Viens no globālākajiem jautājumiem, kurā ir lielākais sajukums visā ģitārisma pasaulē ir – ģitāru tipi. Līdz šim nepastāv precīzas klasifikācijas šajā jautājumā un gan tepat forumā, gan citur internetā un reālajā dzīvē cilvēki bieži uzdod jautājumus par to, kāda ir tā vai citāda ģitāra – akustiskā, elektro-akustiskā vai pus-akustiskā.
Šī ir diezgan sarežģīta tēma. Ģitāru ražotāji haotiski dod saviem instrumentiem dažādus nosaukumus un izdomā savus ģitāru tipus, vai arī izmanto citu ražotāju nosaukumus nevietā. Vēlāk dažādi mūsu un arī citu valstu ģitāristi un žurnālisti tulko šos nosaukumus un terminus katrs pa savam un tādējādi tikai palielina jucekli.

Un tā, no sākuma es gribētu izdalīt divus pašus galvenos jēdzienus – „korpusa veids” un „skanējuma veids” un izprast ko tie nozīmē.
 

Skaņas pastiprināšana
Tā ir izveidojies, ka pastāv divi veidi jebkuras ģitāras izmantošanai (kā mūzikas instrumenta):
• ģitāras izmantošana AR pastiprinātāju;
• ģitāras izmantošana BEZ pastiprinātāja.

Šie divi izmantošanas veidi der jebkura tipa ģitārām! Nav ģitāru, kuru nevarētu dzirdēt bez pastiprinātāja un nav ģitāru, kuru nevarētu „iestūķēt” pastiprinātājā.
Viss jautājums ir pieslēguma veidā – vai tas ir elektromagnētiski raidītāji, pjezoraidītaji, mikrofoni – bet vienalga pieslēgt pie pastiprinātāja varēs jebkuru ģitāru. Un bez pastiprinātāja jebkuras ģitāras arī skan, kaut arī skan ļoti dažādi, bet skan… visas ( dažas, protams, bez pastiprinātāja skanēs ļoti sūdīgi un klusi – to mēs nenoliegsim ).

Un tātad jūs jautāsiet kam tad vajadzīgi pastiprinātāji?
Es jums atbildēšu. Tie ir vajadzīgi divām lietām:
• ģitāras skaņas signāla pastiprinājumam, skaļuma piešķiršanai un kā sekas – potenciālo klausītāju auditorijas paplašināšanai.
• ģitāras skaņas signāla kropļojumam, jaunu skaņas īpašību piešķiršanai, kas padara skaņu tuvāku tai, ko grib dabūt ģitārists.
 

Skanējums
Īstenībā te ir viss ļoti vienkārši. Piedāvāju pasaulē atstāt tikai divus skanējuma tipus. Proti, akustisko un elektrisko. Un tagad paskaidrosim ar ko tie atšķiras.

Akustiskais skanējums – tas ir instrumenta sākotnējais skanējums. Tas ir tas skanējums, ko jūs dzirdat, kad spēlējat bez pastiprinātāja. Tas ir ne ar ko neizkropļots ģitāras skanējums. Un te ir vienalga kas tas ir par instrumentu. Jebkurai ģitārai ir savs akustiskais skanējums.

Dažreiz ģitārām šīs skanējums var būt ļoti kluss un neizteiksmīgs. Bet tas vienalga pastāv un mūsdienās ir izgudroti pjezoraidītāji (pjezonoņēmēji), kuru uzdevums ir bez kropļojumiem pārraidīt šo sākotnēju akustisku skanējumu līdz pastiprinātājam. Vēl ir mikrofoni. Tie arī ir domāti tam, lai pārraidīt akustisku skanējumu līdz ausīm.
Akustiskā skanējuma pastiprināšanai ir izdomāti speciālie pastiprinātāji. To mērķis ir pēc iespējas mazāk izkropļot sākotnēju akustisku skanējumu.
Kopumā visa akustiskā skanējuma elektronika (mikrofoni, pjezoraidītāji (pjezonoņēmēji), akustiskie pastiprinātāji) ir domāta vienam mērķim – pēc iespējas mazāk kropļot sākotnēju akustisku skanējumu.

Elektriskais skanējums – tas ir izkropļots (ne jau sliktajā nozīmē, bet tādā nozīmē, ka tas ir „pārveidots”) skanējums. Tā skanējuma nepastāv iekš ģitāras, tas veidojas no sākotnējā akustiskā skanējuma, kuru ietekmē dažādi kropļojuma avoti, katrs no kuriem pa savam ietekmē sākotnēju akustisko skanējumu.
Sākotnējs skaņas signāls nonāk sākumā zem elektromagnētisko skaņas noņēmēju, pēc tam procesoru/pedāļu/dažādu citu efektu, pastiprinātāja un skaļruņa ietekmē un tikai tad veidojas galējā skaņa. Elektriskā skaņa nav iespējama bez pastiprinātāja (ceru, ka šo apgalvojumu man nevajag paskaidrot ).

