomainot viens otru, un dejotājiem nemaz nav iespējas saskarties, turpretī up-rock batlā pretinieki nostājas divās pretējās līnijās un cīnās vienlaicīgi nepieskaroties cits citam.

 

 

Electric boogie.

             Electric boogie deju stils dažādos literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Atsevišķos literatūras avotos electric boogie aprakstīts kā viļņveidīgas kustības pa ķermeni, taču citos materiālos electric boogie minēts kā robotveidīgas kustības. Šajā nodaļā es centos izpētīt electric boogie kustības un veidus, kā arī tā atšķirīgos rašanās veidus.
             Sešdesmitajos gados Kalifornijā attīstījās funk kultūra, kurā ietilpa dažādi deju stili, piemēram, ticking, tutting, strobing, snacking, animation un vēl daudzi citi. Toreiz tie bija viena cilvēka vai atsevišķu grupu attīstīti stili, un tie tika izpildīti atsevišķās pilsētās.
             Sešdesmito gadu sākumā Losandželosas televīzijā parādījās šovs „Lost in space”. Tajā piedalījās roboti, kuru kustības vietējie melnādainie jaunieši izmantoja savās dejās. Tā radās visvecākais deju stils streetdance kultūrā robot dance. Bieži literatūras avotos ir sastopams nepareizs viedoklis, ka robot stilu aizsāka Maikls Džeksons 1974. gadā. Džeksons izpildīja robot kustības savā dziesmā „Dancing machine”, kura popularizēja robot stilu visā pasaulē, taču tas bija radies jau daudz agrāk.
             1969. gadā Dons Kembels Losandželosā, imitējot vietējo deju „funk chicken”, izveidoja savu savdabīgu deju stilu, kam bija raksturīgas lock kustības, kā ķermeņa sastindzināšana, pēkšņa pauze kustībā. Tā rezultātā Donam tika iedota iesauka Cambellock, kas, savukārt, bija par pamatu dejas sākotnējam nosaukumam Cambellocking. Vēlākajos gados izveidojās dejas saīsināts nosaukums locking, taču daļā literatūras avotu vēl šodien ir sastopams nosaukums Cambellocking. Septiņdesmito gadu sākumā Dons Kembels nodibināja komandu „The Lockers”, kas attīstīja un popularizēja locking stilu. Šajā laikā slavena režisore Tonija Beisila uzaicināja komandu „The Lockers” piedalīties televīzijas šovā „Saturday Night Live”, līdz ar to locking deju stils Losandželosā kļuva tik pat populārs, kā breaking Ņujorkā. Stilam attīstoties, tas kļuva daudzveidīgāks, taču tā pamatā saglabājās straujas un lineāras kustības.
             Popping deju stils literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Atsevišķos materiālos popping minēts kā raustītas kustības pa ķermeni, taču citos aprakstos popping ir visi deju stili, kas izveidojās Kalifornijā.
             Sešdesmito gadu vidū mazā pilsētā Fresno dzīvoja ģimene, kurā bija trīs brāļi. Kādā baznīcā viņi redzēja sievieti, kas trīcēja un raustījās Svētā gara iespaidā. Tas ļoti ietekmēja brāļus un, iespējams, tā iespaidā viņi radīja deju stilus, kam raksturīgas raustītas kustības. Septiņdesmito gadu vidū vecākais brālis Sems, ietekmējoties no komandas „The Lockers” priekšnesuma televīzijā, sāka veidot savas individuālās kustības, kas vēlāk pārtapa boogaloo un popping stilos. Vārds boogaloo nāk no senas Džeimsa Brauna dziesmas „Do the boogaloo”. Kādu dienu , kad Sems izpildīja kustības mājas pagalmā, viņa tēvocis teica: „Boy, do that boogaloo”, kas tulkojumā nozīmē „Zēn, dari tās boogaloo kustības”. Kopš tā laika Sems pieņēma pseidonīmu Boogaloo Sam. Izpildot kustības, Sems izdvesa skaņas, kas atgādināja vārdu pop, līdz ar to deju stils ieguva nosaukumu popping, kam raksturīgas elastīgas un raustītas kustības. 1977. gadā Fresno Sems nodibināja komandu „The Electronic Boogaloo Lockers”, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu „Electric Boogaloo”. Šajā komandā apvienojās cilvēki ar dažādiem individuālajiem stiliem.
