Plūtons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā. To 1930. gadā atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo, un līdz pat 2006. gadam tā tika uzskatīta par 9. Saules sistēmas planētu, bet 2006. gada augustā Starptautiskās Astronomiskās apvienības 26. Ģenerālajā asemblejā tika nolemts to uzskatīt par pundurplanētu. Pēc pārklasifikācijas Plūtons tika iekļauts mazo planētu sarakstā ar numuru 134340. Plutona lielākais pavadonis ir Hārons.

                                                                   

     

   

    Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes Neptūna un Urāna orbītās, kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās Persivals Lovels (Percival Lowell), kurš nodibināja Lovela observatoriju. Meklējumi bija bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Lovela nāves 1916. gadā. Likteņa ironija ir tāda, ka fotouzņēmumos vajadzēja būt Plutonam - taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka 1929. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gadā, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. lieluma zvaigzne. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim.

    Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas masa ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu trajektorijas kļūdainība ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta "planēta X". Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izradījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota noprecizēta Neptūna masa.

 

           

   

    Plutonam pašlaik ir zināmi trīs pavadoņi. Lielākais no tiem ir ir Hārons, tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un masu attiecība ir 1:10; daži astronomi sistēmu Plūtons-Hārons sauc par dubultplanētu sistēmu.

    Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Hārons ir vienīgais Plutona pavadonis, bet 2005. gada maijā ar Habla kosmisko teleskopu tika atklāti vēl divi pavadoņi, kuriem piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2005 P1 un S/2005 P2. To diametrs ir aptuveni 100-150 km. 2006. gada jūnijā tiem tika piešķirts oficiāls nosaukums Nikte (Nix) un Hidra (Hydra).

                                                                                                                                                    

 

   

    Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir 5,913 miljardi km vai 39,53 av, taču orbītas lielās ekscentricitātes dēļ attālums mainās no 4,425 līdz 7,375 miljardiem km (29,6 - 49,3 av) Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās stundās. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka perihēlijā Plūtons ir priekšpēdējā planēta, pēc attāluma no Saules (tā tas bija no 1979. gada 7. februāra līdz 1999. gadam). Taču Plutona un Neptūna orbītas nekrustojas, jo Plutona orbītas slīpums pret ekliptiku ir 17,150.

    1990.-to gadu vidū kosmiskais Habla teleskops ieguva pirmos Plutona virsmas uzņēmumus, kuros redzami tumši un gaiši plankumi. Plutona orbītas sasvere ir 122,50, tādējādi Plūtons tāpat kā Urāns rotē "guļot uz sāniem". Plutona rādiuss ir 1137±8 km, apmēram 2/3 Mēness rādiusa.

    Planētai ir retināta atmosfēra, kuras biezums un blīvums mainās atkarībā no Saules tuvuma. Atmosfēru atklāja 1988. gadā, kad tas bija priekšā zvaigznei. Visdrīzāk, ka atmosfēra pastāv tikai perihēlija tuvumā, un, attālinoties no Saules gāzes, kas veido atmosfēru, tā sasalst. Atmosfēru veido slāpeklis kopā ar oglekļa monoksīdu un metānu. Atmosfēras spiediens tiek vērtēts kā daži desmiti mikrobāri līdz dažiem mikrobāriem.

    Plutona virsma fotogrāfijās izskatās sarkanīga, kas, iespējams, norāda uz organisku savienojumu bāzes, kuros ietilpst slāpeklis, metāns un oglekļa oksīds. Planētas atstarotājspēja mainās no 0,3 līdz 0,5. Habla iegūtajos uzņēmumos ir redzamas polārās segas, visdrīzāk no sasaluša slāpekļa. Tumšākie apgabali visdrīzāk ir metāna slānis. Planētas kodols visdrīzāk varētu būt no silikātiem un tas, iespējams, ir diezgan liels – ar rādiusu līdz 885 km, jo tas izskaidrotu planētas diezgan lielo blīvumu - 2,1 g/cm³. Planētas masa ir apmēram 1,27×1022 kg. Brīva kritiena paātrinajums uz Plutona ir 0,66 m/s².

    Plūtons saņem apmeram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā Zeme. Temperatūra uz planētas virsmas mainās no 37 līdz 63 °K (siltāki parasti ir tumšie apgabali).