Astoņdesmito gadu sākumā populāra bija ātra ritma mūzika. To izpildīja grupas „Planet Rock”. „Just Began” un citas. Šajā laika periodā populāri bija breakdance deju stili, kurus izpildīja pie ātra ritma mūzikas. Daudziem cilvēkiem breakdance likās ļoti grūts un sarežģīts. Laikam ejot, mūzika mainījās un attīstījās. Astoņdesmito gadu vidū ātra ritma mūziku nomainīja lēns un viegls ritms, līdz ar to breakdance pamazām zaudēja popularitāti. Daudzas breakdance stilu kustības neiederējās jaunajā mūzikas ritmā.
             Astoņdesmito gadu vidū dīdžeji Kool Moe Dee un LL Cool I ieviesa terminus old school un new school. Tos sākotnēji lietoja mūzikā. Ar terminu old school apzīmēja ātra un smaga ritma mūziku, kas radās līdz astoņdesmito gadu vidum. Nedaudz vēlāk ar old school apzīmēja breakdance deju stilus. Ar terminu new school apzīmēja jauna tipa mūzikas stilus, kas radās astoņdesmito gadu vidū, kā arī deju stilus, ko izpildīja pie new school mūzikas. Pie šīs mūzikas radās šodien pazīstami deju stili hip hop un house.
             Hip hop deju stilu iekļauj streetdance kultūrā, tomēr atšķirībā no breakdance deju stiliem, tam nav konkrētas izcelšanās vietas. Ap 1986. gadu parādījās pirmās hip hop deju stila kustības. Sākotnēji kustības radās deju klubos un uz ielas, tās bija ļoti vienkāršas, un tās varēja izpildīt ikviens cilvēks. Kustību nosaukumi bija Wap, Runningman, Rogger Rabbit un citi.
             Nereti literatūras avotos min divus hip hop deju veidus. Sākotnējo hip hop deju stilu, kurš radās uz ielas un deju klubos, šodien praktiski vairs nedejo, jo tas ir zaudējis popularitāti. Otrs hip hop deju stils attīstījās no tā laika populārākajiem videoklipiem, kas attēloja sākotnējo hip hop deju stilu. Minētais hip hop deju stils izveidojās speciāli šoviem un sacensībām, lai gūtu peļņu, tādēļ tam radās nosaukums komerciālais hip hop. Komerciālais hip hop deju stils bieži informācijas avotos netiek iekļauts streetdance kultūrā.
             Hip hop deju stils ir veidojies no daudziem un dažādiem deju stiliem, taču kustības lielākoties ir attīstījušās no breakdance deju stiliem. Hip hop ir arī attīstījies no afrikāņu dejām, džeza, akrobātikas un Latīņamerikas dejām. Astoņdesmitajos gados hip hop deju stils bieži parādījās videoklipos. Bobija Brauna, Bela Devoja, Heavy D un MC Hammer videoklipi palīdzēja popularizēt un attīstīt hip hop deju stilu. Patreiz šo deju stilu reti var redzēt videoklipos. Deju stilam attīstoties tas kļuva ļoti dažāds. Dažādos reģionos pasaulē hip hop stils attīstījās atšķirīgi. Hip hop deju stils ir ļoti dažāds, jo tas ir individuāls, liela nozīme ir individuālajai „garšai” un radošajai izdomai. Hip hop ir dvēseles deja un spēlēšanās ar mūzikas ritmu, kur dejotājs kontrolē savas kustības. Hip hop stils ir atkarīgs no deju stila, kas ir tā pamatā. Hip hop deju stils ir ļoti atšķirīgs no breakdance. Breakdance deju stilos uzsvars tiek likts uz kustībām un kombinācijām, taču hip hop deju stilā uzsvaru liek uz kustībām mūzikas ritmā.