Starp citu, akustiskā un elektriskā skanējuma pastiprinātāji ir divas absolūti dažādas lietas. Ir vieni pastiprinātāji, kas ir „uzasināti” priekš kropļošanas, bet otrie uz maksimālā „patiesīguma” (kropļojums ne obligāti nozīmē distortion).

Ir ļoti daudz dažāda elektriskā skanējuma, jo ir izdomāts daudz dažādu pastiprinātāju, efektu, pedāļu, procesoru un skaņas noņēmēju, lai būtu daudz dažādu kombināciju.
Un atkal, ar elektrisko skanējumu var piepildīt jebkuru ģitāru, jo jebkuru ģitāru var „iestūķēt” kropļojošajā pastiprinātājā un jebkurai ģitārai var „piekārt” elektromagnētisko skaņas noņēmēju. Vienkārši rezultāti būs dažādi.

Dažas ģitāras vairāk piemērotas akustiskajam skanējumam, bet dažas – elektriskajam. Un jautājums, pie kura ģitāras tipa pieder attiecīgs instruments, tiek izlemts ļoti vienkārši - skatoties priekš kāda no diviem skanējuma veidiem tā ir domāta.
Ja ģitāra skan elektriski (tai ir elektromagnētiskais skaņas noņēmējs) un tiek lietota kopā ar pastiprinātāju, kā arī tās akustiskais skanējums nevienam nav vajadzīgs – tā neapšaubāmi būs elektriskā ģitāra. Tā tika radīta elektriskajam skanējumam.
Savukārt, ja ģitāra ir radīta akustiskajam skanējumam, tad tā ir akustiskā ģitāra. Un tas vai tajā ir iebūvēts pjezonoņēmējs vai arī to izmanto kopā ar mikrofonu – ir jau mazsvarīgi (tie ir vienkārši skaņas pastiprināšanas veidi).

Ir ģitāras, kas speciāli radītas abiem skanējuma veidiem (Parker Fly, Godin LGX). Kaut gan ne visiem patīk to skanējumi, fakts paliek fakts – tajās ir divu veidu skanējums. Šādas ģitāras es piedāvātu saukt par elektroakustiskajām. Taču šīs termins ir aizņemts un ar to veikalos visbiežāk apzīmē ģitāras radītas akustiskajam skanējumam, kurās ir iebūvēts pjezonoņēmējs.
 

Ģitāras korpuss
Gadās arī tādas situācijas, kad cilvēki nevar atšķirt akustisko ģitāru no pus-akustiskās vai arī pus-akustisko no elektriskās. Ko tieši ar to domā cilvēki nav saprotams. Vai ģitāras skanējuma veidu, vai tās korpusa uzbūvi? Taču tie visi ir nepareizi termini. Pats termins pus-akustiskā ģitāra ir nācis no angļu valodas termina Semi-Hollow (Semi-Acoustic) neprecīza tulkojuma. Tātad pamēģināsim tikt galā. Ja mēs izanalizēsim visu ģitāru korpusu konstrukciju veidus, tad redzēsim, ka to ir tikai trīs.
Solid body: viengabala korpuss (kurā nav rezonējošo dobumu)
Hollow body: dobumains korpuss (iekšienē pilnīgi tukšs)
Semi-hollow body: pus-dobumains korpuss (iekšienē ir viengabala serde un dobumi sānos).

Tas arī ir viss. Mums ir trīs korpusu veidi. Ārēji tie var būt ļoti līdzīgi un tas arī ir pirmcēlonis visai jezgai. Cita lieta ir tas, ka katrs no šīm korpusu veidiem ir vairāk domāts kādam noteiktam skanējuma veidam.
Piemēram, hollow-body (dobumains korpuss) visbiežāk tiek izmantots akustiskajam skanējumam. Tāpēc arī pastāv stereotips, ka ja reiz ģitārai ir dobumains korpuss, tad to jāsauc par akustisko. Solid-body (viengabala korpuss) visbiežāk tiek pielietots elektriskā skanējuma iegūšanai. Taču arī te ir daudzi izņēmuma gadījumi.

Tātad, balstoties uz visu iepriekš uzrakstīto, es piedāvāju saukt ģitāras izejot no to korpusa konstrukcijas un skanējuma veida.
Te būs ģitāru tipi, kas balstās tieši uz korpusa konstrukcijas un skanējuma veida (ar pazīstamu ģitāras modeļu piemēriem):

Hollow Body Acoustic (Martin Drednought, Gibson Jumbo)
Hollow Body Electric (Gretsch Brian Setzer, Ibanez George Benson)
Holow Body Acoustic & Electric (Gibson John Lennon J-160E)
Semi-Hollow Body Electric (Gibson ES-335, ES-175, ES-135)
Semi-Hollow Body Acoustic & Electric (Godin Multiac Jazz)
Solid Body Electric (Gibson Les Paul, SG, Fender Strat, Tele)
Solid Body Acoustic (Gibson Chet Atkins)
Solid Body Acoustic & Electric (Parker Fly, Godin LGX)