Biogrāfija, darba gaitas
Izglītība, darba gaitu Preiļos uzsākšana
Henriks Novicāns ir dzimis 1912. gada 1. martā Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Silagaiļos. 1926. gadā beidzis Pušmucovas pamatskolu, 1926.- 1934.g. mācījies Latgales tautas konservatorijas teorētiskajā un ērģeļu klasē. 1934.g. sācis strādāt savā dzimtajā draudzē Baltinavā par ērģelnieku, bet tur nebijis labu ērģeļu un Preiļos vajadzējis ērģelnieku. 1939.g. uzaicināts strādāt Preiļu baznīcā. Viņš bija jauns, darba un enerģijas pārpilns, apdāvināts ar labu, fenomenālu muzikālo dzirdi. Preilēnieši bija sajūsmināti par jauno ērģelnieku. Auga dziedātāju skaits, auga izpildījuma līmenis. Tika mācīti vairāku ievērojamu komponistu darbi. Par Preiļu draudzes kori drīz vien runāja un priecājās tuvā un tālā apkārtnē. Koris prata nodziedāt labā izpildījumā divpadsmit dažādu komponistu komponētās Svētās Mises. Ir pamatoti uzskatīt, ka Preiļu baznīcas koris savus t.s. ziedu laikus piedzīvojis tieši H. Novicāna vadībā. To atzīst gan J. Ciša, gan B. Novicāne, arī V. Rusiņa. B. Novicāne atceras, ka baznīcas koris 1940.g. piedalījies Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī.
1943.g. H. Novicāns apprecēja Broņislavu, kura bija baznīcas kora dziedātāja. Sākumā mēs dzīvojām mana tēva mājā Kārsavas ielā. Tad māja nodega, pārvācāmies uz plebāniju (baznīcas māja- aut. piez.). Tā kā dekānam (tolaik (1942.- 1951.g.) dekāns bija Jāzeps Kiselis) gribēja atņemt baznīcas māju, viņš nolēma ielaist tur dzīvot ērģelnieku, lai māju neatņem, taču mūs vienalga izdzina. Tad 1951.g. mēs sākām dzīvot šeit (Rīgas ielā- aut.), stāsta Broņislava Novicāne. Novicānu ģimenē piedzima pieci bērni, visi muzikāli.
No 1944.g. H. Novicāns paralēli strādājis Preiļu 1. vidusskolā (toreizējā Preiļu latviešu vidusskola) par mūzikas skolotāju, taču jau 1948.g. "atbrīvots no Preiļu latv. v-skolas skolotāja, kā nepiemērots skolot. darbam. "Viņam uzstādīja ultimātu- vai nu strādāt skolā, vai strādāt baznīcā, kopā darbu skolā un baznīcā nevarēja savienot. Viņš palika baznīcā, pēc vairākiem gadiem aizgāja atkal uz skolu, tad darbu baznīcā nācās pamest, jo valdošās iekārtas dēļ darbus nevarēja savienot. Pirms tam vēl bija brīvāk, 1946.g. mēs pat vēl Ziemassvētkus svinējām, bet ap piecdesmito gadu- viss kā ar nazi nogriezts. 1950.g. atlaida ļoti daudzus skolotājus no Preiļu 1. vidusskolas, arī represēja. Tika pārformēts skolotāju kolektīvs, atsūtīja jaunus skolotājus, daži bija no Krievijas, stāsta Janīna Ciša. Tātad, lai arī sirdslieta H. Novicānam bija darbs baznīcā, tomēr 1951.g., turpinoties padomju okupācijai Latvijā, H. Novicāns, ģimenes iztikas dēļ, bija spiests strādāt Preiļu vidusskolā. Viņš mācīja dziedāšanu, diriģēja korus, vadīja orķestri, vokālos un muzikālos ansambļus. Vēl kā iemesls kārtējai darbavietas maiņai būtu minams J. Cišas stāstītais: Baznīcā nebija kur izvērsties, tur bija ļoti šauri, bija tikai vecāki dziedātāji, maz jauniešu, tāpēc Novicāns strādāja ar jauniešiem skolā. Izveidojās pūtēju orķestris, ko viņš apmācīja; tas piedalījās parādēs. Taču, kā stāsta A. Budže, baznīca šo H. Novicāna soli vērtējusi negatīvi.
H. Novicāna Darba grāmatiņā redzams, ka 1951.g. martā H. Novicāns pieņemts darbā Preiļu rajona Kultūras namā kā kora vadītājs uz speclīdzekļiem, aprīlī pārcelts darbā (..) kā mākslinieciskais pašdarbības vadītājs, augustā pārcelts darbā (..) kā orķestra vadītājs uz speclīdzekļiem, septembrī iecelts par dziedāšanas skolotāju Preiļu I vidusskolā, decembrī abbrīvots(!) no ieņemamā amata (Preiļu rajona Kultūras namā- aut.) sakarā ar pāriešanu strādāt citā darba vietā (t.i.- Preiļu 1. vidusskolā- aut.). Tātad 1951.g. H. Novicāns vienlaicīgi darbojies gan Preiļu 1. vidusskolā, gan kultūras namā, bet baznīcā vairs nestrādāja līdz brīdim, kad aizgāja pensijā. Kad viņš aizgāja pensijā, vairāk neklausījās, ko saka partijas komiteja, stāsta J. Ciša. No 1979.g. H. Novicāns bijis ērģelnieks baznīcā, vadījis kori līdz pat miršanas brīdim 1996.g. 10. janvārī.
Kad korus Preiļos vadījis H. Novicāns, tie guvuši labākos panākumus visā to pastāvēšanas laikā.