             1972. gadā Losandželosā televīzijas ekrānos parādījās šovs „Soul Train”, kas popularizēja dažādus funk kultūras deju stilus. Lai apzīmētu visus deju stilus, kas izveidojās Kalifornijas štatā, tika lietots termins popping. Tādā veidā popping vairs nebija Bogaloo Sam izveidotais stils, bet gan dažādi individuālie deju veidi funk kultūrā. Kopš tā laika sastopami dažādi viedokļi par popping deju stilu un tā izpildījumu. Daudzi autori apgalvo, ka popping stilu nav izdomājis Boogaloo Sam, bet gan dejotāji Oklandā. Pētot un analizējot popping stila izcelsmi ,var secināt, ka sākotnēji individuālo popping deju stilu radīja Boogaloo Sam, taču, kad popping kļuva apzīmējums visiem funk kultūras deju veidiem, ir uzskats, ka tas radās dažādās Kalifornijas pilsētās. Šodien ar terminu popping apzīmē boogaloo, strut, wave, tick, twisto-flex un vēl daudzus citus deju stilus, kas radās Kalifornijā. Pēc manām domām, popping termins literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi, jo katrs autors raksta par popping kā par atsevišķu funk kultūras deju stilu.
             Septiņdesmito gadu vidū komanda ”Electric Boogaloo” uzstājās televīzijas šovā „Soul Train” , kas sākotnēji bija redzams tikai Losandželosā. Šovā izpildītos deju stilus dēvēja par pop-locking. Vairākos literatūras avotos autori uzskata, ka locking ietilpst popping deju stilā, tādēļ nav nosaukuma pop-locking.
             Septiņdesmito gadu beigās Ņujorkā arī parādījās televīzijas šovs „Soul Train” un deju stilus, ko rādīja šovā, nodēvēja par electric boogie. Saskaņā ar Amerikas literatūras avotiem, popping, pop-locking un electric boogie ir sinonīmi, kas apzīmē visus deju veidus, kas radās Kalifornijā. Dejotāji, kas aizsāka individuālos deju stilus, uzskata, ka nevar apvienot visus deju stilus kopā, jo tas maina stilu būtību. Bieži literatūras avotos autori pauž viedokli, ka electric boogie ir ietekmējies no pantomīmas. Izpētot pantomīmas ietekmi uz electric boogie attīstību, var secināt, ka pantomīma daļēji ietekmējusi electric boogie un šodien ir redzamas daudzas pantomīmas kustības tajā. Atšķirībā no pantomīmas electric boogie kustības izpilda mūzikas ritmā.
             Literatūras avotos var sastapt neprecīzus datus par electric boogie rašanos, tā piemēram, ka locking stils radies no multiplikācijas filmas tēla „Rerun”. Īstenībā šī tēla prototips bija Shabadoo no komandas „The Lockers”. Nepareizs ir arī viedoklis, ka electric boogie sāka attīstīties 1974. gadā no Maikla Džeksona dziesmas „Dancing machine” videoklipa.
             Atšķirībā no Amerikas literatūras avotiem, Krievijas materiālos electric boogie un pop-locking nav minēti kā sinonīmi. Electric boogie ir viļņveidīgas kustības pa ķermeni, taču pop-locking ir lauztas un lineāras kustība.
             Interesantas kustības electric boogie deju stilā ir king tut. Šīs kustības ir veidojušās no ēģiptiešu freskām. Kustību pamatā ir ilūzija, ka katra ķermeņa daļa atrodas 900 leņķī. King tut attīstījās no filmas „Saturday Night time”, kur king tut kustības izpildīja Stīvs Mārtins.