             Izziņas materiālos bieži tiek uzsvērts, ka hip hop deju stils ir attīstīts un populārs tikai Ņujorkā un Japānā. Ņujorkā vislabāk deju stilu var redzēt klubā „Mecca”. Japānā hip hop deju stils sāka attīstīties 1989. gadā no Ņujorkā veidotajiem raidījumiem par šo deju stilu. 1989. gadā šovi „DADA LMD”, „Dance, Dance, Dance” un „Dance Koschien” attīstīja hip hop deju stilu par vienu no populārākajiem Japānā.
             Šodien hip hop deju stils ir daudz sarežģītāks un dažādāks nekā astoņdesmito gadu vidū. Ar to nodarbojas miljoniem cilvēku visā pasaulē, tiek rīkotas sacensības, konkursi un festivāli.
             Astoņdesmito gadu vidū Čikāgā un Ņujorkā radās jauns mūzikas stils, kas vēlāk izplatījās visā austrumu piekrastē, ASV, un viens no tā aizsācējiem bija Frenkijs Nukless. Šo mūziku dīdžeji spēlēja dažādos deju klubos ASV, un deviņdesmitajos gados tam tika dots nosaukums house.
             Ietekmējoties no disko un funk kultūrām, astoņdesmito gadu sākumā deju klubos radās jauns deju stils. Čikāgā to dēvēja par Jacking, taču Ņujorkā par clubbing. Deju stilam attīstoties, klubos, to sāka dejot pie house mūzikas, tādēļ deviņdesmito gadu sākumā tam radās nosaukums house, un nosaukumam nav saistības ar deju, bet gan ar mūzikas stilu. Šodien hause deju stils nav plaši pazīstams, populārs tas ir tikai Čikāgā, Ņujorkā un Japānā. Deju stils ir ļoti daudzpusīgs. Ņujorkā dejotāji liek uzsvaru uz kāju kustībām un kombinācijām, bet Čikāgā dejotāji izmanto akrobātiku un augšējo ķermeņa daļu. House deju stils ir veidojies apvienojot afrikāņu dejas, džezu, stepu un salsu. House ir ļoti ritmiska deja un uzsvars tiek likts uz kāju kombinācijām. Stilu var aprakstīt kā ļoti graciozu, sievišķīgu un relaksējošu. Deju formai ir līdzīgas pamatkustības, taču cilvēki dažādos pasaules reģionos to izpilda dažādi. Atšķirībā no citiem streetdance deju stiliem, kur tiek akcentētas kustības, house deju stilā galvenais ir uztvert mūziku, kas vada dejotāja kustības. Dejas lielāko daļu dejotāji improvizē, jo house deju stilā ir ļoti maz pamatkustību. Deviņdesmito gadu vidū house parādījās Eiropā. Šodien Eiropā house stils joprojām ir kaut kas jauns un nepazīstams.
             Slavenākā komanda pasaulē, kas izpilda house deju stilu ir „World Soul”, kas tika dibināta 1995. gadā. Komandā apvienojās labākie house stila dejotāji, kas šodien attīsta un popularizē house deju visā pasaulē.
             Lielākajā daļā literatūras avotu house deju stils tiek iekļauts streetdance kultūrā, taču nereti materiālos autori house neiekļauj streetdance, jo uzskata, ka tas ir radies deju studijās. Pētot house izcelsmi var secināt, ka house radās astoņdesmito gadu sākumā Ņujorkas un Čikāgas deju klubos, tādēļ house deju stils ietilpst streetdance. Materiālos var sastapt viedokli, ka house stils ietilpst hip hop deju stilā. House un hip hop deju stili ir ļoti atšķirīgi, jo tiem ir dažādas kustības un mūzika. Vairums autoru uzsver, ka house stilā ir noteiktas kustības, taču ir arī autori uzskata, ka dejā nav konkrētu kustību, un stilā var izpildīt jebkuras kustības pie house mūzikas. Analizējot hause deju stilu var secināt, ka pamatkustības ir ļoti līdzīgas, taču deja ir atkarīga no cilvēka individuālā stila.