Šī lapa tiek veltīta ģitāru pasaules
dižgariem - Gibson Ģitāru Korporācijai. Kompānijas
vispopulārākā ģitāra
Les Paul, kas ir t.s.
solid-body elektriskā ģitāra, kuras mazumtirdzniecības cena
sastāda vidēji ap 1,500-2,000 $. Gibson tāpat arī ražo
akustiskās ģitāras un daudzus citus muzikālus instrumentus
zem tādu brendu vārdiem, kā Epiphone, Kramer, Steinberg un
Kalamazoo. Papildus ģitārām, kompānija ražo arī klavieres
caur firmas apakšnodaļu, kura saucas Baldwin, bungas
Slingerland nodaļa un Trace Elliot pastiprinātājus, kā arī
papildus ierīces un dažādus aksesuārus. 1890. gadu beigās
Mičiganas štatā, Kalamacū (Kalamazoo) pilsētiņā kompānijas
dibinātājs Orvills
Gibsons (Orville Gibson) sāka
nodarboties ar mandolīnu izgatavošanu
Vēsture
Orvills Gibsons (dzimis 1856. gadā Chateaugay pilsētā
Ņujorkas štatā) sāka taisīt mandolīnas 1894. gadā Kalamacū
pilsētiņā. Viņa taisītas mandolīnas ļoti atšķīrās no tām, ko
ražoja citas kompānijas uz doto momentu. Gibsons taisīja
savas mandolīnas no viena koka gabala, ar rokām izgriežot
korpusu un grifu. Viņa mandolīnas arī atšķīrās ar nepierastu
korpusa augšdaļas neparastu formu tā bija izliekta,
atšķirībā no citām tā laika mandolīnām, kurām tā bija
līdzena (līdzīgi koklei) un šīs mandolīnas bija ļoti
trauslas un nestabilas. Gibsona jaunievedumi mandolīnu
izgatavošanā ļāva ražot labāk-skanošus instrumentus, kā arī
atviegloja pašu ražošanas procesu. Jokojot par savu
mandolīnu nepierastu formu Gibsons sauca tās par kolorado
vabolēm (potato bugs). Orvilla Gibsona mandolīnu dizains,
ar to viengabalainu korpusu un grifu tika patentēts 1898.
gadā; un tas bija vienīgais izgudrojums, ko viņš patentēja.
1902. gadā tika dibināta Gibson Mandolīnu-Ģitāru Kompānija.
Pēc neilga laika kompānijas padome pieņēma lēmumu par to, ka
Orvillam Gibsonam ir jāmaksā algu tikai par faktisko laiku,
ko viņš strādā kompānijā. Kopumā nevarēja saprast vai viņš
strādā tur pilnu slodzi, vai tikai kā konsultants. Orvillu
Gibsonu uzskatīja par mazliet ekscentrisku, taču ar gadiem
arvien biežāk radās jautājumi par viņa psihisko veselību.
Sākot no 1908. gada viņš saņēma darba algu 500 $ apmērā (kas
līdzinās kaut kur 20,000 $ gadā mūsdienu izpratnē). No 1907.
gada līdz 1911. gadam viņš vairākas reizes tika
hospitalizēts (sakarā ar psihisko slimību paasinājumiem).
1916. gadā viņš kārtējo reizi tika hospitalizēts un 1918.
gada 21. augustā viņš nomirst Sv. Lourensa štata hospitāļa
(St. Lawrence State Hospital) psihiatriskajā centrā -
Odensburgā (Ņujorkas štats).
1920. un 1930. gadu laikā Gibson kompānija bija atbildīga
par daudziem
jauninājumiem ģitāru uzbūvē un
kļuva par vadošo t.s. arch-top ģitāru ražotāju (Gibson L5
modelis). 1936. gadā
tika stādīts priekšā kompānijas pirmais Spāņu Elektriskais
modelis ES (Electric Spanish) 150, kas tika atzīts par
kompānijas pirmo komerciāli veiksmīgu elektrisko ģitāru.
1952. gadā Gibson kompānija sāka ražot solid-bodied
(viengabalaina korpusa) ģitāras, kas tika konstruētas
sadarbībā ar tolaik ļoti populāru ģitāristu Les
Polu (Les Paul). 1950. gados tika ieviesti dažādi
jauninājumi ģitāru dizainā ieskaitot dīvaini-izveidotus
Gibson Explorer un Fluing V, kā arī elektroakustiskais
ES-335 modelis un hambaker (humbucker) skaņu noņēmēja tipa
ieviešana ražošanā.
Les Pola konstrukcija tika ieviesta vairākos modeļos,
ieskaitot Custom, Standart, Special un Junior. Taču 1961.
gadā šī konstrukcija tika izmainīta, detalizēta
kļavas/sarkankoka korpusa ražošanas augsto izmaksu dēļ. Les
Polu neinteresēja jaunā korpusa konstrukcija un dizains,
taču viņš joprojām reklamēja jaunas ģitāras no Gibson, jo
bija saistīts ar līgumu.