 

 

 

Up-rock.

             Par up-rock deju stilu ir ļoti maz informācijas, jo bieži materiālos tas tiek iekļauts breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Nereti up-rock tiek jaukts ar breaking deju kustībām top-rock. Šajā nodaļā plašāk tiks izpētīta up-rock deju stila vēsture, attīstība un kustības, kā arī pētījumi kādēļ up-rock deju stilu iekļauj breaking stilā.
             Up-rock pieder pie Ņujorkas ielu deju kultūras. Šis ir pirmais deju stils, kas sāk veidoties Ņujorkā. Up-rock sāka attīstīties 1967. gadā Bušvikas pagrīdes kvartālos kā alternatīvs veids fiziskai kaujai. Sešdesmito gadu beigās Bruklinas rajonā dejai tiek doti dažādi nosaukumi up-rock, Brooklyn rock un battle rock. Nosaukums up-rock ir veidojies, saistībā ar to, ka deja tiek izpildīta stāvus pozīcijā, bez guļus kustībām. Nosaukums Brooklyn-rock ir dots par godu Bruklinai, vienam no Ņujorkas rajoniem, kur radās up-rock deju stils. Battle-rock nosaukums izveidojās, jo deju stils attēlo cīņu starp diviem cilvēkiem vai komandām (battle (angļu val.)- kauja, cīņa). Up-rock deju stila aizsācēji bija divi dejotāji Rubberband un Apache, kas dzīvoja Bruklinā. Sākotnēji deja tika izpildīta pie Džimija Kastora un Džeimsa Brauna mūzikas. Up-rock deju stils izveidojās no bandu savstarpējām sadursmēm. Vēlāk bandas sāka imitēt fizisku cīņu. No ielu bandām izveidojās pirmās komandas „Dynamite Bros”, „CBS”, „Down By Law”, „The wild boys”, un „Gnost kinders”. Deju var aprakstīt kā ļoti ritmisku. Up-rock salīdzina ar kung-fu kauju. Deju stils sastāv no ātrām kāju un roku kustībām, griezieniem, lēcieniem un brīvām kustībām. Deju stilā ir standarta kustības, tomēr liela nozīme ir dejotāja radošajai izdomai. Up-rock ir partneru deja, jo divi dejotāji vai komandas cīnās savā starpā. Raksturīgākās kustības up-rock deju stilā ir jerking. Šodien up-rock praktiski tikai sastāv no šīm kustībām, jo jaunā dejotāju paaudze ir aizmirsusi sākotnējās stila formas. Up- rock deju stilā katra kustība kaut ko nozīmē, piemēram, es griežu tavu kaklu un citas. Šis deju stils atgādina ātru, ritmisku kauju. Deju stilā ļoti bieža ir cīņa starp komandām- Apache lines. Cīņā divas komandas nostājas viena otrai pretī divās līnijās. Komandas vienlaicīgi izaicina viena otru. Šajā cīņā dejotāji viens otram ir ļoti tuvu, tomēr tie nesaskaras. Dejotājs ir zaudējis, ja viņš pieskaras pretiniekam. Galvenais cīņā ir turēties ritmā un izpildīt ātrākas kustības. Uzvarēt dejā, nozīmē uztvert labāk ritmu, dot pretiniekam sitienu mūzikā, pārsteigt pretinieku nesagatavotu, izpildīt ātrākus soļus, kā arī pārsteigt ar humoru un izturību. Gan breaking, gan up-rock sāka veidoties no viena stila mūzikas, taču atšķirībā no breaking, up-rock deju stilā izmanto pilnībā visu mūziku. Sākotnēji up-rock bija partneru deja, taču pēdējos gados ir vērojama tendence to izpildīt bez partnera.
             Bieži informācijas avotos up-rock tiek jaukts ar breaking deju stila kustībām top-rock. Top-rock un up-rock tiek jaukti, jo abiem terminiem ir diezgan līdzīgs tulkojums (top (angļu val.)- augša un up(angļu val.)- uz augšu). Top-rock ietilpst breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Top-rock ir veidojies Bronksā, vienā no Ņujorkas rajoniem. Top-rock kustības sāk veidoties septiņdesmito gadu sākumā un ir ietekmējušās no tādiem deju veidiem kā up-rock, steps, lindy hop un salsas. Ņemot vērā augstāk minēto, var secināt, ka top-rock un up-rock ir ļoti dažādi. Vēl viena ļoti nozīmīga atšķirība ir, ka up-rock ir deju stils, taču top-rock ir pāris kustības breaking deju stilā.
             Visbiežāk sastopamā versija par up-rock ir, ka to iekļauj breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Izpētot up-rock un breaking deju vēsturi, attīstību un kustības, var secināt, ka abi ir deju stili un ļoti atšķirīgi pēc savas būtības un attīstības. Up-rock deju stilam ir raksturīgas noteiktas kustības, vēsture un attīstība. Up-rock deju stils izveidojies Bruklinā, taču breaking izveidojās Dienvidbronksā. Breaking deju stils sāk veidoties septiņdesmito gadu sākumā, turpretī up-rock deju stils attīstījās jau kopš 1967. gada. Kopīga šiem abiem deju stiliem ir mūzika, no kuras tie ir veidojušies. Ļoti būtiska atšķirība starp šiem deju veidiem ir cīņa batlā (battle(angļu val.)-kauja, cīņa ). Up-rock batlā pretējās komandas nostājas divās līnijās, un vienlaicīgi izaicina viena otru, taču breaking batlā komandas cīnās vienā aplī dejotājiem nomainot vienam otru. Up- rock stila dejotāji izmanto pilnībā visu mūziku, taču breaking stila dejotāji tikai lauztā ritma daļu.
             Literatūras avotos ir sastopama versija, ka up-rock septiņdesmito gadu sākumā nedaudz pārveidojoties, Bronksā izveidojās par top-rock. Šī versija ir ļoti neprecīza, jo up-rock deju stils pastāv arī šodien. Tajā ir izveidojušās jaunas kustības, taču tas nav pārveidojies par top-rock.
             Izpētot un analizējot up-rock vēstures un attīstības dažādās versijas var secināt, ka daudzās versijas izveidojušās no nepilnīgas informācijas un neprecīziem tulkojumiem.
             Lai pierādītu, ka up-rock un top-rock nav sinonīmi, izveidoju pārskatāmu tabulu, kurā salīdzināju up-rock un top-rock.

Up-rock un top-rock salīdzinājums.

nosaukums	up-rock	top-rock
deju forma	deju stils, kam raksturīgas straujas un kaujinieciskas kustības	breaking deju stila līdzsvara kustības pirms pārejas uz grīdas elementiem
aizsākumi	1967. gadā Bruklinā, vienā no Ņujorkas rajoniem	septiņdesmito gadu sākumā Bronksā, vienā no Ņujorkas rajoniem
ietekme	no brazīliešu kara mākslas capoeiras	no up-rock, stepa, lindy hop, un salsas
dejotāji	pretinieki dejo vienlaicīgi. Cīņas laikā nedrīkst aizskart pretinieku	pretinieki dejo nomainot cits citu
cīņa batlā	komandas nostājas divās pretējās līnijās	komandas savā starpā cīnās vienā aplī
mūzika	dejā izmanto pilnībā visu mūziku	dejā izmanto tikai lauztā ritma daļu mūzikā