Aužamās ierīces
Stelles
Aušanai mājas apstākļos piemērotākās ir vertikālās rāmju
stelles un līmeniskās trizuļu un sviru stelles.
Vertikālās rāmju stelles lieto paklāju, sienas segu, gobelēnu un spilvenu
aušanai, ja strādā ar dažādām gobelēnu, pinuma vai bārkšu tehnikām.
No horizontālajām stellēm vecākās ir trizuļu stelles, kuru dažādi varianti
sastopami daudzās lauku sētās un pašdarbības pulciņos
Trizuļi nepieciešami aušanai jau esošās trizuļu stellēs vai arī sviru stellēs, aužot dažādus rakstotus vai divkārtnīšu audumus
Sviru steļļu konstrukcija ir uzlabota, trizuļu vietā ieliekot sviras un starpniekus.
Lai noaustu audumus divu velku iekārtojumā, stellēs nepieciešams otrs velku veltnis, kuru piestiprina netālu no pirmā.
160200 cm platās stellēs ieteicams ierīkot sistavu ar mehanizētu atspoles caursviedi. Paraujot auklu, atspoli automātiski izsviež cauri audekla šķīrienam.
Velkamā ierīce
Velkamo ierīci lieto, lai izvairītos no lielā paminu skaita, aužot greznus, audu rakstotus u. c. audumus. Velkamā ierīce aizstāj raksta paminas.
Velkamo ierīci iekārto gan sviru, gan trizuļu stellēs. Tā sastāv no rāmja un tam piestiprināta dēļa.
Rāmi veido 2 sānu koki un 3 šķērskoki. Visos trīs
šķērskokos 2,5-4 cm atstatumā vienu no otra ieurbj 16-24 caurumiņus. Apakšējā
šķērskokā caurumiņus veido ar robiņiem uz priekšpusi un sanumurē.
Rāmim piestiprinātajā virspuses dēlī 3-4 cm atstatumā ieurbj 16-24 caurumiņus,
pie kuriem priekšpusē piestiprina spolītes, lai nīšu koku paceļamā aukla labāk
slīdētu
Riekums
Riekums nepieciešams, lai ievelkot stellēs, velku diegi visā auduma platumā izdalītos vienmērīgi. Riekumu veido pamatne, kurā ar 0,8-1 cm atstarpēm iestiprinātas apmēram tāda paša diametra koka tapiņas, un noņemama virsējā daļa (20. zīm.), kuru uzliek virsū tapiņām un galos nostiprina
Nitis un nišu galdiņš
Lai iegūtu auduma rakstu, pēc ievilkšanas stellēs velku diegus ver nītīs. Nīts sastāv no augšējās un apakšējās kājiņas, starp kurām atrodas acs.
Izšķir īsacainās nītis (ar 1-2 cm garām acīm), garacainās nītis (ar 8-10 cm garām acīm) un pusnītis (ar vienu (apakšējo) kājiņu un 1-2 cm aci) .Nītis sien no vidēji grodi šķeterētiem, ļoti gludiem linu vai kokvilnas diegiem uz speciāla galdiņa- dēlīša.
Šķiets
Šķiets sastāv no metāla vai koka rāmja un niedru, skaliņu vai metāla zobiem. Starp zobiem ir vienādas spraugas, kuras notur velku diegus vienādā attālumā un nosaka auduma blīvumu. Zobu attālums šķietos ir dažāds. Zobu skaits 10 cm nosaka šķieta numuru, piemēram, 10cm- 80 zobi, tātad šķieta numurs ir 80. Praktiski šķieta numuru iegūst, izskaitot zobu skaitu 1 centimetrā un tad to pareizinot ar 10.
Šķietu glabā sausā telpā uz plaukta vai uz cita gluda pamata, lai tas nesarūs, nesabriest un nesaliecas.
Diegus šķieta zobos iever ar apm. 6 cm garu un 1-1,5 cm platu koka, plastmasas vai metāla kāsīti, t. s. šķietojamo kociņu.
Saivas un atspoles
Audu diegu audumā ieauž ar dažāda veida saivu un atspoļu
palīdzību.
Saivas gatavo no koka dēlīšiem ar iegriezumiem vai adatas veida smaili galā. Tās lieto rupju diegu un auduma vai trikotāžas sleju uztīšanai.
Atspoli gatavo no koka laiviņas veidā ar noapaļotiem galiem un tukšu vidusdaļu, kurā iestiprina metāla adatu saivas uzvēršanai: aužot ar parasto sistavu.
Aužamos diegus uzspolē uz apmēram 8 cm garām niedru, plastmasas caurulītēm, kuru diametrs ir 0,5- 0,8 cm, vai uz satītām papīra saiviņām.
Platumturis
Lai, aužot vilnas audumus, vieglāk noturētu vajadzīgo auduma platumu un lai veidotos gludas malas, apmēram 0,5 cm atstatumā no auduma malām ieliek platumturi- divdaļīgu koka dēlīti ar adatiņām abos galos.