Jauna Gibson elektrisko ģitāru konstrukcija un dizains kļuva
pazīstami kā Gibson SG. Taču Les Pola modeļi arī atgriezās
Gibson ģitāru katalogā tas notika 1968. gadā tādu populāru
muzikantu iespaidā kā Eriks Kleptons, Pīters Grīns u.c. Gan
SG, gan Les Pol ar laiku kļuva par ļoti populāriem dažādu
mūzikas stilu ģitāristu vidū. Džimi Peidžs (Jimmy Page),
Dueins Allmans (Duane Allman) no The Allman Brothers Band un
Ejss Frīlijs (Ace Frehley) no KISS ir tikai daži no
vispazīstamākajiem ģitāristiem, kas deva priekšroku tieši
Les Pol Standart ģitārām. Savukārt, Anguss Jangs (Angus
Young) no AC/DC un Tonijs Ajommijs (Tony Iommy) no Black
Sabbath un daudzi citi ir devuši priekšroku tieši SG
ģitārām.
Laika posmā no 1974. gada līdz 1984. gadam tika sperts ļoti
strīdīgs solis un Gibson ģitāru ražotne tika
pārcelta no Kalamacū uz Nešvilu
(Nashville, Tennessee), ar domu samazināt ražošanas
izdevumus, kas bija saistīti ar augstām algām, ko bija
jāmaksā strādniekiem Industrializētajos Amerikas Ziemeļos
(kur bija ļoti labi attīstītas arodbiedrības, kas aktīvi
cīnījās par strādnieku tiesībām). Turpmāk vairākas ražotnes
tika atvērtas zemo-algu Dienvidu lauku teritorijās, tādās kā
Memfisā, Tenesī štatā, kā arī Bozmanē (Bozeman) Montanas
štatā.
Tam visam sekoja diezgan nopietnas finansiālās grūtības,
kuru rezultātā 1968.
gadā Gibson Ģitāru Korporāciju
nopirka Henrijs E. Juškevičs (Henry E. Juszkiewicz), Dāvids
H. Berrimens (David H. Berryman) un Gerijs A. Zebrovski (Gary
A. Zebrowski). Gibson izdzīvošana un turpmākie panākumi ir
pārsvarā attiecināti tieši šīm izmaiņām īpašumtiesībās.
Pašlaik Juškevičs ir Gibson izpilddirektors un Berrimens
kompānijas prezidents.
Autorizētas kopijas
Gibson ir ļoti labi pazīstams augstākās kvalitātes ģitāru
ražotājs, taču atbilstoši produkcijas cenas ir
nesasniedzamas vairākumam pircēju. Tāpēc ar laiku vairāki
mūzikas instrumentu ražotāji (ieskaitot Epiphone kompāniju,
kas uz doto brīdi pieder Gibson korporācijai) ražoja lētākas
Gibson visvairāk pārdotas ģitāru variācijas, kas pārsvarā
tika ražotas Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā vai Ķīnā.
Neautorizētas kopijas
Daudzi cilvēki no mūzikas industrijas visai bieži pārmet
Gibson kompānijai to, ka tā pārāk aizsargā savu Les Pol
korpusa konstrukciju. Daudzos gadījumos Gibson uzsāka tiesu
procesus pret citiem ģitāru ražotājiem, kuri izmanto
līdzīgus korpusu konstrukcijas. Viens no pirmajiem šādiem
procesiem ir bijis pret Ibanez kompāniju (kura kā mēs visi
zinam arī sāka no pārdotāku ģitāru kopiju ražojumu), kas
ražoja gandrīz vai identiskas Les Pol kopijas. Šīs tiesas
process tomēr bija nevis par Ibaneza ražoto ģitāru korpusu
līdzību Gibson Les Polam, bet gan par līdzīgas atvērtai
grāmatai (open book headstock) grifa galvas līdzību (kuru
Ibanez tomēr mazliet izmainīja uz savam Les Pol kopijām).
Vēlāk Gibson iesūdzēja tiesā PRS Guitars kompāniju,
piespiežot tai apturēt viņu Singlecut modeļa ražošanu, kas
ir pat vairāk līdzīgs Gibson Les Pol modelim, nekā Ibanez
kopija. Taču tiesas lēmums vēlāk tika atcelts un PRS
turpināja Singlecut līnijas ražošanu. Un šādu gadījumu ir
bijis ļoti daudz.
Tas tā - īsumā. Protams Gibson vēsture ir daudz plašāka un
interesantāka, nekā te tikai izklāstīts... Ja jūs
ieinteresēja Gibson vēsture, varu ieteikt Beikona, Deja un
Les Pola grāmatu - The Gibson Les Paul Book: A Complete
History of Les Paul Guitars, no kuras jūs varēsiet uzzināt
kompānijas vēsturi visos sīkumos.
|